Alūksnes novada ūdeņos realizēs ZivjuFonda projektus

Zivju fonda atbalstu saņēma trīs projektu pieteikumi – “Zivju resursu pavairošana Alūksnes ezerā”, “Zivju resursu pavairošana Sudala ezerā” un “Zandartu pavairošana Indzera ezerā”. Līdz ar to šogad rudenī un nākamgad iepriekšminētajās ūdenstilpēs ielaidīs zandartus, pēc diviem gadiem – līdakas.

Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis stāsta, ka tieši šo zivju sugas ir tās, kuras makšķernieki visvairāk izķer. “Tāpēc veiksim papildinājumus dabīgajam zivju nār­stam. Tagad audzētavā mazuļi izaudzēti dabīgajos dīķos, ir izšķīlušies, līdz rudenim tie aug. No septembra līdz oktobrim jau ir plāns tos ielaist ūdenstilpēs. Tad trīs līdz četrus gadus šie mazuļi aug,” stāsta M. Lietuvietis.

Zivju pietiek

Vaicāts, vai Alūksnes ezerā ir pietiekami daudz zivju, M. Lietuvietis saka: “Ezerā zivju pietiek, bet tas ir mezotrofs ezers, kurā principā zivju efektivitāte, skatoties uz tonnām, ir maksimāla. To nevar salīdzināt ar Burtnieku, kurš ir eitrofs ezers – ar duļķainu ūdeni. Tur šī zivju biomasa vienmēr būs lielāka. Mums ir lašveidīgie ūdeņi – caurspīdīgi un barības vielu ir mazāk, līdz ar to ezera produktivitāte būs mazāka un to nekad nevarēs mākslīgi piepildīt. Taču Alūksnes ezers ir ar veselīgu sugu sastāvu. Mums ir lieli asari, līdakas, nav daudz balto, mazo zivju – mazvērtīgās zivis, piemēram, raudas, kuras konkurē ar barības vielām, apēdot citas zivis. Tāpēc ar līdaku un zandartu resursiem visu noregulē. Visiem visa pietiek.”

Izskanējuši makšķernieku viedokļi, ka pirms desmit gadiem ezerā ūdens bija citādāks un nevarēja redzēt pat ezera dibenu. Tagad ir otrādi. Vaicājām M. Lietuvietim, kas mainījies šajā laikā.
“Jā, tā arī bija, senāk ezerā ietecēja notekūdeņi, kanalizācija, līdz ar to ezers bija netīrāks, bet ienāca vairāk barības vielu, tāpēc ezers varēja nest lielāku zivju biomasu. Tas ir koks ar diviem galiem – makšķernieks un atpūtnieks. Makšķerniekiem ir savs viedoklis, bet ir arī tie, kuri atpūšas ezera krastā, peldas ezerā vai brauc ar laivu. Šī sabiedrības daļa ir lielākā sajūsmā par ezeru, kā pirms desmit gadiem. Domāju, ka labāk ir dzīvot pie tīra ezera un apzināties, ka tajā neietek kanalizācija. Savukārt makšķerniekiem ir iespēja izmantot resursus, kas ezerā ir. Nevajag jau vienmēr maisiem stiept,” domā M. Lietuvietis.

Noteikumi Pededzes upei

Vēl atbalstu no Zivju fonda saņēmuši divi projektu pieteikumi konkursa pasākuma “Zinātniskās pētniecības programmu finansēšana un līdzdalība starpvalstu sadarbībā zinātniskajos pētījumos zivsaimniecībā” – “Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Pededzes upei Alūksnes novada teritorijā” un “Zivsaimnieciskā izpēte Alūksnes ezerā”. Ar projektiem iepazīstina M. Lietuvietis: “Lai ūdenstilpēs vispār sāktu papildināt zivju resursus vai arī, ja vēlas attīstīt ūdenstilpi, tad pats pirmais solis ir izstrādāt zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus. Mums ir jāzina, kas tajā ūdenstilpē ir. Kādas zivis, kādi papildinājumi nepieciešami, vai, tieši otrādi, kādi nav nepieciešami.” Ekspluatācijas noteikumi jau ir izstrādāti Alūksnes, Sudala, Indzera, Vaidavas ezeram. Tas ļauj aģentūrai “Alja” saprast, kas vajadzīgs ezeru pilnveidošanā.”
Pededzes upe ir lielākā publiskā upe novadā. Tur ir arvien vairāk laivotāju, kuri interesējas arī par zivju resursiem, vai tos papildinās. M. Lietuvietis norāda – aģentūrā vērsās ar priekšlikumu, ka vajadzētu izveidot laivu piestāšanas vietas, atpūtas vietas un mēģināt upi iedzīvināt. “Tomēr, lai kaut ko tādu realizētu, jāsaved kārtībā resursi un jāizstrādā zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumi Pededzes upei,” stāsta M. Lietuvietis.

Pētīs varavīksnes foreles

Jau šogad uzsāks papildu izpēti Alūksnes ezerā. Tā saistīta ar varavīksnes forelēm, kuras tika ielaistas Alūksnes ezerā 2018. gadā un raisījušas daudz diskusijas starp makšķerniekiem. “Tā kā iepriekš izskanējuši viedokļi, ka foreles varētu izjaukt dabīgo līdzsvaru Alūksnes ezerā, vai, gluži otrādi, nest kaut kādu labumu, tad mēs to vēlamies arī noskaidrot. Tā būs foreļu izpēte. Protams, papildus mēs iegūsim arī datus par citām zivīm, bet mērķis ir izpētīt tieši varavīksnes foreli,” stāsta M. Lietuvietis.
Vaicājot, kāda ir varavīksnes foreles dzīvotspēja Alūksnes ezerā, noskaidrojās, ka šobrīd makšķernieku lomos tās vairs neparādās. “Ir makšķernieki, kuri noķēruši šīs zivis. Šobrīd foreļu izmēriem jābūt pāri diviem kilogramiem. Tāpēc pētījums būs vērtīgs, jo ar zivju žaunu tīklu palīdzību tiks pētīts, cik viņas ir lielas, kur tās uzturas un ar ko barojas,” viņš akcentē.

Darba netrūkst

Jautājot, kā veicies aģentūrai “Alja” šajā pandēmijas laikā un kādas ir plānotās aktivitātes šogad, atklājas, ka arī šajā sfērā ieviestas korekcijas. “Ir atlikti plānotie pasākumi – Latvijas čempionāts spiningošanā no laivām. Nav vēl īsti skaidrs, vai rudenī tas notiks vai nē. Arī aģentūras rīkotās tradicionālās makšķerēšanas sacensības atceltas, tas pats ar laivu sacensībām,” pauž M.Lietuvietis.
Tomēr direktors uzsver, ka darbu pietiek. Arī zivju aktīvajā nārsta periodā uzrauga ezeru, un, tuvojoties Līgo svētkiem, nārstos līņi. Tad inspektori atkal pastiprināti atradīsies ezeru tuvumā. Turklāt atbalstu saņēmis arī projekta pieteikums “Alūksnes novada ūdenstilpju zivju resursu aizsardzība” konkursa pasākumā “Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība”. Projekta ietvaros aģentūras vajadzībām plānots iegādāties jaunu piekabi “Respo 750V571 Multiroller”.

Projekts “Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Pededzes upei Alūksnes novada teritorijā”
Kopējās izmaksas – 5324 eiro.
Zivju fonda finansējums – 4224 eiro.
Alūksnes novada pašvaldības finansējums – 1100 eiro.

Projekts “Zivsaimnieciskā izpēte Alūksnes ezerā”
Kopējās izmaksas – 5868,50 eiro.
Zivju fonda finansējums – 4700 eiro.
Alūksnes novada pašvaldības finansējums – 1168,50 eiro.

Projekta ietvaros piekabes iegāde:
Kopējās izmaksas – 1899,99 eiro.
Zivju fonda finansējums – 1500 eiro.
Alūksnes novada pašvaldības finansējums – 399 eiro.

aluksniešiem.lv