Karpu cope ar zigriga montāžu

Lai piesaistītu karpu vietai un noķertu to, ir jāizmanto dažādas viltīgas montāžas, un viena no tādām ir zigrigs. Tas ļauj apmakšķerēt dažādus ūdens slāņus, un ar to iespējams uzrunāt pat pasīvu karpu.

Karstās dienās ķerot karpas, makšķernieks vienlaikus saskaras ar vairākām grūtībām. Pirmkārt, karstums ir tālu no patīkamā laika. Otrkārt, skābekļa daudzums ūdenī strauji samazinās, kas atspoguļojas zivju uzvedībā. Vēl viens svarīgs faktors, kuru nevar ignorēt, ir liela copmaņu konkurence. Te var līdzēt ziga montāža, kas ir efektīva gan garās, gan īsās sesijās.

ZIGRIGS – DIVI VARIANTI

Zigrigs ir vienkārša montāža, kas ļauj prezentēt peldošo ēsmu jebkurā dziļumā. Attēlā redzama montāža ar regulējamu ēsmas pasniegšanas dziļumu. Galvenais sistēmas elements ir slīdošais svins, kuru ierobežo atdure – amortizējoša bumbiņa jeb stoperis. Tālāk seko pretsavērpšanās trubiņa, un tad ir pludiņš, pie kura piestiprināta pavada ar peldošo ēsmu. Pavadu var izgatavot no fluorkarbona, un tās būtība ir ēsmas prezentācija vēlamajā ūdens slānī. Pludiņš pārvietojas pa pavadu, tādējādi mainot tās garumu. Pavada ir piestiprināta pie konektora.

Šāda veida montāža ar slīdošo svinu un stoperi ir noderīga gadījumos, kad nav skaidrs, kādā dziļumā karpas uzturas.

Pastāv arī fiksēti un daļēji fiksēti varianti, kuros izmanto klasisko drošā klipša montāžu. Tad visbiežāk uzstāda nost krītošo svinu, kas atkabinās copes brīdī, un pavadu stiprina pie ātri maināmās sakabes.

KAD VAJADZĒTU IZMANTOT ZIGRIGU?

Karpas daudz laika pavada ūdens starpslāņos, īpaši ilgi tās atrodas augšējos slāņos, kad ir augsts atmosfēras spiediens. Šādos gadījumos nebūs pareizi izmantot klasiskās grunts montāžas. Labāk ir piedāvāt peldošu ēsmu un pasniegt to vidējos slāņos. Tieši šim nolūkam tiek izmantota zigriga montāža.

Augsta atmosfēras spiediena gadījumā zivis bieži paceļas augšējos ūdens slāņos, turpretī dienā ar zemu atmosfēras spiedienu pārvietojas tuvāk gruntij. Ziga montāžas efektivitāte ir atkarīga arī no temperatūras un skābekļa līmeņa ūdenī. Visi šie faktori ietekmē karpu uzvedību – kur tā barojas un kurā ūdens slānī uzturas.

Nevar viennozīmīgi teikt, ka karpas mākoņainā vai lietainā laikā ķersies uz klasisko grunts montāžu, bet skaidrā, saulainā laikā – uz zigrigu. Protams, daudzi karpinieki saka, ka karstā laikā karpas bieži piesakās augšējos ūdens slāņos, bet tikpat labi tādos pašos laika apstākļos tās mēdz kampt tikai no grunts. Tāpēc ir jāseko līdzi atmosfēras spiedienam un jāeksperimentē. Ziga montāža dod iespēju apmakšķerēt visus slāņus, palielinot karpas noķeršanas varbūtību.

Siltā laikā daudzās ūdenstilpēs tiek novērota tāda parādība kā termoķīlis. Karpas kā siltu ūdeni mīlošas aukstasiņu zivis izvēlas ūdens slāni, kurā temperatūra ir augstāka – tātad virs termokīļa. Tās joprojām ir spiestas doties dziļumā baroties, tomēr dara to pēc iespējas retāk un uz īsu laiku. Tāpēc ziga montāža būs ļoti efektīva, makšķerējot ūdenstilpēs ar termoķīli.

Siltie slāņi karstā laikā parasti ir lielāki un biezāki nekā aukstie, tāpēc nāksies eksperimentēt ar pavadas garumu, meklējot karpas uzturēšanās dziļumu. Tomēr galvenais ir – lai ēsma atrastos siltajā slānī. Vējainā laikā siltā un aukstā ūdens slāņi sāk sajaukties, un dažādās vietās termoķīlis var būt dažādā dziļumā, līdz pazūd pavisam. Šādos gadījumos ir vēl svarīgāk eksperimentēt ar pavadas garumu un līdz ar to ar ēsmas prezentācijas dziļumu.

Taču pareizāk ir domāt nevis par dziļumu, bet par ēsmas attālumu no ūdens virsmas. Bez eksperimentiem ir grūti precīzi pateikt, kādā dziļumā atrodas karpas un cik garai jābūt pavadai. Vieglāk to izdarīt ir ūdenstilpēs, kuru dziļums ir līdz 3 metriem. Tad var izmantot 3–4 zigriga makšķeres ar dažādu pavadas garumu. Tādējādi ēsmas atradīsies dažādos slāņos, un vismaz vienai vajadzētu izšaut. Kad uz viena kāta bijušas vairākas copes, arī pārējiem kātiem noregulē to pašu pavadas garumu vai attālumu no ūdens virsmas, ja kātus izvieto vietās ar atšķirīgu kopējo dziļumu. Tad tajā pašā slānī būs iespējams pierunāt vēl kādu skaistu zivi. Tādējādi tu noteiksi, kādā dziļumā karpas ir visaktīvākās.

Pieredzējuši copmaņi min kādu interesantu karpu uzvedības iezīmi. Karstās dienās tās labprāt pārvietojas barā ūdens augšējos slāņos, taču šī kompānija bieži sadalās vairākās daļās un kustas dažādos slāņos. Tomēr galvenais bars atrodas vienā dziļumā. Dienas laikā saime var mainīt atrašanās dziļumu, tāpēc ir ļoti svarīgi sekot tai līdzi un laikus mainīt pavadas garumu.

Pluds zem ūdens

Mākonis no augšas

INVENTĀRS

Āķi Vieni no labākajiem zigrigam ir pusbanāni. Tiem ir izliekts kātiņš un diezgan liela atskabarga, un ar tiem iespējams droši uzsēdināt karpu pat ar īsu piecirtienu. Cits veids ir ar plašu izliekumu. Tā kā mazu peldošo ēsmu pacelšanai ir nepieciešami arī mazi āķi, modeļi ar plašu izliekumu efektīvi iecirtīsies zivs lūpā.

Vēl viens veids, kas labi darbojas zigriga pavadā, ir āķi, kam cilpa ir izliekta uz āru. Tie tiek izmantoti kopā ar cietu pavadas materiālu un nodrošina optimālu montāžas agresivitāti, efektīvi iecērtoties zivs lūpā copes brīdī.

PLATAIS ĀĶIS

PUSBANĀNS

Pārsvarā tiek izmantoti 8.–10. numura āķi. Mazos liek, lai prezentētu mazas peldošās boilas, putupolistirola bumbiņas un citas peldošās ēsmas. Strādājot ar lielākiem āķiem, var izmantot arī lielākas ēsmas. Kopumā jānodrošina, lai ēsma paceltu āķi ūdens slānī. Tā kā karpu āķi parasti ir izgatavoti no biezas stieples, tad, lai nodrošinātu nepieciešamo izturību izvadīšanas laikā, vienīgais veids, kā samazināt āķa svaru, ir samazināt tā izmēru. Ja āķis būs pietiekami viegls, ēsma pacels to tādā attālumā un augstumā no grunts, kas vienāds ar pavadas garumu.

Pavadas materiāls Šī pozīcija jāizvēlas rūpīgi. Pārdošanā ir materiāli, kas paredzēti tieši zigriga pavadai. To īpatnība ir tāda, ka iemetiena un ietīšanas laikā tie nesavērpjas un nesapinas, kā arī paliek vienmērīgi un skaisti pēc vairākām sesijām. Pavadu materiāls ir izgatavots no caurspīdīgas mono auklas, kas turklāt ūdenī gandrīz nav redzama. Aukla ir peldošā tipa, kas zigriga pavadu gadījumā ir ļoti svarīgi. Jebkuri citi materiāli ievērojami sarežģī copi, jo nepieciešama ēsma ar jaudīgāku cēlējspēku. Pilnīgi noteikti nevajadzētu likt lietā fluorkarbona materiālus, kas ir vēl smagāki par parastu mono auklu.

Svarīgi ir pievērst uzmanību pavadas diametram. Copējot no grunts, tas nav pats būtiskākais montāžas aspekts, bet zigriga montāžā gan pārāk resna pavada var samazināt copju skaitu. Tāpēc vajag ņemt vērā potenciālās zivs maksimālo izmēru un nepārspīlēt ar pavadas resnumu.

Svins Svina atsvariem vislabāk ir izmantot 3–4 oz (85–112 g) modeļus – ar tādiem var iemest pietiekami tālu.

ĒSMAS

Kā minēts iepriekš, zigriga ēsmām jābūt peldošām. Visbiežāk tiek lietoti popapi, krāsainas putas un putupolistirola bumbiņas.

Putas Parasti izmanto melnas un dzeltenas putas, bet ir arī citas krāsas, un tās tiek piestiprinātas ar mata sistēmu. Pirms iemetiena obligāti jāpārbauda, vai šādas putas pacels āķi. Vienkārši ieliec āķi ar putām ūdenī un pārliecinies, vai viss funkcionē. Daudzi karpinieki nebaidās eksperimentēt un izmanto visdažādākās krāsu kombinācijas, sākot no spilgti oranžas ar citronu un beidzot ar zilu un baltu.

Izvēloties putas, jāņem vērā to blīvums un peldspēja. Mūsdienās pārdošanā var atrast dažāda blīvuma variantus. Tās tiek piedāvātas cilindriskās iepakojumā.

Veikalā nopirkto putu stienīti sagarumo vajadzīgā garuma gabalos. Uz mata var savērt vairākas dažādu krāsu ripiņas, tādējādi izveidojot vēl neredzētu ēsmu. Katrā ziņā putu krāsai vai krāsu kombinācijai ir liela nozīme. Izvēloties ēsmas krāsu, ir vērts piedomāt, ka tā izskatīsies no karpas skatu punkta, uz kāda fona tā būs redzama. Teiksim, skatoties nedaudz no apakšas, ēsma būs redzama uz debesu fona, kas dažādā apgaismojumā var būt dažāds. Arī skatoties no sāniem, fons var būt atšķirīgs. Piemēram, zāļu tuvumā diez vai labi strādās zaļa ēsma – tā būs slikti redzama uz augu fona. Toties labi izcelsies dzeltena un rozā ēsma.

Popapi Ja ēsmai lieto popapus, tie bieži jau ir sadipoti un uzglabāti mazās burciņās ar šķidrajiem aromatizatoriem. Tās ir peldošas ēsmas, kam ir spēcīga un noturīga smarža un kas lieliski der karpu makšķerēšanai ar ziga montāžu. Ražotāji piedāvā dažādas popapu iespējas dažādos diametra, garšu un aromātu salikumos. Popapiem parasti ir veselas kolekcijas ar aveņu, zemeņu, meloņu, ananasu, banānu, šokolādes, plūmju un citu smaržu. Saldu un augļu aromātu popapi vislabāk darbojas siltākos mēnešos. Ir ēsmas ar garneļu, zivju, sarkano un melno piparu, mandeļu, odu kāpuru, tārpu un citiem aromātiem. Tās izmanto, makšķerējot aukstā laikā.

Dažreiz par ēsmu tiek lietotas arī šķīstošas peldošās boilas. Atkarībā no straumes stipruma tiek izmantotas dažāda blīvuma boilas ar dažādu šķīšanas laiku. Šķīstošās boilas var padarīt traku ne vienu vien karpu.

Iemetiens

PAVADA AR MATU

DIPOT VAI NEDIPOT?

Karpu makšķernieku vidū bieži notiek diskusijas par to, vai dipot putas. Daļa uzskata, ka karpas reaģē tikai uz ēsmas formu un krāsu, bet daudzi tam kategoriski nepiekrīt. Viņi uzskata, ka labāk un ātrāk karpas pievilina un liek tām uzķerties augļu vai ogu smaržas putas. Tāpēc pirms katra metiena viņi iemērc putas vienā vai otrā dipā. Pēc iemetiena, svinam atsitoties pret grunti, no ēsmas izplūst neliels mākonītis patīkamas smaržas, un bieži vien šī šleife provocē karpas uz copi. Kā trigeri var izmantot dažāda veida eļļas: kaņepju, linsēklu utt.

BAROŠANA

Copējot ar zigrigu, ļoti svarīgi ir pareizi iebarot. Barības maisījumam pievieno šķidros aromatizatorus un eļļas, kas, nonākušas ūdenī, veido duļķainu mākoni. Svarīgi, lai šajos maisījumos būtu vieglas daļiņas, kas ūdenī peld, nevis strauji grimst lejā.

Parasti iebaro ar barības bumbām. Iekritušas ūdenī un atsitušās pret grunti, tās ātri izšķīst un veido kārumu duļķa mākoni. Ķeršanas zonā bumbas nogādā ar kaķeni vai īpašu spoda kātā iesietu parašūtu, kuru vienkārši var pagatavot no plastmasas pudeles.

Bumbas veido no samitrinātas birstošās barības, lai tās, atsitoties pret ūdeni, nevis sadalītos, bet gan nogrimtu dziļumā. Tā barot var vietās, kur dziļums nepārsniedz 5–8 metrus un nav jūtama liela straume.

Kad bumbas nonāk uz grunts, no tām sāk izdalīties ēdamā daļiņas un šķidrie atraktori, kas pamazām ceļas augšup. Ir svarīgi, lai šī kārumu šleife izplatītos vairākos ūdens slāņos.

Starta iebarošanas daudzums sastāv no 10–15 bumbām vidēja ābola lielumā. Ik pēc stundas iebarošanu atkārto ar kādām 5 bumbām.

DAŽAS SVARĪGAS LIETAS

Strādājot seklākās, mierīgās vietās, vienīgā atšķirība ir iebarojamā konsistencē. Tad bumbu vietā masu taisa kā biezzupu, kas veidos mākoni uzreiz pēc nonākšanas ūdenī. Šajā gadījumā būtu labi, ja mākonis ļoti lēni grimtu.

Meklējot informāciju par zigrigu interneta dzīlēs, var atrast interesantas palīgierīces iemešanai. Nav svarīgi, ko un kā izmanto, galvenais būt uzmanīgam, lai iemetienā nesametas pavada, kā arī lai uz āķa spices neuzduras kāds nevēlams krikums.

Vēl viena ievērības cienīga lieta ir tā saucamā zig aligna. Tā ikdienas copē novērš daudzus neveiklus momentus pavadas izveidē, jo, pateicoties šim aksesuāram, ir diezgan grūti izveidot nepareizu pavadu.

Pirms izmanto zigrigu sacensībās, rūpīgi izlasi nolikumu. Dažreiz zigrigs nav atļauts, citviet nedrīkst lietot nost krītošos svinus. Ja rodas jautājumi vai nolikumā ir pretrunas, nevajag kautrēties tās izrunāt ar organizatoru vai tiesnesi.

Arī dodoties uz privātiem ūdeņiem, jo īpaši ārzemēs, vienmēr ir vērts izlasīt iekšējās kārtības noteikumus. Mēdz būt apsaimniekotāji, kas neļauj izmantot zigrigu vai arī pieprasa kādus specifiskus tā lietošanas nosacījumus. Arī šajā gadījumā labāk iepriekš visu izrunāt ar saimnieku nekā saņemt sodu vai tikt izraidītam no sektora.

MAKŠĶERĒŠANAS PROCESS

Iemetiens Pēc iebarošanas montāžas izvieto sastrādātajos punktos. Ir svarīgi iemest precīzi. Labāk ir ieklipsēt auklu, lai vienmēr apmakšķerētu vienu un to pašu perspektīvo vietu.

Kā iemest? Ja izmanto fiksēto ziga montāžu, uz zemes izveido gludu virsmu. Var izklāt, piemēram, pietiekami lielu gabalu plēves. Galvenais, lai āķim nebūtu iespējas aiz tā aizķerties. Pēc tam vienkārši novieto montāžu uz šīs gludās virsmas un veic iemetienu. Tam vajadzētu būt pēc iespējas līganam, bez asa rāviena, jo šajā gadījumā pavada var sapīties lidojumā. Ja izmantosi pietiekami smagu svinu, aizmest montāžu līdz 100 metriem nesagādās nekādas grūtības.

Regulējamu ziga montāžu mest ir nedaudz grūtāk – pludiņš pamatīgi bremzē lidojumu. Dažreiz tāpēc pavada var arī samesties. Lai samazinātu šo varbūtību, jāizmanto pavada no cietāka materiāla. Metienā pirms svina iekrišanas ūdenī auklai jābūt nostieptai kā stīgai, bet pavadai ir jālido tālāk, nekā iekrīt svins. Tad, svinam grimstot, pavada nesavērpsies.

Auklas nostiepšana Par to, cik stingri nostiept auklu, ieliekot kātu statīvā, domas atšķiras. Daži to nedaudz atslābina, apgalvojot, ka tad ēsma izskatīsies brīvāka. Taču tas ir strīdīgs moments. Garās pavadas dēļ ēsma tik un tā ir diezgan vaļīga, un nav īpaši vajadzīgi papildu pielāgojumi. Dažreiz copes ir knapi manāmas vai arī karpa velk ēsmu uz krastu. Šādos gadījumos copi var vienkārši nepamanīt. Kopumā lielākā daļa makšķernieku nostiepj auklu.

Pēc visu montāžu nogādāšanas ūdenī, auklu nostiepšanas un signalizatoru pārbaudes var nedaudz atpūsties. Galvenais ir sagaidīt pirmo copi. Pēc tās gan nevajadzētu steigties uzreiz visas pavadas iestatīt vienā un tajā pašā dziļumā. Pilnīgi iespējams, ka lielākā daļa karpu atrodas citā dziļumā un copi izraisījis tā saucamais garāmgājējs.

Pieraksti, analīze un jaunās tehnoloģijas Daži karpinieki, kas nopietni ķer ar ziga montāžu, piefiksē, kādā dziļumā ir copes. Viņiem ir detalizēta statistika par visām sesijām dažādās vietās, un pierakstīti tiek arī laikapstākļi. Šāda informācija turpmākajos izbraucienos ļoti palīdz izvēlēties produktīvākās pavadas un ēsmas.

Ja ūdenstilpe ir gana dziļa, tad nav viegli atrast ūdens slāni, kurā atrodas karpas. Protams, daudzi jau ir iegādājušies iemetamās bezvadu eholotes, ar kurām var noteikt, kādā tieši dziļumā stāv zivs. Bet, ja makšķerēšanas attālums ir pārāk liels, ne vienmēr sensoru ir iespējams iemest tik tālu. Šādos gadījumos uzsvars jāliek uz ēsmu un dipošanu ar šķidrumiem. Tos var izmantot, lai piesaistītu karpas no dažāda dziļuma. Tās atradīs ceļu uz ēsmu pēc šleifes, ko izplatīs barība.

Izvadīšana Makšķerējot vietās ar lielu dziļumu, vieglāk būs izvadīt ar regulējamu ziga montāžu, jo fiksētās pavadas garums šajā gadījumā var sasniegt 4 vai vairāk metrus. Ja pavada ir tik gara, ievadīt zivi uztveramajā tīkliņā ir pagrūti. Strādājot divatā, var izmantot Amigo Carp izstrādāto metodi, kur partneris, kas darbojas ar sačoku, ar otru roku vada auklu un karpu un ievada to tīkliņā. Savukārt kolēģis, kurš veic izvadīšanu, ir atbildīgs tikai par pareizu auklas nostiepšanu.

Liekas problēmas rada arī svins, kas atrodas garās pavadas galā. Ja izvadīšanas pēdējā fāzē paceļ kātu gaisā, karpas rāvienu laikā tas tirinās un sitas. Rezultātā uz auklas rodas papildu spriedze, un uz āķa krīt liela slodze. Tas var izraisīt zivs atkabināšanos pašā pēdējā izvadīšanas stadijā. Lai samazinātu auklas un āķa spriedzi, kāta spice jātur pēc iespējas tuvāk ūdens virsmai un nedaudz jāatbrīvo auklas spriegojums. Ja ir tāda iespēja, izvadīšanu ar garu fiksēto zigriga montāžu noteikti atvieglo nost krītošais svins.