Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
CopesLietas.lv | 31.maijs 2021, 13:59 | Komentēt | 1607 skatījumi

Kāpēc Baltijas jūrā kļuvis mazāk jūras grunduļu?

Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka Baltijas jūrā ienākušas vairākas svešzemju sugas, kas kaitē vietējām dzīvotnēm. Viens no redzamākajiem piemēriem šajā ziņā jau labu laiku ir bijis apaļais jūrasgrundulis, taču pētnieki ziņo, ka nu to skaits Baltijas ūdeņos krietni mazinājies.

Apaļais jūrasgrundulis ir zivs ar ļoti labu apetīti, kas ienākot jaunās teritorijās, izēd teju visu vietējās dzīvotnēs esošo. Baltijas jūrā tas barības ziņā konkurē ar vietējām plekstēm, barojoties ar abām sugām tik tīkamajām gliemenēm. Apaļo jūrasgrunduļu dabiskais izplatības areāls ir Melnā un Kaspijas jūra, taču 1992. gadā tie tika konstatēti Gdaņskas līcī pie Polijas krastiem un vairākus gadus vēlāk arī Latvijas piekrastē.

Kopš 2004.gada par apaļo jūrasgrunduļu skaita pieaugumu līdzās citām Baltijas jūras valstīm sāka ziņot arī Latvija, taču šobrīd situācija ir mainījusies.

“Pagājušais gads bija pirmais, kad mēs, veicot savus darbus jūrā, grunduļus vairs tikpat kā neredzējām.
Par to skaita samazinājumu liecina arī atjaunojošās gliemeņu populācijas piekrastē, kas nebija novērojams daudzus gadus. Arī zvejnieki saka, ka grunduļu kļūst mazāk,” novērojumos dalījās Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ingrīda Andersone.

Arī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” pētnieks Ivars Putnis norādīja, ka par apaļo jūrasgrunduļu skaita samazināšanos Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē liecina gan piekrastes nozveju statistika, gan “Bior” pētniecisko uzskaišu dati.

“Tieši Liepājas piekrastes daļā vēsturiski esam novērojuši augstākās nozvejas, kas maksimumu sasniedza 2018. gadā.
Arī institūta veikto pētniecisko uzskaišu dati Liepājas piekrastē norāda uz to, ka apaļā jūrasgrunduļa relatīvais daudzums un tā proporcija lomos pēdējos gados ir samazinājusies. Ja vidēji vienā pētnieciskās zvejas aktā 2016. gadā tika nozvejoti 10 kilogrami apaļo jūrasgrunduļu, tad 2020. gadā to bijis vairs nepilni 2 kilogrami,” norādīja Putnis.

Viņaprāt, raksturot situāciju visā Baltijas jūrā ir grūti, jo apaļais jūrasgrundulis ir ļoti teritoriāla suga, kas, iespējams, veido lokālas populācijas un kuru dinamika var būt savstarpēji atšķirīga.

“Analizējot datus par Latvijas ūdeņiem redzam, ka arī tur situācija ir dažāda. Piemēram, Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē, to daudzums ir samazinājies, taču pretēja situācija ir vērojama Rīgas līcī. Balstoties uz informāciju no piekrastes zvejas žurnāliem, apaļā jūrasgrunduļa nozveja Rīgas līcī 2020. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaugusi par 59 % un vislielākais apaļā jūrasgrunduļa nozvejas pieaugums ir bijis Salacgrīvas novadā. Tur 2019. gada pirmajos sešos mēnešos nozvejotas teju 48 tonnas, savukārt 2020. gadā gandrīz 185 tonnas apaļo jūrasgrunduļu,” situāciju skaidroja Putnis.

Zveja un gliemeņu skaita samazināšanās
Pētnieki uzskata, ka zivju skaita samazinājumam ir vairāki iemesli. “Viens no iemesliem, kāpēc apaļo jūras grunduļu kļuvis mazāk, manuprāt, ir zveja. Tie visu laiku tiek aktīvi zvejoti, jo šīs zivis eksportē uz Ukrainu un zvejnieki tos labprāt gribētu zvejot vēl vairāk. Bet tas nav vienīgais iemesls – es domāju, ka jūrā ir iestājies vai arī tuvojas līdzsvara stāvoklis, kad barības bāze regulē zivju skaitu,” norādīja Andersone, uzsverot, ka Baltijas jūrā mazāk palikušas arī apaļo jūras grunduļu iecienītā barība – gliemenes.

Arī Putnis uzskata, ka apaļo jūras grunduļu skaita samazinājums Latvijas ūdeņos ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts.

“Lai veicinātu apaļā jūrasgrunduļa nozveju, vairākās pašvaldībās laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam apaļā jūrasgrunduļa zvejai atļauj izmantot grunts tīklus un murdus. Tāpat arī to zvejai Baltijas jūrā netiek noteikti nozvejas limiti vai kādi citi centralizēti ierobežojumi. Latvijā ir vienas no lielākajām apaļā jūrasgrunduļa rūpnieciskajām nozvejām Baltijas jūrā. Taču jāņem vērā arī tas, ka līdz ar apaļo jūrasgrunduļu parādīšanos Latvijas piekrastē, ir ievērojami samazinājies ziemeļu ēdgliemeņu daudzums. Tā kā par vēl vienu iemeslu tam, kāpēc apaļo jūrasgrunduļu kļuvis mazāk, es minētu piemērotas barības bāzes samazināšanos. Un visbeidzot – dabā, parādoties jaunām sugām un ieņemot brīvu ekoloģisko nišu, bieži ir novērojams straujš populācijas pieaugums un tai sekojošs kritums, pēc kā populācija ieņem kādu noteiktu līmenī. Iespējams, ka kaut kas līdzīgs ir noticis arī Latvijas piekrastē. Tāpat nevar izslēgt dabiskās mirstības pieaugumu, kas rodas augsta populācijas blīvuma dēļ,” skaidrojs Putnis.

Citviet Baltijas jūras krastos populācija pieaug
Interesanti, ka par apaļo jūrasgrunduļu samazināšanos pēdējos gados ziņo arī Lietuvā, kur arī ievērojami samazinājušās ēdgliemeņu populācijas. Pārējās Baltijas jūras krastos esošajās valstīs situācija ir pretēja – tur ziņo par apaļā jūrasgrunduļa populācijas pieaugumu.

Apaļais jūras grundulis tiek uzskatīta par vienu veiksmīgākajām invazīvajām sugām, kas 20./21. gadsimta mijā apguvusi jaunas teritorijas. Jautāts, vai Baltijas jūra šīm zivīm ir īpaši labi piemērota, Putnis norādīja, ka iesāļais ūdens un salīdzinoši mazais dabisko plēsēju daudzums apaļajiem jūrasgrunduļiem nāk tikai par labu.

“Par to liecina šo zivju izmēri un dzīves ilgums, jo Baltijas jūrā apaļie jūrasgrunduļi ir lielāki un dzīvo ilgāk, nekā savā dabiskajā izplatības areālā Ponto-Kaspijas reģionā.
Pasaules mērogā redzams, ka apaļais jūrasgrundulis bieži veido daudzskaitlīgas populācijas iesāļūdens ekosistēmās. Veiktie pētījumi Latvijā norāda, ka augstākās apaļo jūrasgrunduļu koncentrācijas ir novērotas 10-15 m dziļumos ar akmeņainu un jauktu grunti, to blīvumam sasniedzot līdz pat 3 zivīm uz kvadrātmetru. Ziemas sezonā apaļie jūrasgrunduļi pārvietojas uz dziļākiem jūras rajoniem un ir sastopami līdz aptuveni 60 m dziļumam,” skaidroja Putnis.

Joprojām nopietns drauds
Lai arī skaitliski šo ienācēju Latvijas piekrastē ir kļuvis mazāk, Putnis uzskata, ka apaļais jūrasgrundulis joprojām ir nopietns drauds Baltijas jūras ekosistēmai: “Tas šeit ir uz palikšanu, jo Baltijas jūrā apaļajam jūrasgrundulim nav daudz dabisko ienaidnieku – mencas un citas plēsīgās zivis Latvijas piekrastē ir nelielā skaitā, savukārt roņi, kuru piekrastē netrūkst, visbiežāk dod priekšroku citām zivīm”.

Tas nozīmē, ka cīņa ar šo svešzemju sugu nav beigusies un viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā palīdzēt ekosistēmai ar to tikt gala, ir zveja. Tiesa gan Putnis aicināja neaizmirst, ka zveja kā efektīvs līdzeklis vispārējā populācijas ierobežošanā var darboties tikai tad, kad to mērķē uz lielu populācijas daļu. Šobrīd apaļā jūrasgrunduļa zveja ir attīstīta Latvijā, nedaudz to zvejo arī Lietuvā un Igaunijā, taču citas valstis to zvejas attīstībā esot kūtras.

oriģināls

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(2 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager