Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Aktuāli | 30.decembris 2020, 19:03 | 2 komentāri | 5917 skatījumi

Niedru signālpuikas ceļā pie lasītājiem

Kā solīts, vecmeistara Ojāra Lūša gatavoto niedru pludiņu jaunajā gadā kā dāvanu saņems katrs CopesLietu 2021.gada abonētājs. Lūk, ko par pludiņu izgatavošanas procesu stāsta pats meistars:

Uz signālpuiku gatavošanu mani uzjundīja dāvana: niedru pludiņi, ko gatavo Latgales puses copmanis un prasmīgs meistars Jānis Kupra. Tie ir glīti veidoti un arī praksē sevi teicami apliecinājuši. Skatījos, lūkojos, vēroju un pētīju, bet zemapziņā kaut kas urdīja: varbūt arī es varu ko tādu...

Gandrīz kā tajā senajā dziesmā ar Aleksandra Čaka vārdiem “ko tur liegties, nav vērts…” varu droši apgalvot, ka esmu no lazdas kātu paaudzes. Cik sevi atceros, esmu makšķerējis, tātad nu jau vairāk nekā sešdesmit gadus. Savā radošākajā dzīves posmā vilku foto ilksis palielā preses izdevumā. Dodoties pensijas tantes apskāvienos, domāju, ka viss labākais jau aiz muguras, bet – nekā. Gadās taču, ka galvā notiek neiedomājams klikšķis, un tad tu saproti – viss tikai sākas! Tā notika arī ar mani.

Pateicoties sieviņas dāvanai dzimšanas dienā, pievērsos pludiņu izgatavošanai. Pagāja vismaz pusgads, kucēnus slīcinot, varētu pat teikt – slīcējus kucinot (jo niedre tak no ūdens nāk), līdz palēnītēm apjautu, kas un kā darāms. Jebkuram, kurš vēlēsies uztaisīt ko līdzīgu, varu teikt – uz priekšu, tikai atceries: tas prasa daudz pacietības, rūpības, neatlaidības un, protams, arī kādu čiku laimes kausā.

Signālpuikas pirmsākumi

Ikviens vecāka gadagājuma ļaužs, kam bērnībā un arī turpmākajā dzīvē bijusi kaut mazākā saskare ar makšķerēšanu, uz mūžu ir iegaumējis, cik svarīga detaļa copes klāstā ir verķītim, ko sauc par signālzelli pludiņu, kurš kāta turētāju un loma tīkotāju brīdina par živuka rosīšanos tur apakšā.

Cik atceros, zēnībā lieliski izlīdzējāmies ar pudeles korķi, kam gareniski caurdurts sērkociņš, derēja arī kaimiņsētā izmangota zostēviņa spalva. Putnu spalvu izcelsmes pludiņi vēl ilgus gadus bija nopērkami dažos copes veikalos, līdz straujais plastmasas, sintētikas un citu aizvietojumu uzjājiens tehnoloģiju kalnā tos atstāja pilnīgā novārtā. Daudzu pasaules zemju signālpuiku gatavošanas spečuki ir palikuši uzticīgi balsas (tas ir vieglākais koks zemes virsū) teicamajām īpašībām. To pierādījis pat leģendārais norvēģu ceļotājs Tūrs Heijerdāls, kurš ar balsas baļķu plostu savulaik šķērsoja Atlantijas okeānu.

Par niedrēm

Tomēr mums ir daudz dabisku materiālu, kas, manuprāt, spēj izkonkurēt jebkuru sintētisku brīnumu. Risinājums nebūt nav tālu jāmeklē. Ikviens dabā sastopams slapjums – upe, ezers, dīķis vai purvs – ir kupli noaudzis niedrēm, bet to kā teicamu celtniecības un amatniecības materiālu novērtējuši jau senie latvieši.

Atmiņas uzjundīšanai un dūšas uztecināšanai atgādināšu, ka parasto niedri (Phragmites australis) var sastapt ikvienā pasaules nostūrī, izņemot Arktiku un Antarktīdu. Kāds varbūt brīnīsies, bet niedre minēta jau Bībelē, tostarp Jāņa atklāsmes grāmatas 11. nodaļā, kur melns uz balta teikts: “Man tika dota niedre, līdzīga mērkokam, un man sacīja: celies un mērī Dieva templi, altāri un dievlūdzējus, kas ir iekšā, bet atstāj Dieva tempļa pagalmu ārpusē un nemērī to, jo tas ir dots pagāniem…” Svētos rakstus, protams, katrs var tulkot pēc sava prāta un ticības aicinājuma, bet šis mērkoks varētu būt sakarību noteicējs starp Dieva templi (ūdeņu valstību), altāri (meistarības virsotni tajā), dievlūdzējiem (makšķerniekiem) un pagāniem (necopētājiem) ārpusē.

Gudri un prasmīgi ļaudis jau senatnē niedri – šo brīnumaino augu – izmantojuši neskaitāmu labumu gūšanai: gatavojuši žogus, jumtus, traukus, grozus, aizslietņus, lecekšu segas, sienas dekorus, paklājus, žalūzijas, puzurus, krēslu virsmas un pat mūzikas instrumentus. Te jāpiebilst, ka prasmīgu meistaru darināti niedru jumti mūsu pašu piejūras ciematos kalpojuši gadsimtiem ilgi.

Tautā pazīstamais dakteris un ārstniecības tēju zintnieks Artūrs Tereško iesaka niedres mikstūru lietot, ja ir paaugstināta temperatūra un sausums kaklā. Savdabīgs ir cita zintnieka ieteikums: ja sasmalcinātu niedru sakņu uzlējumu iejem pa piņģerotam dažas reizes dienā, tā ir izcila pretinde saindēšanās gadījumā ar zivīm…

Toties vienā sapņu tulkā bilsts, ka redzēt sapnī niedri griežam nozīmē veikt kādu mazu darbiņu. Varbūt tas nenozīmē neko citu, kā izgatavot makšķerniekam tik noderīgu lietu kā pludiņš?! Tātad pie darba!

Es daru tā

Lai tiktu līdz vēlamajam rezultātam, ir desmitiem dažādu knifu. Vispirms jau pludiņu izejmateriāla ievākšana. To iespējams veikt visu gadu, tomēr ieteicamāk būtu rudenī, kad niedres ir pilnībā nobriedušas. Vasarā grieztas ir zaļganas, rudenī – zeltaini brūnas. Viedi ļauži zina teikt, ka visizturīgākās augot piejūras ezeros, jo, gan sejā, gan pakausī saņemot sāļaino jūras vēju elpu, tās jau no mazotnes tiekot radinātas pie skarbas vides un nesaudzīgiem apstākļiem.

Nekad nestiepju mājās niedru kūļus visā garumā, atceroties, ka signālpuikām noder vien pāris apakšējie posmi – tie ir visstingrākie. Ieteicams ielūkoties arī Mēness fāzēs un noskaidrot, kad rūpējami lietaskoki.

Interesantas dažādu toņu mistrojuma niedres – no raibi plankumainām līdz pat melnām – iespējams salasīt lielo ezeru krastos pēc rudens vētras. Taču te es nepaļaujos uz vizuālo skaistumu vien, bet vispirms lūkoju stiprumu.

No ūdens izskalotajiem posmiem vajag ilgāku kaltēšanu, taču to vajadzētu darīt, tikai dabiski žāvējot, ne izmantojot mākslīgu karstuma avotu. Lai iegūtu vēl savdabīgāku izskatu, niedri iespējams iekrāsot ar dabiskiem uzjundītājiem – sīpolu mizām, asinszāli, klāt vēl piemest kādu suņusēni, ko atzīsti par neēdamu.

Tā kā signālpuikas sastāv no vairākām dažāda kalibra savstarpēji savienotām niedrēm, savienojuma vietas ir koniski jānoslīpē. Te var izmantot gan parastu zīmuļu drāžamo, gan slīpmašīnu, kas aprīkota ar smilšpapīra ripu. Savukārt detaļu savienošanai noder fiksā līme.

Serdenim, kas pārtop par antenu pludiņa augšgalā, vislabāk noder dažāda diametra bambusa iesmiņi šašliku cepšanai.

Cepurītes krāsošanai izmantoju tīkama toņa nagu laku. Pasekojot, kad veikalos ir atlaides, to iespējams iegādāties par pavisam pievilcīgu cenu. Jauniņās pārdevējas gan aplam aizdomīgi lūkojas uz septiņdesmitgadīgu onku, kurš pērk vairākus iepakojumus ar spilgti sarkanu nagu laku… bet to var viegli pārdzīvot.

Pludiņa detaļu savienojuma vietas no ārpuses var notīt ar parastu spolīšu diegu, tikai jāiemācās prasmīgi nomaskēt mezgla vietas. Es gan šim nolūkam izmantoju termocaurules, ko iespējams nopirkt jebkurā elektroinstrumentu veikalā. Pludiņa apakšā izveidoju cilpu no apvalcētas cinkotas dārza stieples. Izturības un ilgāka mūža palielināšanai signālzelli vismaz pāris reizes lakoju ar ūdensizturīgu laku.

Pie auklas starp aizturēm pludiņu ieteicams kabināt ar mazu karabīni. Tad pēc copes tas ir viegli nokabināms un ievietojams futrālī, lai nenobružātos starp citiem makšķerēšanas piederumiem.

Pludiņa celtspēju norādu ar svītriņu skaitu uz korpusa. Signālzellis ieteicams mūsu ūdeņos mītošo visu veidu zivju vilināšanai.

Ne akmeņa tarbā!

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(5 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[2] Komentāri | dilst | aug
 
BrunoL

Slīcēnus kucina

31.12.20 Atbildēt | Ziņot 0
andreiko

Lūšuks vēl aizvien formā! Veselību uzkāpjošajā!

31.12.20 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager