nomads trofejas

nomads albūmi

Kuriozi
66 bildes
 
 
Fotomirklis
72 bildes
 
Latvijas upes
210 bildes
 
 
Ņamma...
14 bildes
 
Foreles
28 bildes
 
Ar kajaku
5 bildes
 
PĀRDOD
1 bilde
 
 
 
 
Mörrum (SE)
7 bildes
 
Vēži
4 bildes
 
Zivis
6 bildes
 
Ziemeļjūra
4 bildes
 
 
 
Foreles 2011
3 bildes
 

Bebri foreļupēs

Vienkāršoti izsakoties upes var iedalīt divās grupās:
-Ritrāla upes: strauji tekošas upes ar cietu un akmeņainu gultni, straumes ātrums virs 0.2 m/s-: te ir vēss, tīrs, tekošs ar skābekli bagāts un barības vielām nabadzīgs ūdens, te dzīvo foreles, alatas uc.
-Potamāla upes: lēni tekošas līdzenumu upes ar smilšainu vai dūņainu gultni, straumes ātrums zem 0.2 m/s: lēns, ar barības vielām un ūdensaugiem bagāts ūdens, te labi jūtas karpu dzimtas zivis.


Mazo upju ūdeņu tīrībai izšķirošs faktors ir pietiekošs ūdenī izšķīdušais skābeklis un tekošs ūdens, kas nodrošina upes dabisku attīrīšanos. Ir tieša sakarība starp ūdens temperatūru un tajā izšķīdušā skābekļa daudzumu, jo siltāks ūdens jo skābekļa mazāk.
Mazajās upītēs tīra un vēsa ūdens pieplūdumu nodrošina avotu barojums un mežaudzes. Skābekli ūdenim dod upju straujteces. Skābeklis ūdenī ir vitāli svarīgs mazās upes ekoloģiskās ķēdes dzīvotspējai: Aļģes, ūdensaugi—Kukaiņi—Lašveidīgās zivis

Tātad vitāli svarīga loma ir akmeņiem upē kas veido krāces, straujteces, atvarus un atvariņus. Ūdenim tekot pāri akmeņiem notiek ūdens bagātināšana ar skābekli no atmosfēras. Tāpat akmeņi kalpo par mājvietu alģēm, baktērijām ūdensūnām un kukainīšiem (zilspāres, viendienītes, sānpeldes uc), kas savukārt patērē ūdenī esošās barības vielas. Augi fotosintēzes procesā arī bagātina ūdeni ar skābekli.
Seklas vietas ar oļainu vai zvirgzdainu dibenu kalpo par nārsta vietu forelēm un citām lašveidīgām zivīm. Upes dibenā uzkrājoties organiskajām un neorganiskajām nogulsnēm lašveidīgās zivis zaudē nārsta vietas.

Kas notiek kad tur iejaucas bebrs: tiek apludinātas upju straujteces, kas bagātina ūdeni ar skābekli un uzkrāts organiskais piesārņojums no apludinātām teritorijām, kā arī tiek uzsildīts ūdens. Nenotiek upes dabiskā attīrīšanās ar no tā izrietošām sekām.

Bebrs ir lielākais grauzēju dzimtas pārstāvis Latvijā.
Vēsturiski to skaits salīdzinot ar mūsdienām ir bijis krietni mazāks. Senatnē bebrs tika izmantots pārtikā, medicīnā un apģērbiem, to skaits nebija liels, kamēr 19 gs vidū Latvijā (Daugavā pie Jēkabmiesta un Gaujā) tika nomedīts pēdējais bebrs.
Bebrs tika atkal ieviests 1927g. no Norvēģijas. Ielaida tos Stendes upē, astoņus gadus vēlāk Rauzas upē. Astoņdesmit gadu laikā bebru populācija ir nozīmīgi pieaugusi un tie ir sastopami gandrīz katras upes baseinā.
Pašlaik bebrs atrodas barības ķēdes augšā, vietā kur tas nekad dabiski nav bijis. Bebra dabiskais ienaidnieks ir vilks, lūsis un ūdrs. Vilku un lūšu skaits mūsdienās tiek "zinātniski kontrolēts" ar uzskaiti un medību kvotām, bet bebru skaits turpina pieaugt.

Savulaik Latvijas mazās upēs bija tipiskas foreļupes. Par to liecina kaut vai pērļu eksports uz Eiropu Kurzemes Hercogistes laikā. Pērles tika iegūtas no upespērlenēm, kuru dzīve vienos ūdeņos ar bebriem nav iespējama. Pērlenes dzīvo upēs ar tekošu ūdeni un smilšainu grunti. Stāvošā ūdenī un uz dūņaina upes dibena tās iet bojā. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka ap 2030 gadu Ziemeļu upespērlene Latvijā būs praktiski izmirusi.
Vai mēs ļausim vēl dažām sugām izzust? Viss atkarīgs no mums pašiem. Ziedosim savu dārgo laiku, kaut vai viena dambja nojaukšanai katrā copes dienā.
31.08.12 cl@nomads
1 Skatījumi 3637
 
Solis 3 (šā bebru dambja nojaukšana man prasīja 15 min) Tiek apgāzta palikusī dambja siena, artekoša ūdens palīdzību tas ir ļoti vienkārši. Un viss, no dambja nekas nav palicis. Septembris-Oktobris ir piemērotākais laiks dambju jaukšanai, jo šajos mēnešos bebrs domā par ziemošanu un dambjus neatjauno tik intensīvi kā vasaras sākumā. Ar nojauktiem dambjiem būtiski mazinās bebru pārziemošanas spējas. Nojaucot bebru dambjus, mēs foreļu makšķernieki parūpējamies par rītdienas copi.
 
[13] Komentāri | dilst | aug
 
daugavietis

Bet varbuut,ka foreles bebru upee?

31.08.12 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Mūsdienās upespērlenes ir gandrīz izmirušas ūdens piesārņojuma dēļ, kā arī cilvēku vēlmē atrast pērles.

Tie ir galvenie iemesli kādēļ upespērlenēm draud izmiršana. Oliņas mātītei attīstās mantijas dobumā jeb žaunās. Žaunās tās kļūst par brīvi peldošām glohīdijām. Vairošanās sezonas laikā tuvumā jābūt arī lašu vai foreļu kolonijai. Attīstības beigu posmā glohīdija piestiprinās pie zivs žaunām. Zivs to nēsā apkārt līdz nākamajam pavasarim līdz glohīdija ir gatava uzsākt atsevišķu dzīvi kā ūdenspērlene.

Problēma nav bebros, bet gan hrenovos bebrologos, kas pieķēza upes ar piesārņojumu un izķer foreles.

01.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
Ruu
Ruu :

Ar bebru dambja jaukshanu,nekas nebuus liidzeets,ja bebru skaitu nesamazinaas,tad tevis nojaukto dambi,bebru famiilija atjaunos nakts laikaa,ja to dariisi sistemaatiski,vinjsh vienkaarshi paarcelsies uz citu vietu.Probleema ir taada ka bebram praktiski nav dabiigo ienaidnieku.Domaaju valstij vairaak vajadzeetu subsideet medniekus,teiksim kaa vecajos laikos,maksaajot par to aadaam.Un bebra kazhocinjsh nemaz tik neveertiigs nav:)arii valsts vareetu guut sev kaadu labumu.

01.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
nomads

To imitation:

Cilvēki manuprāt vair pērlenes nevāc.

Foreles Latvijā kalpo kā upespērleņu starpsaimnieks. Par lašiem neesmu dzirdējis.

Viena būtiska problēma ir upes organiskajā piesārņojumā no cilvēku saimnieciskās darbības, ko mēs makšķernieki reāli nevaram ietekmēt. Pie tekoša ūdens upespērlenes vēl kādu laiku dzīvo.

Bebru dambji uzkrāj upē organiskos nogulumus un rada stāvošu ūdeni un tā ir tieša un ātra nāve upespērlenēm.

01.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
nomads

Ruu,

Bebri savos uzpludinājumos savāc pārtiku ziemai nograuztu zariņu veidā paslēpjot tos zem ūdens.

Tāpat uzpludinājums kalpo kā siltumizolācijas nosegs bebru alām, kuru ieejas atrodas zem ūdens.

Nolaižot uzpludinājumu rudenī bebri paliek bez siltām mājām un barības. Daļa aiziet uz citurieni ja ir kur iet, daļa pārziemo, bet daļa nomirst.

nolaižot uzpludinājumus rudenī tie dambjus parasti neatjauno, vai nepaspēj to izdarīt.

Nevajag mest akmeņus citu dārziņā : subsidēt medniekus, kur skatās valdība utt. labāk makšķerniekiem izdarīt savu ieguldījumu lietas labā nojaukt katram pāris dambjus.

01.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
Ruu
Ruu :

taa dambju jaukshana nav nemaz tik viegla padariishana un veelaa rudenii,kad tas uudens ir ledus auksts.Dazhi ir taa sapiiti,ka ar lomiku nevar izlaust un kaa jau teicu,tad tev jaaiet katru dienu jaukt to dambi,kameer uzsals,citaadi,bebru famiilija jau neseedees pleznas kleepii salikushi.Tas taa ja tev daudz briiva laika var ar taadaam muljkjiibaam nodarboties.Manaas upiitees pavasaru pali tiek ar visiem dambjiem galaa,protams tas probleemu neatrisina.Bet nu to bebru ir tik daudz,ka driiz vinji mums vannaa migu ietaisiis.

01.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
nomads

ruu,

nojauc kaut vienu dambi dzive un sapratisi ka lomiks nav vajadzigs un ka oktobri udens medz but siltaks par gaisu.

.....un rudeni bebriem ar to dambju atjaunosanu nemaz darbi nesokas

02.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
Ruu
Ruu :

man kaut kaada dalja zemes ir uz meleoreeta purva,tici man,es zinu kaa tas ir jaukt bebru dambjus:)un manaas foreljupees pat augustaa iebrienot kule zila paliek,cik uudens ir auksts,taaka varu iedomaaties,kaads tas ir decembrii:))Un ciiniities ar sekaam un nevis ceeloni ir bezjeedziigi.Tici man

02.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
nomads

ruu,

tu domā ka tavā vietā kāds ko lietas labā izdarīs?

par tavu smieklīgi lēto 10Ls makšķerēšanas karti uz veselu valsti tā jau daudz tiek darīts.

02.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Ja ir problēmas ar galvu, tad jāiet pie galvas ārsta. Ja patīk jaukt bebru aizsprostus, tad tā arī vajag pateikt, ka "Patīk jaukt bebru aizsprostus" , nevis atrast kaut kādas otmazkas ar pērlenēm. Pērlenes un bebri bija un pastāvēja līdzās vēl pirms, tādi bebrologi sāka gudri runāt par kaitējumu, ko bebri nodara viņu izkropļotajam prātiņam. Bebru uzpludinājumu dod pirmsākumu un māju daudz citu dzīvību formām, kā putniem, kas ligzdo mitrās vietā, abiniekiem un tām pašām zivīm.

Kārtējais dabas pētnieks- bebrologs, traktoristu kursu beidzējs, grāmatiņas jāpalasa pirms muļķības rakstīt. Ja bebrs maisa cilvēkam, tad viņu nošauj, nevis cilvēks maisa bebram prieka pēc jaucot viņa māju.

07.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
nomads

Imations,

patiesība ir tur ārā,

šķiet tev patiešam pietrūkst traktoristu kursu, lai veidotu izpratni par dabas likumsakarībām

07.09.12 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Nū, imations var piekrist tādā ziņā - ka jebkurš bebrinieks nav jaucams prieka pēc. Vienu tikko nojaucām, bet tur bija stratēģiska problēma - pilnīgi bez ieskriešanās vietas uzcelts bebrinieka metrs, nogriežot gandrīz kilometru ar berzēm. Pēc tam braucām čekot arī līmeni augstāk, bij ok.

01.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
nomads

bebru dambjus nejauc prieka pēc, tos ir jājauc, ja tie nopludina produktīvas mežaudzes, lauksaimniecības platības vai lēnām bet neatlaidīgi pārņem foreļupes

02.10.12 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager