Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Zvaigzne | 23.aprīlis 2013, 15:33 | 45 komentāri | 7500 skatījumi

Dodiet ūdeņus pašvaldībām ...tas visu atrisinās?

Latvijā ir 109 novadi un 9 republikas nozīmes pilsētas, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kura runā vairākuma vārdā, vairākkārt ir izteikusi viedokli, ka visi ūdeņi jānodod pašvaldībām valdījumā, pašvaldības ir īstenie saimnieki un ieviesīs kārtību. LPS skaidro, publisks nozīmē to, ka nedrīkst pārdot. Man gan šķiet, ka publisks nozīmē - visiem pieejams, nevis nepārdots, bet iznomāts vai savādāk panākts, ka tas ir slēgts plašai sabiedrībai, bet ne par to šoreiz.

Attiecīgi pirms ūdeņu nodošanas pašvaldībām ir vēlme saprast vai tiešām situācija uzlabosies zivju resursu, jeb makšķerēšanas un zvejas noteikumu kontroles jomā, jo vairāk kā astoņus gadus pašvaldībām ir bijušas visas iespējas izvērsties un pierādīt sevi. Kopš 2005.gada Zvejniecības likumā ir noteikts, ka Pašvaldības pilnvarotas personas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā ir tiesīgas pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, kā arī pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvos protokolus, nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai institūcijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis, kā arī izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus. (ZL 19.p.4d.) Bez tā arī pašvaldības policijai saskaņā ar policijas nolikumu ir pienākums novērst administratīvos pārkāpumus un citus likumpārkāpumus, tikai jautājums, cik no pašvaldības policistiem nodarbojas ar tieši ar makšķerēšanas un zveju regulējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību?

Līdz šim apkopojums par to, kas notiek pašvaldībās nav bijis, līdz Latvijas Pašvaldību savienība Zivju fonda padomes 19.04.2013. sēdē izplatīja no pašvaldībām saņemto informāciju par pašvaldību pilnvarotajām personām. Skaidrības labad no 9 pilsētām informāciju iesniedza 5, bet no 109 novadiem informāciju bija iedevušas 44 novadu pašvaldības.

Par pilsētām: Jelgavā un Ventspilī nav pašvaldības pilnvarotās personas, bet datu iesniedzēji norāda, ka pašvaldības policija novērš konstatētos pārkāpumus. Liepājas pilsētas pašvaldībā nav pilnvarotas personas, kas veic zvejas un makšķerēšanas kontroli un attiecīgās kontroles darbības nav notikušas. Zvejas un makšķerēšanas kontroli Liepājas ezerā veic VVD inspektori un tā pilnvarotas personas. Jūrmalas Dome līdz šim nav pilnvarojusi kādas personas veikt tikai zvejas un makšķerēšanas darbību kontroli, tomēr dome ar 10.01.2012 līgumu Nr.1.1-16/67 ir pilnvarojusi biedrību "Vides aizsardzības asociācija" ieviest un organizēt (aut. - nelasiet kontrolēt) licencēto makšķerēšanu Varkaļu kanālā. Rīga... atbild kā galvaspilsētai pienākas, viss Rīgas pašvaldības policijas personālsastāvs 945 darbinieku ir pašvaldības pilnvarotās personas.

Novadi ir pieticīgāki un kopā norādījušas 119 pašvaldības pilnvarotās personas.

17 novados ir pašvaldību pilnvarotās personas to skaits svārstās no 1 līdz 16, darbu veic patstāvīgi vai sadarbībā ar valsts inspektoru (kvalitāti nekomentēšu). 12 pašvaldības norāda, ka savu iespēju robežās kontroli veic pašvaldību policija. 3 pašvaldības (Lielvārdes, Salaspils, Mālpils novadu) ir noslēgušas līgumus ar biedrībām, kuru mērķis ir vides aizsardzība (Mēs Zivīm, Vides Aizsardzības Asociācija, Mālpils Zivīm) un kuras veic attiecīgās kontroles darbības novada teritorijā. 3 pašvaldības norādījušas, ka kontrole tiek veikta vietās kur organizēta licencētā makšķerēšana. 4 pašvaldības, ka kontroli veic Valsts vides dienesta amatpersonas. No atlikušajiem 5: Aizputes novadā šādu personu nav, Baldones novadā nav atklāto zivju ieguves vietu, Ozolnieku novadā maluzvejniecība nav aktuāla, Saldus novadā projekta ietvaros uz 2012.gadā uz diviem mēnešiem bija pašvaldības pilnvarotā persona, bet neko neatklāja. Brocēnu novada pašvaldība atbildēja atklāti, citāts: „Brocēnu novada pašvaldība izvērtēs iespējamību izveidot šādu pilnvaroto personu amatu pašvaldībā. Valsts finansējuma piešķiršana šādas funkcijas veikšanai varētu paātrināt minētā amata izveidi un kontroles darbību veikšanu.”

Kāda ir situācija atlikušajā pusē no pašvaldībām varam tikai minēt. Ieskats ir ieskats un katram pašam vajag izdomāt, tai skaitā LPS, vai tiešām pašvaldības ir gatavas pārņemt publiskos ūdeņus savā valdījumā, jo komplektā ar ūdeņiem nāk arī pienākumi, šaubos vai pašvaldību iedzīvotāji būs pateicīgi par pašvaldību pārņemtiem, vēlāk privātiem nodotiem vai savādāk slēgtiem publiskajiem ūdeņiem. Lai cik drūmi izskatītos, ir risinājumi lai uzlabotu situāciju, vajag tikai būt vēlmei kaut ko mainīt. Pagaidām viss aprobežojas ar lozungiem - ūdeņus pašvaldībām un izbrīnu kāpēc to neuztver ar aplausiem.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[45] Komentāri | dilst | aug
 
Alcans

Būtu tikai normāli, ja šos ūdeņus atdotu pašvaldībām, bet... tikai ar juridisko noformulētiem pašvaldību pienākumiem attiecībā pret šiem ūdeņiem. Savādāk būs vēl sliktāk kā ir tagad.

23.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Zvaigzne - Kāpēc Tu nekontrolē Tu arī vari? Pats trakākais ka kontrolēt pašvaldības var, bet ja saraksti protokolu pašvaldībai ne kapeikas, kam kādam vajag papildus problēmas ja tas nav viņu īpašums un atpakaļ nekas nenāk? Nu citas pašvaldības kā var un cik līdzekļi atļauj kontrolē, bet jā turpināsies tās beigs to darīt.

23.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
gz888

PIRMKĀRT-Makskeresanas noteikumos un noteikumos par zveju ieksejos udenos noteikts,ka kontroli bez valsts inspektoriem var veikt pasvaldibu pilnvarotas AMATPERSONAS ,ja kontroli veic amatpersonas nekadas 40% atmaksas no soda naudam nepienakas.Policijas darbinieki,zemessargi var piedalities zvejas noteikumu kontrolē kopā ar valsts inspektoriem vai pilnvarotajam amatpersonam,makskeresanas noteikumu kontrolē sis personas nepiedalas.Otrkart-sliktak neka tagad bus ,ja kontroli uzliks pasvaldibam un valsts par to neliksies ne zinisTad tadi ,ka Alcans brēks vēl trakāk.

23.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

gz888- izlasi zvejniecības likumu, ne vārda par amatpersonu.

23.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
imations

Viss ir diezgan vienkārši tuvākā laikā plāno izskatīt „Zemes pārvaldības likumu”, kas arī idejiski nodos visus ūdeņus pašvaldībām, tad tādiem kantoriem, kā LMA kurus jau Zvaigzne lobē bez vazelīna apgriezīs finanses jo ūdeņi būs pašvaldības problēma, nevis Valsts, līdz ar to visu naudu būs jāprasa no pašvaldībām un no katras.

Visdrīzāk pieaugs tāda parādība, kā LM, bet pie sakarīgas pašvaldības būs arī pozitīvi rezultāti, piemēram, Burtnieks, Salaca, u.c. Ja būs bāleliņiem gali un pieeja pašvaldībām parādīsies tādas LM vietas, kā Varkalis – Jūrmalas pusē ir licencēts, Babītes pusē nav – domājiet paši kāpēc.

23.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

imations- pēdējo ko redzēju daļa ūdeņu kas aizsargājama nodos VARAM.

23.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Imations, vēlreiz uzprasīšu - vai vari paskaidrot tevis rakstītā mērķi un kāpēc tev kā zvejniekam jāraksta makšķernieku portālā? Es piemēram nesaprotu? Centralizācija un decentralizācija ir normāli procesi, ja gribi ko izdarīt ātri der decentralizācija, ja nodrošināt ilgtspējību – centralizācija, galvenais saprast kur, kā, kam, un cik tālu ko lietot un kādus līdzekļus tas prasīs. Cik zināms, saistībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izmaiņu nebūs. Attiecībā uz pārējo, šajā gadījumā notiek administratīvā centralizācija, principā pārraudzībai un kontrolei piešķirtie resursi neļauj veikt visus uzdevumus kvalitatīvi un pagaidām plānotais veidojums centralizēti pārraudzīs ... neko. Tā vietā, lai pieņemtu valstisku lēmumu par kontroles kapacitātes palielināšanu ar dažādiem saukļiem ūdeņus nodos pašvaldībām. Citiem vārdiem, uzgrūdīs viņām operatīvu zivju resursu pārraudzību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu kontroli. Jaunie pienākumi kopā ar līdzekļu trūkumu, tiešām mudinās pašvaldības vai nu ieviest maksu par makšķerēšanu, kas segtu vai daļēji segtu jaunos izdevumus vai arī nodos ūdeņus tālāk kā „karstu kartupeli”. Šajā gadījumā nav izslēgta situācija, ka lai makšķerētu Daugavā pie Rīgas, vajadzēs vismaz tīs atļaujas, no Salaspils, Ķekavas novada un Rīgas pilsētas. Turīgākos makšķerniekus un tos, kas no savas sētas neiziet šī lieta neskars. Tiem kam patīk dažādība un brīvība vajadzētu iespringt.

Pie tam šādā modelī biedrības (īsto makšķernieku, makšķernieku, nemakšķernieku utt.) kuru primārais mērķis organizētībai ir vides aizsardzība, makšķerēšanas un zvejas noteikumu ievērošanas kontrole, varēs piedāvāt pašvaldībām alternatīvu pakalpojumu. Dotajā brīdī trīs piemēri ir. Tāpēc tieši LMA, kuru es pēc zvejnieku domām lobējot, šīs pārmaiņas skars vismazāk, jo vides aizsardzības jautājumi tāpat tiks risināti centralizēti un piecas labi organizētas inspektoru komandas bez darba un līdzekļiem nepaliks. Cietīs no šī visa makšķernieki, kurus, kā redzams, imations tik ļoti neieredz. Izeja ir, bet ... nedomāju, ka izņemot dažus intrigantus, daudziem tas ir interesanti.

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Alcans

Pašvaldību gadījumā, ūdeņus varētu vienkāršāk kontrolēt. Un atbildīgos par nejaucībām varētu vienkāršāk atrast. Galvenais, lai būtu MK noteikumi, pēc kuriem pašvaldības ūdeņus apsaimnieko un pašvaldībām jābūt ieinteresētām to darīt. Mīnuss ir riski saistībā ar jebkurām lielām reformām. Īpaši Latvijā ir pieredze censties katrās pārmaiņās nopelnīt, īpaši necenšoties veidot ilgtspējīgu un efektīvu sistēmu.

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Akmens_Viesis

Eu, a kāpēc Zvaigzne sauc imations par zvejnieku, man nav skaidrs.

Daudziem cilvēkiem, ko pazīstu, ir pašpatēriņa zvejas licence, kas ir arī tīri jēdzīgi makšķernieki, nu un tad?

Imations kā cilvēks, kas stipri daudz saprot no politikas un zivīm, manuprāt, varētu tikt uztverts pēc būtības. Cilvēkam makšķerēšanas karte ir, cik zinu. Copēt arī brauc biežāk, nekā viens otrs politikānis.

Paskaidrošu precīzāk: par Politikāni es saucu cilvēku, kurš ar ilgas runāšanas palīdzību mēģina uzspiest situācijai savas definīcijas, kā viss "notiekot" - lai tad piedāvātu savus "risinājumus", lai gan dzīve ir daudz krāsaināka.

Spilgtākie politikāņi Latvijā pašlaik ir Birkovs un Zvaigzne. Būtībā tas nav pārmetums, politikāņi var

paveikt gan labas lietas, gan visu sajāt.

Gadās visādi.

Politikāņu problēma ir tā, ka viņi aši zaudē klausītājus, jo publikai piegriežas gari monologi. Publika saprot, ka viņu baida ar notikumu, kas ir izdomāts - piemēram, pierīgas makšķernieks, kam jāmaksā trijām pašvaldībām vienlaikus, ir teorētiska konstrukcija, nevis realitāte, pat ne plāns uz papīra.

Savukārt, ja runājam par lietu - tad decentralizējot, neaizmirstiet, ka mums ir arī plānošanas reģioni, ne tikai "reģioni".

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Alcans

Tīklinieki šeit grozās un aizstāv savas intereses, naidojot copmaņus un paužot, ka tīkli iekšējos ūdeņos ir neizbēgams ļaunums. Kā teikt, tautsaimniecības svarīga satāvdaļa. Tas nekas, ka pēc uzrādītajiem nozvejas datiem, apgrozījums ir stipri mazāks par 1 milj. Ls.

Ierobežot to nav iespējams, un, lai izpaužas. Lai lasītāji saprot tik tas ir stulbi. Pamazām jau tīkliem piegriezīs skābekli tik un tā.

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Zvaigzne

Jauna birka politikānis un ko tik kautrīgi, ja runā par spilgtākiem politikāņiem, birka piekarināta tikai Birkovam un Zvaigzne? Ir arī citi kā Balodis un Stikuts.

.... Paskaidrošu precīzāk: par Politikāni es saucu cilvēku, kurš ar ilgas runāšanas (vai sitemātiskas rakstīšanas) palīdzību mēģina uzspiest situācijai savas definīcijas (piemēram definīciju kas ir politkānis), kā viss "notiekot" - lai tad piedāvātu savus "risinājumus" (tieši tas ar nevainīgo skatījumu no malas un tālāko komentāru tiek darīts)....

... kārtējais komentārs par komentētājiem, tēmas autoru, nevis tēmu ...

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

Nu ja pieejam šim jautājumam loģiski, tagad pašvaldības pat uz publiskā ezera nevar piesaistīt eiropas naudu lai uzceltu kaut kādu laivu piestātni vai ko citu jo visur projektos prasa īpašuma tiesības vai nomas līgumu, kontrole - nedomāju ja pašvaldībā divas peļķes ka viņi kontrolēs ātrākais vai vispār neliksies ne zinis vai vienosies ar kādu makšķernieku org. lai tā kontrolē, kur vairāk publisko ezeru varbūt pieņems kādu kas ar to nodarbosies, bet paliek jautājums ko darīsim ar ūdeņiem kam zvejas tiesības valstij un viņu ir lielais vairums, jo viņus jau nenodoti ar to likumu?Varētu jau ka pašvaldība lai varētu dabūt naudu raksta pieprasījumu ministrijai un tad nodod ezeru pašvaldībai, bet par kontroli lai org. tās pašvaldības kas grib un lai viņām būtu līdzekļi to darīt ierakstīt APK ka 80 panta 1un 2 daļu var izskatīt pašvaldību adm. komisijas.Vecā sistēma netiek izjaukta, bet papildus vēl pašvaldības iesaistās kontrolē.

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
micuks

Maliķi, par ES naudas piesaisti gan bebūs pareizi. Manā ģerevņjā puikas izdomāja pie upes iekārto sporta/atpūtas laukumu. Uztaisīja projektiņu un kopā ar pašvaldību dabūja ES naudiņu un ierīkoja laukumu. Tā ka ir iespējams dabūt finansējumu un ierīkot laipas utt.

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

micuks-nejauc tos projektus kur kapeikas, kā rotaļu laukumi un citi iedzīvotāju iniciatīves izpausmei domātus tur var tā izlīferēt, kā atpūtas laukums ar 4 mietiem ezerā un ģērbtuves būdas uzstādīšanu un finansējums no pašvaldības, bija tādi zinu, bet ja gribi nopietnu ar visu infrastruktūru tā rādi papīrus.

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
micuks

Mūsdienās jau nav problēma uzbliezt kādus tik vajag papīrus. Vajag tik kādu muļķi kurš ar to ņemas, vai arī attiecīgi kādu ieinteresēt. Vispār jau ar projektiem nav problēmu, ja padalās, tas par lieliem projektiem. Mazi projekti visādi iet cauri bez problēmām un dalīšanās. Bet lielie.... Es ceru, ka kādreiz, kāds no LAD, vai arī no mūsu lielajiem uzņēmumiem, sarakstīs memuārus, kā mēs apguvām ES līdzekļus. Tur būs ko plasīt :D

24.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
gz888

malikim 2011-at tu izlasi makskeresanas noteikumus un noteikumus par rupniecisko zveju ieksejos udenos,tur ne varda par pasvaldibu pilnvarotam personam,bet tikai pilnvarotam amatpersonam,un pec tam izlasi ,kas ir amatpersona.bet zvejniecibas likumā ir daudz kas nesaprotams ,sakot jau ar tadam iestadem,kas sen likvidetas un daudz kur ie pretruna ar LAPK UN NE TIKAI.

25.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
imations

gz888 - ja esi tik gudrs tad uzraksti priekš visiem, kas ir amatpersona, bet tā vienkārši izklāsti, nevis prasi no citiem, ko pats nejēdz.

Ja jau Tu esi spečuks APK, Varkalī un citos jautājumos, vai garām Varkalim braucoša policijas ekipāža var makšķernieku - kas šodien ir nocemerējis un paturējis līdaku aizvest līdz policijas iecirknim, lai noformētu APK par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu?

25.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
gz888

imationam-amatpersona,ir persona,kas sanem algu valsts vai pasvaldibas iestadē,ienem tajā kādu amatu,ir sanemusi attiecīgās iestades pilnvarojumu veikt kontroli.Policija pati neveic makskeresanas noteikumu kontroli,bet var rikoties pēc situācijas,kontroli zvejas noteikumu ievērošanā var veikt kopā ar valsts inspektoriem,vvd pilnvarotam personam un pasvaldibu pilnvarotam amatpersonam/

27.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
Malikis2011

gz888-palasa kas tiek uzskatīta par amatpersonu:

Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.

27.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
imations

gz888- saistībā ar ūdeņu kontroli amatpersonas jēdziens ir atkarīgs no viņas pienākumiem, nevis kur persona strādā un nav pat valsts vai pašvaldību struktūrās jāstrādā. Izlasi „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, 4.p3.d. - ko Malikis 2001 piemin.

Persona - „kas sanem algu valsts vai pasvaldibas iestadē, ienem tajā kādu amatu (Tačkas operators),ir sanemusi attiecīgās iestades pilnvarojumu veikt kontroli” un ir tiesīgs „veikt kontroli pār citiem „tačkas operātoriem” nu noteikti nav amatpersona.

Policijas pienākumos nav veikt makšķerēšanas kontroli, bet pēc Tevis skaidrotā sanāk, ka ieraugot „malumakšķernieku, kas nocemerējis un paturējis līdaku” - var rīkoties pēc situācijas, nevis pēc saviem pamatpienākumiem - novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus. Nākošreiz, kad kādu sitīs nevajag pārmest policijai, ka tā aizbrauc garām, jo tā rīkojas pēc situācijas. Vai arī policijai jāuzskata, kā to dara gz888, ka aizliegtā vietā un aizliegtā laikā noķerta zivs ir maznozīmīgs administratīvais pārkāpums jo tad, gan var braukt garām un neko neredzēt.

Par zvejas noteikumiem iekšējos ūdeņos palasi uzmanīgāk -jo policija kontroli, var veikt kopā ar VVD, bet var arī neveikt kopā, piebilde attiecas uz „ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki”.

Nav pamats uzskatīt, ka nododot ūdeņus pašvaldībām būs sliktāk, protams, būs savādāk. Vai tad neeksistē Valsts policija un Pašvaldības policija, vai pašvaldības nav ieinteresētas sakopt un sakārtot savu teritoriju, bet varbūt kādam ir izdevīgi, lai nekas nemainās, un populistiski bļaustīties - „Mēslos mēs esam un ārā netiekam”.

27.04.13 Atbildēt | Ziņot 0
 
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager