Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Aktuāli | 15.maijs 2021, 14:51 | 1 komentārs | 570 skatījumi

Daugavā izlaiž iezīmētus lašu un taimiņu mazuļus

Katru gadu aprīļa beigās un maija pirmajās nedēļās notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišanu Daugavā pie Mangaļsalas, kas tiek īstenota AS "Latvenergo" zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros.

2021.gadā Daugavas grīvā ielaidīs ap 550 000 viengadīgu lašu un – ap 105 000 taimiņu mazuļus (smoltus), kā arī 10 000 divgadīgus taimiņu mazuļus, kas izaudzēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Tomes un Doles zivjaudzētavās.

Jau septīto gadu lašu un taimiņu smolti pirms ielaišanas tiek iezīmēti, nogriežot taukspuru. Tas palīdz speciālistiem un makšķerniekiem atpazīt pieaugušus mākslīgi audzētos lašus no tādiem, kas dabiskā ceļā upēs iznārstojuši un attīstījušies. Tādējādi speciālisti var veikt izpēti par to, cik no ielaistajiem zivju mazuļiem pēc 2-3 jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu. No zvejnieku lomiem un vaislinieku nozvejas iegūtie dati liecina, ka pēdējos gados lielākā daļa no Daugavas lašiem un taimiņiem, kas no jūras uz nārstu atgriežas upē, ir ar nogrieztu taukspuru.

Vienā atvestajā kravā ir vidēji 27 000 lašu mazuļu. Laša mazuļa vidējais svars sasniedz 30 gramu, taimiņa svars – 20 grami, savukārt divgadīga taimiņa svars – 54 grami.

Irēna Upzare, AS “Latvenergo” Vides un darba aizsardzības direktore: “Zivju resursu aizsardzības, pavairošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumos ikviena darbība tiek veikta atbildīgi pret apkārtējo vidi un ciešā sadarbībā ar zinātnisko institūtu „BIOR”. Latvenergo, īstenojot savus bioloģiskās daudzveidības projektus, balstās uz zinātnieku secinājumiem un ieteikumiem. Divus gadus tiek pētītas un analizētas zivju sugas, kuras nārsto mākslīgajās ligzdās Daugavā, kā arī pirms un pēc upju sakopšanas notiek upju apsekošana un izpēte.”

Zivju resursu uzturēšanu zivsaimnieciski ekspluatējamā stāvoklī institūta “BIOR” zivju audzētavas nodrošina vairāk nekā 100 gadus. Mūsu uzdevums ir uzturēt un palielināt ūdenstilpēs zvejojamo vai makšķerējamo zivju skaitu, pauž BIOR zivju audzētavas “TOME” vadītājs Ivars Putviķis. “Šobrīd zivju audzētavās notiek aktīva rosība un esam uzsākuši lašu un taimiņu mazuļu laišanu lielajās Latvijas upēs. Zivis tiek audzētas apstākļos, kas ir maksimāli pietuvināti dabiskajiem apstākļiem, lai pēc izlaišanas Daugavā, veiksmīgi iedzīvojas, izaug un vēlāk var tikt izmantotas kā resurss nozvejās un makšķernieku lomos.”

Katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti vismaz 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2021. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

No 30.aprīļa. līdz 5.maijam AS “Latvenergo” vides projektā sadarbībā ar biedrību “Mēs zivīm” četrās vietās Daugavā (Ikšķilē, Kaibalā, Lievārdē un Liepkalnos Pļaviņu novadā) izvietoja zivju mākslīgās nārsta ligzdas. Iestājoties siltam laikam, pieaug zivju aktivitāte un sākas nārsts, katrā no ligzdām iznēršot vismaz 50 000 ikru. Zivju mākslīgās nārsta ligzdas ir izgatavotas mežā no egļu zariem, kas palikuši pāri no mežistrādes.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru ielaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši savstarpēji noslēgtajam līgumam veic z/i "BIOR".

AS "Latvenergo" ir svarīga gan videi draudzīga elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, gan vienlaikus arī apkārtējās vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, nodrošinot pasākumu kompleksus zivju resursu aizsardzībai un atjaunošanai.

AS "Latvenergo" ikgadējā kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir vairāk nekā viens miljons eiro (1 035 000 EUR).

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 0 no 5
(Nav balsu) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[1] Komentāri | dilst | aug
 
kipaps367

Vai daugavā ar spiningu kāds makšķernieks tiek pie laša/taimiņa loma? Praktiski informācija ar lomu šajā upē ir nekāda, neskatoties uz to, ka katru gadu tiek ielaisti tūkstošiem mazuļu.

28.mai Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager