Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
CopesLietas.lv | 25.maijs 2022, 12:01 | Komentēt | 1106 skatījumi

Aizsprostu mednieki

Pasaules zivju migrācijas dienas (World Fish Migration Day) ietvaros vakar, 24. maijā, kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē notika filmas "Aizsprostu mednieki" pirmizrāde.

Sekojot spāņu inženieres Pao Fernandesas Garido (Pao Fernández Garrido) piedzīvojumiem, filma iepazīstina ar pasaules “upju varoņiem” dažādos kontinentos, kuru aizraušanās ir atjaunot upes un to ekosistēmas.

Filmas prezentācija sākās ar vairāku mūsmāju ekspertu komentāriem par to, cik svarīgi ir rūpēties par mūsu upju veselību un par to, cik ļoti lielu ļaunumu upēm nodara dažādi uz tām sabūvētie aizsprosti. Īpaši tika uzsvērts, ka Latvijas upju veselības stāvoklis ir pat zemāks nekā vidēji Eiropā, no kuras lielākā daļa teritorijas ir stipri industrializēta. Tāpat tika izcelts, ka pagājušajā gadā Eiropā kopumā nojaukti 239 upju aizsprosti, kamēr Latvijā joprojām neviens. Tomēr mums ir arī viena laba ziņa – jau šajā vasarā plānota dambja nojaukšana Bejas upē Alūksnes novadā.

Filma ir neliels ekskurss pa Eiropas upēm, kurās jau ir nojaukti dambji un atjaunots upju dabiskais tecējums. Par visiem filmā apskatītajiem dambjiem – Verzins Selunes upē Francijā, Sindi dambis Pērnavas upē, Bražoles dambis Lietuvā Copes Lietas jau ir rakstījušas. Filmā ir iespēja satikt cilvēkus, kas bijuši šo projektu galvenie iniciatori. Vienam otram cīņa par upju atjaunošanu ir mūža aicinājums un skaidri redzams, ka neviens no projektiem nav bijis viegls un ātrs. Tāpat filmā apskatītas dažādas situācijas ar sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā. Izrādās, sākotnējā etapā sabiedrības viedoklis pret aizsprostu likvidēšanu nemaz nav tik pozitīvs, daudziem ir vēlme saglabāt lielos uzpludinātos ezerus. Tomēr pamazām, izskaidrojot dambju nojaukšanas un upes atjaunošanas ietekmi uz apkārtējo vidi, nepieciešamību pēc zivju migrācijas atjaunošanas, zemju atgūšanas un dažādas veģetācijas parādīšanās apkaimē, sabiedrības viedoklis mainās. Galu galā rezultāts allaž ir pozitīvs un apmierinātas ir visas iesaistītās puses. Cerēsim, ka arī pie mums šādi iniciatīvas bagāti cilvēki atradīsies un bezjēdzīgie dambji no mūsu upēm sāks pazust viens pēc otra.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(2 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[0] Komentāri
 
Nav pievienotu komentāru. Esi pirmais!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager