Pliču laikmeta piedzīvojumi.

Šeit takš arī būs!!! Vietiņa tāda, man kā rūdītam breksiniekam, nedaudz neierasta, starp niedrēm un citām zālēm ir skaisti patīrīti 2 pleķīši, dziļums tā ap metru, un tas viss notiek labi ja 5-6m attālumā no kājām. Bet laikam jau līņošana tāda ir- pa krūmiem un brikšņiem peroties. Kamēr sienu makšķeres, kolēģis jau saštellē, līdaku makšķeri, jo šamās te tramda un biedē visus, jāizvelk, lai mierīgajiem papiem miers, tjipa, ja bārā kāds milzis ārdās un šķaida glāzes, lai gan tevi neaiztiek, tomēr labprātāk pameklēsi citu krogu, ne? Un skat, uzreiz piesakās viens šnāpijs, bet nospirinās turpatās pie kājām. Esmu sariktējies, samēru dziļumus un karinu turpat pie niedru sienas iekšā. Paskat, cope seko diezgan drīz un pluds aizmočī pāri klajumiņam, un pēc piecirtiena, mans domāt, tas pats pīļknābis jau spirinās uz laipiņas, bet atkal veiksmīgi izdodas notīties, nu arī šim ir n-tās kaķa dzīvības. Visapkārt burbuļo, tārpu gramsta, nedaudz pavelk, bet līdz galam nesadūšojas. Jau tagad laime plūst caur ausīm un gandrīz aizrijoties nopūdelēju vienu skaistu copi. Tad kādu laiku miers. Mainus kumosus, pluds kustās, apakšā burbuļo, bet līdz galam tā arī netieku, ne es ne glumais vīriņš. Cilvēks no meža takas nobridies, un purvus izstaigājies, tiek pie viena mazmēra līnīša, tad pie velviena, bet jau brangāka. Mans pluds tik vien kā mirgā pazūd un nelielā vilcināšanās, ļauj sivēntelim apmesties ap netālo lēpju puduri un prom ir. Bet ir jau foršī: līdz ar laimi, caur ausīm sāk plūst arī dūmu mutuļi. Uzlieku, balto čemuru, un cope seko līdz ar iemetienu. Nu, pluds nostājās un uzreiz aizbrauca ar konkrētu švunku pa labi. Piecirtu un sistēma aizlidoja tuvējā niedrājā, dabūju visu pārsiet, un kā jau nopratāt- iztukšītis, šoreiz par ātru. Uznāk tumsa, līdz ar krēslu odu mātītes paliek trakas, bet līņu aktivitāte noplok. Partnerim vel veina cope ar notīšanos, un man kā jau brekšu expertam, tiek divas ~ puskilo zvīņainās tupeles, un tad klusums pilnīgākais. Vel ceram un daram, bet mutes ciet un miegs ar lipina acis cietī. Kaut kur uzrodas odzes kundze, sameklējam māju ar plīti un pankūkām, un pēc gardās maltītes nemaz negribas Jums stāstīt, kas šeitan notikās. Jums ar kaut ko tamlīdzīgu pa brīžam vēlot, otinjsh PS Lai gan vasara sliecas uz sirmo pusi, bet pie līņiem noteikti es atgriezīšos. Tas viss bija pārāk jauki, lai nebūtu patiesība! PSS Juri sazvanīju, šim 2 dienu copes epopeja beigusies ar pilnīgu fiasko. Uhh, kas par izturību!!