Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Aktuāli | 2.maijs 2021, 13:51 | 3 komentāri | 834 skatījumi

Lietuvā cīnās pret tīkliem un par sportu

Lietuviešu makšķernieku cīņa ar komerciālo zveju savas valsts iekšējos ūdeņos tuvojas atrisinājumam. Kopš 2015. gada visos Lietuvas iekšējos ūdeņos, upēs un ezeros, arī Kuršu līcī Baltijas jūrā, kas pielīdzināts iekšējiem ūdeņiem, zveja ar tīkliem ir atļauta tikai ar atbilstošām licencēm. Tomēr komerciālo zvejnieku joprojām ir daudz, un tīkli ir tie, kas zivju populāciju lielā mērā ietekmē negatīvi. Nav brīnums, ka neapmierinātība makšķernieku vidū ir liela.

Tomēr viena lieta ir neapmierināti burkšķēt savā starpā, bet otra – konkrēti rīkoties. Lietuvā, apvienojot spēkus gan Makšķerēšanas sporta federācijai, gan citām makšķernieku biedrībām, asociācijām, klubiem un pulciņiem, ir izdevies panākt, ka Seima jeb valsts parlamenta darba kārtībā ir iekļauts likums par komerciālās zvejas pilnīgu aizliegumu visos publiskajos ūdeņos.

Kā CopesLietām ekskluzīvā intervijā pastāstīja Toms Būda, Lietuvas Makšķerēšanas sporta federācijas prezidents, perspektīvas šim likumam tikt pieņemtam ir samērā lielas. Makšķerniekiem ir izdevies panākt, ka šo likumprojektu paraksta un iesniedz 40 deputāti, starp kuriem vairākums ir jaunievēlētā Seima valdošās koalīcijas deputāti. Ja šis koalīcijas atbalsts nepazudīs, pirmais lasījums tiek prognozēts tuvāko divu mēnešu laikā.

Pats likums, kā izstāstīja Toms, ir pietiekami labi pārdomāts un zinātniski pamatots. Piemēram, leišiem ir precedents ar komerciālās zvejas aizliegumu Kauņas ūdenskrātuvē, kas ir lielākā ūdenstilpe Lietuvā. Pēdējo 5 gadu laikā, kad ir spēkā šis pilnīgais aizliegums, zivju resursu daudzums ūdenskrātuvē esot desmitkāršojies. Šim procesam, protams, rūpīgi sekojuši līdzi Lietuvas zinātnieki un izdarījuši attiecīgus secinājumus.

Kauņas ūdenskrātuve. foto:shutterstock

Aizliegums komerciālai zvejai ar tīkliem un murdiem likuma pieņemšanas gadījumā stāsies spēkā pakāpeniski. Tas tādēļ, lai ļautu zvejniekiem izmantot iegādātās licences un īstenot apstiprinātos projektus, starp kuriem daudzi ir ES fondu finansēti. Tāpat, iespējams, varētu raisīties diskusijas par kādām kompensācijām. Tomēr galvenais uzdevums – nodot iekšējos ūdeņus makšķernieku rīcībā – ir nostādīts valstiskā līmenī un tādā arī tiks izlemts. Šobrīd likums jau ir nodots izskatīšanai attiecīgā Seima komisijā, kas liecina par to, ka tādā vai savādākā formātā tas patiešām varētu tikt pieņemts.

Kas atliek mums? Pirmkārt jau, turēt īkšķi, lai brāļu tautai izdodas un kāds melns kaķis nepārskrien pāri. Tad būs vismaz precedents, uz ko atsaukties un kā pieredzi pētīt, ja līdzīga doma kādā brīnumainā kārtā ienāks mūsu valdošās koalīcijas prātā.

Vai sportam būt?

Pilnvērtīga un rīcībspējīga lobija trūkums liek mums paļauties tikai uz brīnumu ne tikai tīklu jautājumā. Ne mazāk nepatīkami bija no Toma uzzināt, ka Lietuvā aktīvi tiek organizēti oficiālie valsts čempionāti – gan spiningošanā, gan mušošanā, gan fīderēšanā, gan visos pārējos copes sporta veidos.

Tikmēr pie mums visi Latvijas čempionāti makšķerēšanā ir joprojām aizliegti. Kāpēc ir šāda atšķirība? Kovida apstākļi it kā līdzīgi, Lietuvā saslimstības rādītāji bija pat augstāki, bet ierobežojumi stingrāki. Visi masu pasākumi, tai skaitā sporta, ir aizliegti tāpat kā pie mums. Arī ar vakcināciju tam nav nekāda sakara, jo lēmumi pieņemti jau rudenī.

Kā skaidroja Toms, Lietuvas Makšķerēšanas sporta federācija ir pierādījusi Kultūras un sporta ministrijai, ka makšķerēšanas sports ir tāds pats sports kā basketbols un vieglatlētika. Daudz papīra esot aprakstīts, daudz Zoom sapulču apmeklēts. Esot skaidrots, ka, piemēram, makšķerēšanas sportā darbojas tādas pašas starptautiskas federācijas, tādi paši starptautiski noteikumi, tādas pašas dopinga kontroles sistēmas un daudz citu nianšu. Protams, zināmu lomu spēlē arī makšķerēšanas sporta popularitāte pašu cilvēku vidū. Lietuvā tā vienmēr ir bijusi augsta. Augsta ir bijusi arī pašu copes sporta funkcionāru iesaiste pastāvīgā sava novirziena popularizēšanā.

Rezultāts ir redzams – ja makšķerēšanas sports ir pielīdzināts citiem sporta veidiem, tad uz to attiecas tie paši ierobežojumi, kas uz futbolu un daiļslidošanu. Līdz ar to valsts čempionātus, kuros notiek atlase uz starptautiskiem turnīriem, tai skaitā pasaules čempionātu, rīkot drīkst. Tiesa, nekādi komercmači – ne valsts, ne lokāla mēroga – gan būt nedrīkst.

Latvijā viss ir līdzīgi ar to vienu mazo atšķirību, ka makšķerēšanas sports nav nekāds sports, vismaz Izglītības ministrijas ieskatā. Līdz ar to uz to neattiecas tie ierobežojumi un izņēmumi, kas attiecas uz basketbolu un vieglatlētiku. Tāpēc sportotgribētājiem atliek gaidīt pandēmijas atslābumu un pasākumu rīkošanas ierobežojumu atcelšanu. Vai pieteikties uz Lietuvas pilsonību, ja nav iespēju gaidīt...

@CopesLietas

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[3] Komentāri | dilst | aug
 
Kruizers

Mums ir uz ko tiekties

2.mai Atbildēt | Ziņot 2
Berjoza

Latvijā cīnās pret sporta copi un par tīkliem :)

2.mai Atbildēt | Ziņot 0
Skolnieks

Vajadzētu zemes īpašniekiem nopietnu atlaidi zemes nodoklim, ja pa viņa īpašumu var piebraukt ar vieglo automašīnu pie upes vai ezera. Lai to panāktu, pašvaldību vēlēšanās jābalso par partijām, kas savās programmās atlaidi atbalsta.

2.mai Atbildēt | Ziņot 1
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager