Kad ķeras.

No rīta mazliet aizgulējos. Pie ūdens nokļuvu plkst. 10:00, sakrāmēju laivā visus štrumus. Jau grasijos sēsties laivā, kad pēkšņi apjautu, ka esmu iegājis ūdenī par dziļu un piesmēlis vienu zābaku. Neraža! Cope iekavējās vēl uz stundu, jo nācās žāvēt zeķes uz sava auto paneļa. Paākstijos mētājot no krasta lielos mānekļus. Un ar otro elpu, un sausām zekēm, devos ūdeņos. Turpinājumā diena nelikās cerīga, pāris nerealizētas copes, zemmērs, bezjēdzīga blenzšana eholota ekrānā un daudz zāles, kuras nācās, ik pa brīdim, atāķēt no mānekla. Nu jau bezcerībai iestājoties, bet neatlaidīgi mētājot lielākos māneklus no sava arsenāla, pa ezera zāļu biezokņiem, te piepeši aukla iestiepās. Sākumā domāju, ka "zaceps", bet nē, jūtu kustību. Velku lēnām klāt, sajūtas - laikam trijniece. Līdz laivai atnāca mierīgi, bet kad saprata ar ko darīšana, tā stiepa uz visām pusēm krustām -šķērsām. Gandrīz iepinās enkura striķī, bet izgāju no situācijas veiksmīgi un pēc aptuveni 10minūtēm šī skaistule bija laivā. Diemžēl atlaist neizdevās, jo bija dziļi ierijusi mānekli un smagi satraumējusi žaunas. Personīgais rekords 6.5kg 104cm. Prieka pilnas bikses. Stāsta morāle- ja piesmel zābaku un sākumā neiet, nemet plinti krūmos, jo pēc neveiksmes nāk veiksme!