Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
KarpuLietas | 21.maijs 2021, 10:39 | Komentēt | 535 skatījumi

Kas lācītim vēderā?

Ar katru gadu karpām tiek piedāvāti arvien pilnvērtgāki barības komleksi, mūsu spējas samiksēt visdažādākās barības un atraktoru kombinācijas tiešām ir neierobežotas un nereti tikai līdzekļu un fantāzijas trūkums spēj šo procesu kaut mazliet piebremzēt. Bet, vai viss tiešām ir tik vienkārši?

Jāatzīst, pēdējos gados karpu makšķerēšana attīstās mūsu valstī milzu soļiem. Neskaitāmas sacensības un pieredzes apmaiņas pasākumi stimulē informācijas apmaiņu, karpinieki turpina eksperimentēt ar mērķi arvien uzlabot savus rezultātus paralēli daloties gan pieredzē, gan idejās ar tuvākiem un tālākiem kolēģiem. Kamēr mačos uz veikalā nopērkamām gatavām boilām jau vairs neviens neķer, lielās tautas klases makšķernieku masas nesmādē zemeņu vai ananasu krāsainās bumbiņas, ko par dažiem euro kilogramā var nopirkt jau jebkurā sevi cienošā makšķerēšanas piederumu veikalā. Interesanti, ka savus rezultātus sasniedz kā vieni, tā otri atklājot, ka karpu mūsu ūdeņos netrūkst un ziņas par lomiem pienāk arvien no jaunām un pirms tam nepētītām ūdenstilpēm.

Ar veikalā nopērkamām gatavām boilām viss ir maksimāli vienkārši. Ražotāji eksperimentē ar receptēm un boilu sastāvu, testē tās dažādos ūdeņos, meklē izdevīgākos sastāvdaļu piegādātājus un sabalansē cenas un efektivitātes proporciju. Neviens kaut cik sevi cienošs ražotājs, par lielajiem grandiem nemaz nerunājot, neiedomāsies savos ražojumos iekļaut kaut ko, kas vismazākajā mērā varētu apdraudēt karpas veselību vai dzīvību. Vienīgais, kas gatavajās boilās ir ne sevišķi labs, ir pievienotie konservanti, tomēr arī šajā jautājumā tehnoloģijas ir attīstījušas tik tālu, ka iespējas saglabāt boilas slēgtā iepakojumā bez saldēšanas pienācīgā kvalitātē ir kļuvis iespējams katram ražotājam. Līdz ar to arī labas barības boilas pa taisno no iepakojuma karpas labprāt un ilgstoši lieto uzturā un ķeras jo labāk jo vairāk attiecīgo boilu ir samests ūdenī. Lielisks piemērs tam ir Latvijā populārā Trigga un KG1, kas apliecina, ka ar modernajiem konservantiem nav nemaz tik bezcerīgi.

Tie, kas vēlas iet solīti tālāk, iegādājas boilas saldētā veidā vai arī pēc gatavām ražotāju receptēm rullē paši, tādā veidā iztiekot bez minētajiem konservantiem. To pašuTriggu uzjaukt ir elementāri – olas, mikss un attiecīgais šķidrums – tikai trīs sastāvdaļas un pilnīgi nekādu iespēju kļūdīties. Pēc novārīšanas boilas mazliet apžāvē un saldētavā iekšā, kur tās var ilgstoši gaidīt mirkli, kar tiks sakobrotas ūdenī vai liktas uz mata. Vienīgais, nevajadzētu tās atkausēt/saldēt vairākas reizes, kā arī atkausētas glabāt pārāk ilgi – var iemesties pelējums. Tāpat var boilas izžāvēt pilnīgi sausas un doties copēt ar tādām. Pirms pašas copes tādas boilas parasti pamērcē ūdenī, kam pievieno mazliet tā paša šķidruma, kas izmantots rullējot, un tās strauji atgūst savu svaigumu un efektivitāti.

Gan mūsu žurnāla publikacijās, gan internetā var atrast simtiem ražotāju piedāvātu recepšu boilu izgatavošanai tiem gadījumiem, kad vēlamies kaut ko īpašāku un nebijušu. Karpinieks parasti ir čakls eksperimentētājs un allaž vēlas pamēģināt kaut ko jaunu, sevišķi savas karjeras sākumposmā. Iespējas izvēlēties kādu no gatavām receptēm tiešām ir plašas, tomēr katra no tām ir pietiekoši efektīva un attiecīgi testēta.

Kamēr absolūtais vairums pasaules karpinieku darbojas ar kādu no minētjām metodēm, daži iet vēl tālāk un ielaižas nebeidzamos alķīmijas eksperimentos jaucot kopā visdažādākās sastāvdaļas, kādas vien veikalos ir pieejamas. Boilas uzlabošanai tās sastāvā viņi paaugstina aminoskābju kokteiļu un dabisko ekstraktu apjomus. Šīs sastāvdaļas ir dārgas un paaugstinot to devu nav nemaz tik sarēžģīti boilas pašizmaksu pacelt līdz 30-40 latiem kilogramā un pat vēl vairāk. Katrai no svarīgajām aminoskābēm ir zināma loma karpas gremošanas sistēmā un ir plašas teorijas par vienīgās visvairāk trūksotšās aminoskābes atrašanu un iekļaušanu sastāvā. Ja atrast neizdodas, kā tas visbiežāk arī notiek, “biezākie” karpinieki boilā saliek pēc iespējas vairāk no visām cerībā, ka viena no daudzajām Multimino, Nutramino vai tamlīdzīgā kokteilī iekļautajām būs īstā. Līdzīgi ir ar dabiskajiem ekstraktiem, katrs no tiem veicina kādu no karpas funkcijām – citi uzlabo gremošanu, citi paaugstina atraktivitāti, vēl citi uzabo garšu, utt. Teorētiski, boilā varētu salikt no katra pa druskai (vai varbūt ne pa druskai) un nonākt pie ideālas boilas, kas strādātu jebkurā ūdenī jebkuros apstākļos.

Tomēr tas, ko šādā risinajumā mēs mājas apstākļos un bez ļoti specifiskām zināšanām bioķīmijā nekādi nevaram izkalkulēt, ir šo daudzo sastāvdaļu mijiedarbība. Kura no šīm daudzajām sastāvdaļām var nobloķēt kādas citas darbību, vai tieši otrādi, nostrādāt kā katalizators citai ķīmiskai reakcijai? Protams, visvienkāršāk ir atbildi meklēt ezerā – sabarot un gaidīt – ķersies vai ne. Ja ķeras – viss ir kārtībā un boila strādā.

Tiešām, kamēr vienīgais mūsu mērķis ir dabūt karpu krastā, un jo vairāk, jo labāk, šāda metode var nest augļus un pat medaļas mačos. No otras puses, vai piekojot šādu darbību mēs esam ņēmuši vērā visus aspektus? Piemēram, šo boilu ietekmi uz karpas veselību? Teorētiski, nekā slikta un nevesīlga tādā boilā nav – visas sastāvdaļas ir kvalitatīvas, no nopietniem ražotājiem, kas paši saka, ka šos ekstraktus un aminoskābju kokteiļus nav iespējams pārdozēt un, galu galā, ir nerakstīts princips, ka karpa jau pati zin, kas viņai ir veslīgs un kas nav. To, kas nāk tai par ļaunu, tā nemaz neēd. Teorētiski.

Himalaju akmens sāls. Pievienojams pie jebkuras iebarošanas formas - spodmiksa, PVA miksa utt. Satur kalciju, varu, magniju, fosforu un kāliju.

Atcerēsimies, ka viens no ļoti būtiskiem faktoriem boilas efektivitātei ir tās garša. Karpa lieliski atšķir dažādas garšas (nejaukt ar smaržu) un boilu, kas tai negaršos, tā ilgstoši negrauzīs, kamēr garšīgas (no karpas viedokļa) boilas būs efektīvas ilgstošā laika posmā. Līdz ar to, atkal teorētiski, varētu gadīties arī tā, ka boila ir garšīga, bet kaut kādā ziņā neveselīga vai pat kaitīga, bet karpa tomēr to ēdīs un nemaz nesapratīs, ka jāpiebremzē. Ar cilvēkiem taču tā notiek – tieši garšas dēļ mēs varam štopēt iekšā bulciņas, šokolādi vai hamburgerus un tikai zinātniski pētījumi, kas paldies dievam, ir zināmi katram, liek mums šos ļoti garšojošos ēdienus ierobežot. Karpai zinātniski pētījumi nav pieejami, tādēļ ļoti iespējams, ka tieši garšas dēļ tā var pavilkties uz boilu, kas patiesībā nu nemaz nav laba.

Lūk vienkāršs piemērs. Pie mums jau klīst leģendas par sāls pozitīvo ietekmi uz karpu copes rezultātu. Atliekot tik pievienot boilai sāli vai arī gatavu boilu pamērcēt sālsūdenī un viss notiks. Citi kaut kur izrakuši, ka parastā vārāmā sāls nedereot, vajagot akmeņsāli vai jūras sāli. Zināma zinātniski pamatota loģika itkā tajā ir manāma, jo karpas viena no nedaudzajām spējām ir atšķirt vismazākās nianses ūdens sāļainībā līdzīgi kā temperatūrā un PH līmenī. Ja kaut kur ūdens ir kaut mazliet sāļāks, tā noteikti dosies pārbaudīt, vai tur nav kas ēdams. No otras puses, sāls uzlabo garšu, mēs paši to zinām. Tomer tas nenozīmē, ka sāli var bērt iekšā boilā!

Sāls pat nedaudz paaugstinatā koncentrācijā ir visa dzīvā ienaidnieks – gan dzīvnieki, gan augi, gan arī zivis, kas nav piemērotas dzīvei sālsīdenī, no tā slimo un mirst. Pamēģiniet ieliet sālsūdeni puķu podā! Tāpat ir cilvēkam, sāļš ēdiens parasti garšo labāk, turklāt, jo vairāk mēs sāli uzturā patērējam, jo vairāk mums pēc tā “prasās”. Paldies dievam, lielākā daļa no mums ir informēti, ka lielos daudzumos sāli ēst nav labi, bet vai karpas arī ir informētas?

Jāatzīmē, ka daudzās boilu sastāvdaļās, kaut vai tajos pašos zivju miltos, ir sava daļa sāls iekšā, tadēļ jaucot boilu no tradicionālajām sastāvdaļām sāls koncentrācija boilā ir normas robežās – tieši tik, lai atstātu pozitīvu iespaidu uz garšu un neitekmētu karpas veselību. Tādēļ papildus likt jebkādu sāli boilā ir ārpus jebkāda saprāta robežām, ja vien karpu veselība un dzīvība mums ir kaut cik svarīga!

Līdziga aina, teorētiski, var sanākt ar jebkuru ķīmisko Mendeļējeva tabulas elementu – kamēr vienā boilas sastāvdaļā tā koncentrācija ir normas robežās, nepārdomāti saliekot paaugstinātās devās dažādas sastāvdaļas, ir iespēja kādam no šiem elementiem pārsniegt normu, kā rezultātā boila jau var kļūt neveselīga un pat nāvējoša. Padomājam par šo! Varbūt tomēr pieturēties pie ražotāju pārbaudītām un rekomendētām receptēm- arī ar tām taču iespējas eksperimentiem ir tik plašas? Un negāzīsim boilās iekšā visu, kas pa rokai un veikala plauktā pat tad, ja tas viss “strādā”.

Par ķīmiskajiem atraktoriem mēs šeit vispār nerunāsim, par to ietekmi jau ir runāts. Viss iepriekš minētais gan attiecas tikai uz boilām, kuras izmantojam barošanai. Tajā, ko liekam uz mata, vienalga - popaps vai grimstošā boila, varam atļauties daudz plašākiem eksperimentiem. Šo boilu karpa neēd, tādēļ uztraukties par tās veselīgumu nav pamata. Tiesa, šīs boilas garšas īpatnībām nav nekādas nozīmes, jo pagaršot to jau karpai nesanāk. Tādēļ āķa boilas parasti uzlabo ar dažādiem atraktoriem, gan ķīmiskiem, gan dabīgiem, turklāt devas var pat trīskāršot – līdz mirklim kamēr šādas boilas ūdenī izplatītā smarža turpina pievilināt, bet vēl nesāk atbaidīt.

Visbeidzot, ko tad iesākt ar sāls maģisko spēku? Iespējams, tas kādam ir nezināms noslēpums, citam varbūt sen zināma patiesība - akmenssāls un nevis parastā vārāmā vai kāda cita, ir jānogādā ūdenī tīrā veidā, kur tā izšķīdīs un piesaistīs karpas. Ēst to karpas neēdīs, bet paaugstinātais ūdens sāļainums būs tieši tas, kas karpas padara trakas. Vietās, kuras “iebarotas” ar šādām neielām sāls devām, karpas barības meklējumos iztīra grunti no dūņām un izrok pamatīgas bedres. Tiktāl izklausās iespaidīgi, bet kā nogādāt sāli ūdenī? Var akmesnsāls kristālus jaukt klāt pies spodmiksa, var tos ielikt PVA maisiņā vai zeķītē klāt pie āķa. Un var izmantot Rock Salt Soluballs. Tās ir boilas formas akmessāls bumbiņas, ko ar kobru vai kaķeni sašaut copes punktā. Pilnīgi pietiek ar 3-4 šādām bumbiņām, lai karpas piesaistītu vietai no liela attāluma. Tāpat ir izgatavota arī Chain Reaction akmenssāls versija – tās ir ripiņas ar caurumu vidū, ko uzvērt uz pavadiņas pie iemetiena. Tāpat kā Soluballs tās strauji izšķīst, izplatot ūdenī nelielu sāls koncentrāciju tieši tajā vietā, kur atrodas āķis. Ja tomēr jaucam pie spodmksa, tad labāk to izdarīt tieši pirms barošanas, ņeļaujot sālim izšķīst un iesūkties pārējā barībā, kur tas tiks apēsts, izraisot jau minēto negatīvo efektu.

@Aivars Rudzinskis

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 0 no 5
(Nav balsu) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager