Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Copes vieta | 31.maijs 2021, 13:37 | Komentēt | 671 skatījums

Silabebru ezers ar avotu un naudas mucu

Krustpils novada atpa­zīstamākie ezeri dažādu iemeslu dēļ ir Baļotes ezers un Laukezers. Taču viens no interesantākajiem un noslēpumainākajiem, šķiet, ir Silabebru ezers Variešu pagastā.

Tas atrodas Austrum­latvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, 98 m virs jūras līmeņa, Madonas–Trepes vaļņa vidusdaļas rietumu pakājē. Resurss ezeri.lv vēsta, ka tā platība ir 27,8 ha, garums – 1 km, lielākais platums – 0,5 km, vidējais dziļums – 0,3 m, lielākais dziļums – 1,2 m. Krasti ir kūdraini, apkārtne – purvaina. No ezera iztek Bērzaune. Visapkārt ūdenim ir 100–150 m plata slīkšņa. Pēdējo 100 gadu laikā Silabebru ezeru ir ietekmējuši apkārtnē veiktie zemju susināšanas darbi. Ezera tagadējā platība ir gandrīz uz pusi mazāka nekā 20. gs. 60. gados, kad tika veikta ezera apkārtnes meliorācija. Senākos laikos Silabebri plašākā apkārtnē bija pazīstami ar savu svēto avotu, kuram bijušas ārst­nieciskas īpašības. Pēc nostāstiem, šajā avotā kādreiz ir nogrimusi naudas mu­ca. Agrāk tas ir bijis ūdens ņemšanas vieta. Šis ir unikāls avots ar ļoti dzidru, zaļganu ūdeni, kas ziemā neaizsalst. Šī iemesla dēļ tajā reizēm sapeld ezera zivis. Avota atslogošanās vietā ir izveidojies 0,13 ha liels, apaļš avota ezeriņš (diametrs – 40 m; dziļums – 1,5 m). Avots izplūst pārejas purvā un ar 190 m garu ūdensteci ir savienots ar Silabebru ezeru. Ezerā ir vairāk nekā 3,5 m biezs dūņu un aptuveni 4,5 m biezs sapropeļa slānis.

Par ezera īpatnībām un zivju bagātībām zina stāstīt jēkabpilietis Sergejs Iva­novs, kas izaudzis ezera krastā un bieži ir tēva mājās. – Ezers ir makšķerēšanai interesants. Vislabāk tur uz spininga ķeras līdakas. Jālieto vobleri ar seklu iegrimi, jo dziļums vietām ir niecīgs. Vienīgā iespēja ķert zivis ir no laivas. Brīžiem šur tur paceļas dūņas un aizpeld. Tad tajā vietā izveidojas bedre, un tur var paķert arī asarus. Pēdējā laikā nez no kurienes uzradušies ruduļi. Ir arī raudas, kas uz brīdi bija pazudušas 90. gados. Laikam no tuvējām fermām bija ieplūdusi virca. Tad arī ezers sāka strauji aizaugt. Tagad aizaugšana mazinājusies, jo pie iztekošās Bērzaunes upītes sarakti zivju dīķi. Kad tajos cilā ūdens līmeni, tas mainās arī ezerā un kavē aizaugšanu. Savu padara arī bebri – tie nokož saaugušās niedres. Izvei­dojas tādas niedru saliņas, uz kurām var pat uzkāpt. Tās peld pa ezeru no viena krasta uz otru, – stāsta makšķernieks.

Sergejs stāsta, ka ziemā ezerā copēt neesot iespējams, jo, kad izurbj āliņģi, tad tajā paceļas ūdenszāles un dūņas. Savukārt avots aizsalst tikai, ja temperatūra ir zem -25 grādiem, tādēļ tur var copēt arī ziemā, un darot to ar vasaras makšķerēm. Skats esot mazliet dīvains. Pārsvarā tad makšķerējot līdakas uz dzīvās ēsmas. Pērn tur Sergeja tēvs ticis pie sešinieces, bet kāds paziņa – pat pie 8 kg zobainās. Bet avotā esot tā – vienu dienu var saķert piecas līdakas, nākamajā – ne­kā, tātad zivis no ezera nav iepeldējušas. Sergejs atceras, ka bērnībā, braukājot ar laivu, ezerā redzējis arī tā­das līdakas kā krietni baļķēni. Kādreiz ziemā zivis slāpušas, bet tagad, kad ūdens līmenis bieži mainās, ledus pie krastiem atlūst, un ūdens bagātinās ar skābekli.

Ne­skatoties uz grūto piekļūšanu, ezerā nav re­tums arī maluzvejnieki. – Brauc diezgan daudz pilsētnieku. Vienu dienu redzu, ka pār mūsu lauku pārbraukusi mašīna un stāv pie ezera. Es eju klāt un prasu tam vīram, ko viņš te meklē. Esot dzirdējis, ka ezerā labi ķeroties «kriminalkas» (zemmēra līdakas – J. Š.). Gribot pa­ķert. Nācās viņam izskaidrot, lai tinas uz turieni, no kurienes nā­cis, – stāsta S. Ivanovs. Šad tad esot redzēti arī novada zivju sargi. Tie palaižot dronu un vērojot no augšas. Vai kāds maluzvejnieks ir arī noķerts, makšķernieks gan nezināja teikt.

Foto: Silabebru ezers ir dabas liegums, «Natura 2000» teritorija. Tā ir nozīmīga ūdensputnu (melnais zīriņš, lielais dumpis, Seivi ķauķis u.c.) ligzdošanas vieta un aizsargājamās augu sugas – lēzeļa lipares – atradne, kā arī rets biotops – mezotrofa ūdenstilpe.
Foto no Dabas resursu aizsardzības biedrības arhīva

oriģināls

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(1 balss) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager