MT9 trofejas

MT9 albūmi

2024
17 bildes
 
2023
22 bildes
 
2022
19 bildes
 
2021
10 bildes
 
2020
15 bildes
 
2019
24 bildes
 
2018
13 bildes
 
2017
10 bildes
 

2021

14.05.21 cl@MT9
30 Skatījumi 2160
 
Trofeja Nu ko, beidzot tiku pie 2021.gada sezonas savas pirmās līdakas. Līdz šim bija 3 neveiksmīgi mēģinājumi vēl neiepazītajā Burtniekā, kur, cerams, viss vēl priekšā, tādēļ šodien nolēmu doties uz ūdenstilpi, kura robežojas ar manu iecienīto Babītes ezeru. Patiesības labad jāmin, ka tā nav atsevišķa ūdenstilpe, bet gan Bijusī Spuņupe, kura savienota ar jau minēto ezeru. Ap 06:00 ielaidos no Vecupenieku bāzes, pirms tam saimniekam Jaņčukam pasniedzot ciemakukuli, ar mēŗķi pielabināties gan viņam, gan zivju dievam, lai šī sezona izdodas veiksmīgāka par pagājušo :D Biju rēķinājies, ka jau no paša rīta līs, bet tavu brīnumu, pat saulīte piemiedza ar aci. Tas labi, vienīgais mīnuss, ka pūš diezgan jūtams A puses vējš, kas nebūt nepalīdz copē, jo pārsvarā sanāk mest pret vēju un zivs aktivitāte, pēc maniem novērojumiem, šādā laikā arī ir mazāka. Nu nekas, neies jau uzreiz plinti mest krūmos :) Bez manis šajā akvatorijā bija tikai 1 laiva, kas priecēja, jo nepatīk drūzmēties. Pamētājot aptuveni pusotru stundu gan džerkus, gan lielās gumijas, copi nesajutu, kas liecināja, ka nebūs viegli tikt pie sezonas pirmās zaļsvārces. Ņemot vērā, ka pārsvarā zvetēju ne to vieglāko pātagu, nolēmu atpūtināt savu traumēto plecu un izlaist slaidu loku uz velcīti. Pēc neilga brīža atgriezos tajā pat vietā, uzliku mānekli, kurš vēl nevainīgs un tavu brīnumu, kaut ko tas spējis ieinteresēt. Patiesībā sākumā domāju, ka aizķēru zāli, bet jau pēc mirkļa sajutu krietni lielāku pretestību. Piecirtu novēloti un bez īpaša entuziasma, tādēļ mēģinot pievilkt līdaku pie laivas, galvā šaudījās 2 domas: pirmkārt, līdaka nav maza un otrkārt, tā ar 50% varbūtību līdz laivai netiks. Bet šoreiz piespēlētais kukulis Vecupenieku saimniekam un zivju dievam, deva savu artavu (ņemiet vērā pārējiem copnaņi! :D) un skaistuli, tomēr, izdevās iemānīt tīkliņā, kur tā nekavējoties atbrīvojās no uzmācīgā mānekļa. Biju jau aizmirsis, cik neērti pašam sevi bildēt, bet neko darīt, palīgu nav, būs vien jātaisa klasiskā bilde ar Oskaru un smuko pleķaini, žigli jānomēra un jālaiž atpakaļ savā stihijā. Rezultātā šīs sezonas mana pirmā cope vainagojās ar 101 cm garu un gandrīz 7 kg smagu zaļsvārci. Nav slikti priekš pirmās zivteles, cerams gada turpinājums būs līdzvērtīgs šodienas ģenerālmēģinājumam ;) Turpinājumā periodiski pastiprinājās vējš, nācās arī izbaudīt lietutiņu. Šādos apstākļos pacopēju vēl pāris stundas un pirms pusdienlaika devos uz bāzi. Sapratu, ka šodienai emociju pietiek un nav ko pārāk mocīt gan sevi, gan smukās zivtiņas. Gan vēl paspēšu! Visiem novēlu skaistus lomus un Babītes ezera matadoriem iesaku asināt āķus, jo 1.jūnijs vairs nav aiz kalniem! Ne asakas! :)
 
[13] Komentāri | dilst | aug
 
Willy

Tā tak cūcene!;DDD....labs!riktīgi labs!**

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 2
MT9
MT9 :

Tak skaidrs, ka haļava, bet vienalga prieks! :D

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 1
Willy
Willy > MT9:

Zivs smuka,bet kā Tu tiec galā ar to bildēšanu!!??...nebaidies, ka ieliks tam canonam ar asti!:)...vai bilde no video?

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 0
MT9
MT9 > Willy:

Man rokās pults un fotoaparāts nolikts uz makšķerēšanas kastes. Ir bijis, ka stiprā vējā un viņos tas gandrīz pārslīdēja pāri bortam, bet pagaidām man ir veicies. Aparāta cena diezgan sālīta, būtu žēl noslīcināt :)

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 0
Abavnieks

Skaista zivs.

Un kā ir citur, tagad taču drīkst tikai Spuņupē ķert, vai arī citur Babītes ezerā?

Ne par Tevi, bet šodien redzēju fb ierakstu, ka var arī no Dūšeļiem spiningot

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 0
MT9
MT9 :

Jā var gan no Dūšeļiem pa kanālu līdz noteiktai vietai, gan no Spuņciema līdz ezeram. Pats ezers vēl ciet, bet 1.jūnijā tā viena daļa tiks atvērta copmaņiem ;)

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 1
BrunoL

Smuka! Foto labs! Sveicu!

Zivs uzcērtas pati. Neko piecirst mēs nevaram. Ilūzijas. Sanācis, ne visai īsajās makšķernieka gaitās, noķert ļoti daudz un ari lielu zivju, tad varu teikt- cērt vai necērt gājējas nav noturamas.

Mūsu rokas, tad smadzenes saņem informāciju, un tā jau ir novēlota. Reaģējam, kurš ātrāk, kurš ar mazāku aizturi un kamēr piecirtiens sasniedz mānekli, plus viss vēl amortizējas- gan kātā, gan sarā vai diegā(minimāli), zivs ir vai nu uzēdināta, ierijusi, vai tik “gariem zobiem” aptaustījusi mānekli. Protams, nepretendēju uz absolūtu patiesību, bet tāda mana pārlieciba un pieņēmums.

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 1
MT9
MT9 :

Gan jau tur ir liela daļa taisnības, jo velcētāji saka, ka praktiski var nepiecirst, zivs pati uzsēžas, bet, kad es vasarā copēju, mēdz būt daudz uzsitienu ar švaku realizāciju. Es gandrīz simtprocentīgi jūtu, kad čābīgi zivs piecirsta. Tās ūztveramajā tīkliņā pašas atbrīvojas. Vai arī ceļa uz to...

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 0
Sanders

Zināma daļa taisnības Tev ir. Tomēr ir ļoti liela atšķirība, vai cope notiek uz velci vai vienmērīgi ietinot auklu ar spoli, vai tvičojot, džerkojot pauzē.

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 1
Sanders

Skaisti Tev izdevies, skaista zivs un skaista bilde! Nu un stāsts, kā parasti ar sajūtu, it kā būtu laivā blakus sēdējis. Ne asakas!

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 1
MT9
MT9 :

Prieks dzirdēt! Pateicos! ;)

14.05.21 Atbildēt | Ziņot 0
BrunoL

Nevelcēju. Šis pasākums, pārlieku, garlaicīgs!

15.05.21 Atbildēt | Ziņot 0
Willy

Ir,ir ok....velcējot var mierīgi pārdomāt dzīvi!;)un noskatīt smuku vietiņu kur pamētāt!

15.05.21 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager