Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
Inventārs | 26.maijs 2022, 14:53 | 1 komentārs | 1581 skatījums

Ratlini!

Vobleri noteikti ir mani mīļākie mānekļi spiningošanai. Tik liela modeļu dažādība, kā arī iespēja pašam izpausties ar animāciju mani vienkārši fascinē. Bieži vien savos rakstos apskatu dažādu vobleru klašu pārstāvjus, kas pie mums nepelnīti nav populāri, un arī šis raksts būs veltīts interesantai tēmai no šīs pašas sērijas.

Ratlinu dzimtene ir Amerika. Šie ir tīrasiņu jeņķu vobleri, kas no laika gala ir tikuši lietoti basu ķeršanai, kā arī mūsu zandartu līdziniekam – walleye. Pirms runāju detalizētāk par pašu vobleru uzbūvi un animāciju, atkal ir jānoskaidro pareizā terminoloģija.

Šai klasei ir vairāki nosaukumi jeb apzīmējumi. Amerikā to sauc par lipless crankbaits jeb bezmēles krankiem, Japānā par vibration jeb mānekļiem ar spēcīgu vibrāciju. Taču nereti kāds konkrēta modeļa nosaukums tiek pārnests uz visu klasi. Šajā gadījumā vārds ratlins ir cēlies no labi zināma Rapala voblera – Rattlin. Tas bija viens no pirmajiem ratliniem, kas parādījās mūsu platuma grādos, un daļēji arī šī iemesla dēļ visus līdzīgos sāka saukt tai pašā vārdā. Tad nu tā viņus apzīmēšu arī es.

Amerikāņiem ratlini jau izsenis kalpo kā lieliski mānekļi basu ķeršanai.

Tehniskās nianses

Tīri konstruktīvi ratliniem ir salīdzinoši vienkārša forma. Mānekļi ir plakani, turklāt nav ļoti gari. Klasiski ir 6–8 cm, bet mazākās versijas – 3–5 cm. Pirmā vizuālā atšķirība, protams, ir tas, ka priekšpusē nav plastmasas mēles. Tā viņam nav vajadzīga.

Spēli nodrošina divi elementi. Pirmkārt, tas, ka māneklim stiprinājuma cilpa atrodas augšpusē, vairāk uz pieres daļu. Dažiem, piemēram, Evergreen Wizzer, šī cilpa grozās, kas dod savas nianses spēles laikā. Otrkārt – pieres daļa ir plakana. Abas šīs lietas nodrošina to, ka māneklis ūdenī atrodas konkrētā leņķī, un plakanās pieres dēļ rodas spēcīgas vibrācijas. Zināmā mērā te var vilkt paralēles ar krankiem, kas arī ļoti spēcīgi vibrē. Turklāt bieži vien dažādi ratlini ūdenī atrodas dažādā leņķī. Arī vibrācija atšķiras: citiem tā ir pavisam neizteiksmīga, citiem gluži pretēji.

Ratlini ir smagi mānekļi, vidēji sver 10–15 g. Šī lieta pozitīvi ietekmē lidotspēju: tā kā nav necik daudz elementu, kas pasākumu bremzētu, svars palīdz veikt tālus metienus. Īpaši svarīgi tas ir, kad spiningo no krasta.

Ratlini ir vai nu grimstošie, vai arī ātri grimstošie, un ļoti reti kur var atrast suspenderi. Pēc iemetiena māneklis sāk pārvietoties vertikāli uz leju, un šī īpašība jāņem vērā animēšanas laikā.

Nedaudz citādi ir japāņu ražojumi, kas ir domāti tādām zivīm kā sea bass. Māneklis idejiski tāds pats kā pārējie, tikai izteikti plakans. Tāpēc veidojas pilnīgi savādāka vibrācija un kustības spēles laikā. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka šādi mānekļi stipri labāk strādā tieši uz zandartiem.

Lieki piebilst, ka ratlinus var dabūt daudz un dažādās krāsās. Toņu palete ir patiesi bagātīga – no dabiskiem toņiem līdz pat spilgtiem.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais punkts ir tas, ka ratlinu maksimālais darba dziļums ir apmēram 4 metri, respektīvi – līdz tādam viņi strādā maksimāli efektīvi. Dziļākām vietām ir jau džiga mānekļi vai kranki ar dziļu iegrimi.

Viens no jaunākajiem Megabass ratliniem One Knock.

Skaņojamies pareizi

Vairākkārt savos rakstos, apskatot dažādus mānekļus, uzmanību esmu veltījis tieši skaņas efektam vai arī tieši otrādi – tam, ka māneklis ir klusais jeb bez lodītēm. Ratliniem šī pozīcija ir īpaši spilgta, jo tandēmā ar vibrāciju rezultāts patiesi pārsteidz. Bet ne vienmēr.

Pārsvarā ratlinus ražo ar lodītēm iekšpusē, un, tāpat kā klasiskie kranki, viņi ir salīdzinoši skaļi. Pašas lodītes ir dažādas: vienkāršākos modeļos – vara vai metāliskas, dārgākos – volframa un stikla. Tas tiek darīts tikai ar vienu mērķi – lai atšķirtos skaņa un līdz ar to arī skaņas radītās vibrācijas. Lodīšu skaits var variēt.

Tiek izmantotas dažādas skaņas radīšanas sistēmas, piemēram, Megabass one knock.

Otra lieta, kā tiek panākts skaņas efekts, ir plastmasas izmantošana, un to praktizē japāņu voblerbūves giganti; amerikāņi šai lietai parasti uzmanību nepievērš. Lietojot plastmasu, dažāda sastāva skaņa ir krasi atšķirīga, tā var būt dobjāka vai – tieši otrādi – skaļāka. Megabass šādu speciālu plastmasas un sveķu maisījumu sauc par bone knocker. Rodas tiešām doba kaula skaņai līdzīgs troksnis.

Tai pašā laikā ļoti izplatīti ir arī klusie jeb silent ratlini. Tie formas ziņā ne ar ko neatšķiras no skaļajiem brāļiem, vienīgi citi ir nedaudz vieglāki, bet citos ir iemontēti nekustīgi volframa stienīši.

Rodas jautājums – kādos apstākļos labāk izvēlēties vienus, kādos otrus? Es vados pēc vecās labās ūdens dzidrības. Tas ir līdzīgi kā ar krāsojumu. Ja ūdens ir duļķains – izmantoju skaļos; ja dzidrs – strādāju ar klusajiem. Protams, ne vienmēr šī formula strādā, un nevajag to tagad uztvert par likumu, bet sava loģika tajā ir. Duļķainā ūdenī plēsoņai bieži vien ir grūti atrast medījumu. Līdz ar ko troksnis, vibrācija un pat piemeklēta krāsa atvieglo šo uzdevumu. Un otrādi – skaidrā ūdenī zivis ir tramīgas, tāpēc nevajag lieki viņas baidīt.

Jackall TN ratlinam iekšpusē atrodas divu materiālu lodītes, kas rada savādāku skaņu un vibrāciju.

Mānekļu simbioze

Faktiski ratlins ir māneklis dažādiem spiningošanas stiliem. Šeit es domāju, ka viņu var animēt gan ar rāvieniem, gan līdzīgi kā džigā silikona mānekli, džigot. Ratliniem ir lietas, ar ko viņi līdzinās citu klašu mānekļiem, kuri pat vizuāli nav tiem līdzīgi. Piemēram, lai ratlins sāktu strādāt, veidot animāciju, vibrāciju, aukla ir jāietin konkrētā tempā. Principā kaut kas līdzīgs rotiņam. Turklāt šis temps mainās atkarībā no modeļa – bieži vien tas svārstās no vidēja līdz pat ātram.

Šī lieta mūs secīgi noved pie tā, ka ratlini ir labi mānekļi–meklētāji. Augstā auklas ietīšanas tempa un lielā lidojuma attāluma dēļ ar ratlinu ļoti labi var apstrādāt lielu teritoriju, meklējot plēsoņas. Šis aspekts sasaucas ar klasiskajiem krankiem, un tieši tāpēc ratlini teicami papildina krankus un otrādi.

Viens piemērs. Atrodaties kants virspusē. Metiens tiek veikts uz dziļumu, un māneklis tiek vilkts pa kanti uz augšu. Šādā gadījumā lieliski ir izmantot kranku. Veic metienu, iedzen mānekli līdz vajadzīgajam dziļumam un tad, ietinot auklu, animē. Kranks labi vibrē un nonāk līdz kantes pacēlumam, pēc kā mēle sāk ķerties pret grunti. Tālākās darbības ir skaidras – tiek samazināts ietīšanas ātrums, un māneklis lēnam tiek vilkts laukā.

Ratlina gadījumā pēc metiena tas sāks grimt. Pēc nonākšanas vajadzīgajā dziļumā māneklis tiks animēts ar auklas ietīšanu. Atšķirība šeit būs tāda, ka ratlins paliek konkrētā dziļumā, viņš savu darbības horizontu nemaina. Šādā veidā ar ratlinu lieliski var izstrādāt kantes, velkot gar to malu vai uz seklumu. Ratlins jau metiena sākumā atradīsies vajadzīgajā dziļumā, turpretī kranks – tikai pēc attiecīga attāluma, jo kranki nav grimstoši un viņiem ir jānonāk darba dziļumā.

Animēšanas gids

Ratliniem es mēdzu izmantot trīs animēšanas variantus. Pirmais ir sava veida tvičings. Pēc metiena ļauju ratlinam grimt, sasniegt darba dziļumu. Protams, šī procesa laikā māneklis nedaudz šūpojas, bet vispār tas ratliniem nav īpaši izteikti. Pēc tam atrodu vajadzīgo auklas ietīšanas tempu un veicu zināmu skaitu rāvienu, pēc kuriem ļauju māneklim nedaudz grimt, un visu atkārtoju. Mainot rāvienu skaitu un intensitāti, bieži vien izdodas uztaustīt tempu, kas patīk plēsoņai. Šādas animācijas laikā viņa mēdz uzbrukt, nesagaidījusi pauzi. Copes parasti ir spēcīgas un negaidītas.

Otrais veids ir diezgan vienkāršs, iespējams, pat pārāk vienkāršs. Kā zināms, pamata spēle ratlinam ir mazas, bet augstas frekvences vibrācijas. Neko jaunu neizdomājot, es šos mānekļus animēju tikai ar vienkāršu auklas ietīšanu. Atkal atrod vajadzīgo ātrumu, un uz priekšu. Nedaudz dažādoju šo spēli, paceļot spiningu uz augšu vai uz leju, tādējādi kaut nedaudz mainot voblera atrašanās vietu, kā arī ik pa laikam ieturot pauzi.

Principā viss ir vienkārši, turklāt arī šis variants ļauj vilkt paralēles ar kranku. Bieži vien copmaņiem liekas, ka šobrīd, lai tiktu pie loma, vajag animēt daudzos sarežģītos veidos vai izmantot dažādus konstruktīvi komplicētus mānekļus. Taču nereti uz šīm lietām der paskatīties no vienkāršās puses – tas atmaksājas!

Pēdējais un, manuprāt, visrezultatīvākais spēles veids ir tieši džiga tehnika. Es uzskatu, ka ratlini ir ļoti labi džiga mānekļi. Ar tiem var veidot klasisku džiga animāciju, kurā pāris spoles roktura apgriezieni mijas ar pauzi. Viņu noteikti var dažādot, mainot roktura apgriezienu skaitu. Šai variantā voblerim ir raksturīga kustība uz augšu, kuru pavada spēcīgas vibrācijas. Tieši tā esmu noķēris visas galvenās plēsoņas – zandartus, līdakas un asarus. Es pat gribētu teikt, ka reizēm ratlins pilnīgi mierīgi aizstāj silikona mānekli.

Vēl liela priekšrocība ratliniem ir džigojot no krasta. Šos voblerus, kā jau minēju, var aizlidināt labi tālu. Noteikti iesaku kādu iegādāties un pamēģināt tieši džigot.

Ratlins ziemā

Šis ir ļoti interesants punkts, kam es pievērsīšos atsevišķā rakstā, šeit es ieskicēšu tikai dažas lietas.

Ratlins ziemā. Šeit – džigs no krasta, DUO Realis Vibration māneklis.

Konstruktīvo īpatnību dēļ ratlinu var izmantot ne tikai kā klasisku spiningošanas mānekli, bet arī ziemā copei no ledus. Platās pieres dēļ māneklis veic izteiksmīgas un plēsoņai tīkamas vertikālas kustības. Pēdējos gados arī pie mums ziemā sāk izmantot ne tikai klasiskās mormiškas un bļitkas, bet jau parādās tāda lieta kā ēdamgumijas un dažādu vobleru raustīšana.

Principā ratlins ir viens no vispiemērotākajiem kandidātiem copei ziemā. Māneklis spēlē ne tikai pēc rāviena uz augšu, sava spēle viņam ir arī krītot. Var izmantot gan tos ratlinus, ko lieto spiningošanas sezonā, gan arī dažādas variācijas par tēmu. Piemēram, daudzi populāri modeļi ir pieejami mazākās jeb junioru versijās. Tie konstruktīvi ne ar ko neatšķiras no lielākajiem, tikai ir nedaudz īsāki, kompaktāki.

Tāpat interesanti ir blade baits. Vienas no zināmākajām ir tā saucamās cikādes – metāliski mānekļi kukaiņu formā. Bet tāpat ir, piemēram, Megabass Blading-X. Tas faktiski ir ratlins no metāla ar pavisam plakanu ķermeni. Šim māneklim noteiktās vietās ir speciāli paresninājumi, lai iedotu spēli. Tāpat mānekli ir iespējams fiksēt trīs stāvokļos, tā mainot vibrācijas intensitāti.

No savas pieredzes varu teikt, ka ziemā ļoti rezultatīvi ratlini ir uz asariem un uz tādu daļēji eksotisku zivi kā varavīksnes forele. Ir tiešām interesanti šos mānekļus izmantot aukstajā periodā un gūt lieliskus lomus.

Svarīgas nianses

Esmu novērojis izteiktu plēsoņu atkarību no ratliniem. Ar to es domāju, ka, metot uz vienu vietu, teiksim, vienu ratlinu, copes nav, bet, uzliekot citu modeli, kaut vai savādākas krāsas, – parādās interese. Tā kā ratliniem ir katram savas spēles nianses, tomēr viņi visi ir līdzīgi, šo faktu ir grūti izskaidrot. Iespējams, ir kaut kādas mikroizmaiņas vibrācijā, vai skaņa ir savādāka, un plēsoņai tieši tas patīk.

Tāpat var runāt par tādu lietu kā pieradums. Spilgti tas parādās asariem. Ja vienā vietā ir daudz asaru, tad, strādājot ar vienu ratlinu, pēc x noķertiem eksemplāriem copes kļūst arvien vājākas un negribīgākas. Tādā situācijā nav, ko lieki zaudēt laiku, jāmaina māneklis uz līdzīgu, un atkal – viss notiek. Šī iemesla dēļ es iesaku iegādāties kādus 2–3 ratlinus.

Noteikti nedrīkst nepieminēt vienu negatīvu niansi. Tā ir saistīta ar to, cik labi māneklis tiek galā ar dažādiem zemūdens šķēršļiem, ķērājiem. Piemēram, krankus nav bail izmantot stipri aizaugušās vietās un arī vietās, kur ir daudz akmeņu vai nogrimis koks un zari. Kranku plastmasas mēle atsit mānekli no šķēršļiem, un peldēšanas leņķis nodrošina, ka āķi piekļaujas pie ķermeņa, un nekas nekur neieķeras. Tāpat šai lietai palīdz pozitīvā peldspēja.

Kas attiecas uz ratliniem, tad šeit viss ir pretēji. Pirmkārt, tiem priekšpusē nav mēles, kas viņus atsistu. Jā, ir plakanā pieres daļa, bet tā neko daudz nepalīdz. Āķi turklāt bieži vien atrodas nostāk no ķermeņa, līdz ar ko ātrāk iemetas ķērājos. Faktiski ratlini ir vobleri, kurus gadās noraut diezgan ātri un bieži.

Risinājums, ko es praktizēju un iesaku, ir āķu maiņa. Standartā viņi nāk ar stipriem āķiem, jo basu copē bez tādiem nav, ko darīt. Nekas cits neatliek, kā iegādāties āķus ar divas pakāpes plānāku stiepli. Izmantojot ne to plānāko pīto auklu, ir diezgan lielas izredzes atliekt āķus un atbrīvot mānekli. Protams, āķu atsitēju neviens nav atcēlis.

Inventāra vajadzība

Tīri inventāra ziņā ratlini neprasa specializāciju. Es izmantoju spiningu ar ātro akciju. Garumu izvēlos pēc saviem ieskatiem, kas manā gadījumā ir 7 pēdas un 6 collas garš kāts. Tas ir universāls spinings gan darbam no krasta, gan no laivas. Svarīgi, lai tam būtu jutīga spices daļa. Bet šeit ir jāatrod kompromiss – ja spice būs ļoti plāna, voblera vibrācijas būs redzamas, pat pārāk labi. Tāpēc spicei ir jābūt nedaudz cietākai.

Mans piedāvājums copes gardēžiem ir izvēlēties spiningu, ko japāņi radījuši tieši krankiem – bieži vien tos apzīmē ar cranking vai cranking master. Viņiem ir blanka ar diezgan spēcīgu apakšējo daļu un vidēju spici. Akcija – ātra. Bet, kā jau minēju, tā nav obligāta prasība.

Spoli es ņemu klasisku – 2508 pēc Daiwa klasifikācijas. Lietoju pīto auklu, un šajā gadījumā es tomēr vairāk izmantoju 8 dzīslu pīto. Ar plānāku diametru tās ir spēcīgākas testā, tiesa, nav tik izturīgas pret berzi.

Modeļu gamma

Kārtējo reizi šo sadaļu nevar nesākt ar tādu leģendāru zīmolu kā Megabass. Nav noslēpums, ka tieši Megabass ir daudzu vobleru formu, tehnoloģiju un konkrētu modeļu radītājs, un savā ziņā šis ir viens no zīmoliem, kas diktē modi copes tirgū.

Viena no tā slavenākajām ratlinu sērijām ir Vibration-X. Pirmie mānekļi ar šādu nosaukumu parādījās nu jau vairāk nekā pirms 20 gadiem. Patlaban šī saime attīstās un tiek papildināta ar jauniem modeļiem un formu variācijām. Vibration-X ir klasisks ratlins ar platu pieres daļu un salīdzinoši strupu purnu. Šī iemesla dēļ tas veic daudz asākas un agresīvākas kustības ūdenī. Vibration-X ir tāds ratlins, kuru var lieliski tvičot. Māneklis ir 7,3 cm garš un sver vidēji 15 gramus.

Pieejamas trīs modifikācijas. Klasiskā ir klusā. Nedaudz jaunāka ir brass apeal, kur ir ievietotas vara lodītes skaņai. Salīdzinoši daudz lodīšu ir ķermenī, un skaņa tiešām ir labi dzirdama. Pēdējā modifikācija ir pati neparastākā – floating. Pēc nosaukuma ir skaidrs, ka runa ir par peldošu lietu. Jāsaka – šāds modelis ir stipri liels izņēmums. Animācijas ziņā viņš izslēdz džiga tehniku, toties paver jaunas iespējas tvičam, turklāt tvičam stipri aizaugušās vietās.

Daudz jaunākais Vibration-X Ultra ratlins atšķiras ar to, ka šim māneklim nav izteikti plakanas galvas daļas. Vibrācija tiek panākta ar savādāku iekšējo izsvarojumu un nedaudz apaļīgo mānekļa formu. Šāda forma ratliniem nav raksturīga. Vobleris ir 7,6 cm garš un sver 17 gramus. Arī Ultra tiek piedāvāta divās versijās – klusajā un skaļajā. Pēdējai tiek izmantotas trīs materiālu lodītes, kas dod pilnīgi savādāku, neparastāku skaņu.

Vibration-X Smatra ir nedaudz kompaktāks kā Ultra. Šim voblerim lielākā atšķirība ir savādāk fiksēti iekšējie atsvari, kas dod zemu smaguma centru. Teicams meklētājs. Smatrai patīk ļoti ātra auklas ietīšana – māneklis momentā sāk strādāt ar maksimāli daudzām vibrācijām. Arī Smatra tiek piedāvāta divās mums jau labi zināmās versijās.

Vibration-X One Knock ir pēdējais Megabass izstrādājums ratlinu saimē. Principā tas ir praktiski tāds pats kā Smatra, lielākā atšķirība ir one knock skaņa. Izmantojot speciālas lodītes un iekšējo konstrukciju, vienas svārstības brīdī tam rodas viena skaņa, kas atgādina klauvējienu. Tāpēc plēsoņa lieliski spēj atrast mānekli un veikt uzbrukumu. Šāds risinājums sevi ļoti attaisno, kad ir auksts ūdens vai kad ķer ziemā.

Protams, šie nav vienīgie ratlini, bet iesākumam pilnīgi pietiek ar plašo Megabass klāstu. Ja cope ar šiem vobleriem iepatiksies un būs vēlme tam pievērsties nopietnāk, tad ir vēl daudz un dažādi interesanti modeļi. Tiem, kas pārgājuši uz džigu, es noteikti ieteiktu iegādāties kādu ratlinu un pamēģināt mērķtiecīgi džigot. Esmu pārliecināts, ka rezultāti neliks sevi ilgi gaidīt. Tiem, kam vobleru tēma ir tuva, bet ratlins nav mēģināts, – negaidiet ne mirkli, uz bodi prom un eksperimentējiet.

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 5 no 5
(4 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[1] Komentāri | dilst | aug
 
poppers

Labs raksts! Pirmo Ratlinu sāku pielietot padsmit gadus atpakaļ, LR spiningošanas sacensībās L Baltezerā, noķerot 1,5kg līdaku un 47cm zandartu. Arī vienā no saviem rīkotajiem spiningošanas festivāliem pirmo vietu izcīnīju ar 80mm Ovner ratlinu, noķerot trīs līdakas pēc kārtas citu, pieredzējušu copmaņu acu priekšā. :)

Ziemā tos pielietoju līdaku un zandartu copē.

31.05.22 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager