Veidosim saturu kopā!
  • Jūsu novadā gaidāmas vai jau aizvadītas copmaņus saistošas aktivitātes?
  • Jums ir viedoklis par copmanim aktuālu tematu?
  • Esat izbaudījis aizraujošu copes piedzīvojumu?

Rakstiet mums! Pievienojiet attēlus (vai uzticiet tos piemeklēt CL redaktoram) un mēs nodosim Jūsu vēstījumu visai Latvijas copmaņu saimei!

Jaunākie komentāri

Seko līdzi

RSS barotne
Seko līdzi jaunākajiem CopesLietas.lv biedru rakstiem sev ērtā veidā izmantojot RSS barotni.
aigaigars | 5.maijs 2011, 23:10 | 20 komentāri | 10294 skatījumi

Pirmās mēra līdakas šogad jeb Kā gandrīz nācās jauno vesti izmēģināt darbībā.

Nu tā, visa diena pagājusi vienā skriešanā, tagad žūst laiva, ir laiks mazliet aprakstīt šīs dienas notikumus.

Vakar vakarā, paskatoties Windguru, parādījās smaids, sola labu laiku, tātad kaut kur jābrauc, bet kur? Ir iespēja tikt uz vienu ezeru, kur pagaišgad noslēdzu spiningošanas sezonu, un čoms ar fīderi smukus brekšus dabūja. Bija doma aizņemties no čoma laivu, iebraukt pavelcēt, un viņš pats, lai pasēž ar fīderi. Nu jā, tā jādara.

No rīta mamma tā ātrāk pamodina, jābrauc pie ģimenes ārsta, man ērčpoti vajag. Kooo? Es tak vēl guļu. Celies! Lāaabi. Viens, divi.. un pusstundu nogulēju. Mamma ienāk – labi, guli, atbrauks tev vēlāk pakaļ. Ak, kāda laime, varu vēl pagulēt stundiņu.

Pulkstens jau astoņi, nu gan jāceļas. Uztaisu tēju, sasmērēju maizes, salieku somu. Tā, viss tā kā būtu, jāiet uz mašīnu. Zvans čomam – pēc 20min nāc lejā! Miegaina balss noņurd – labi. Tu vēl guli? Jā. Celies! Lāaabi.... Čoms pēkšņi atjēdzas - Eu, a moš abi spiningojam, neņem fīderi! Negribīgi piekrītu, jo domāju, ka varēšu laivā izplesties un viens pabraukāt.

Esmu klāt. Ejam pēc laivas. Šis izdomā pēkšņi – a varbūt braucam pa upi? Atkal nākas piekrist.

Tā, esam pie upes. Līmenis vēl 30cm virs vasaras, ūdens diezgan netīrs, necik cerīgi neizskatās, bet, ja jau esam atbraukuši, tad jābrauc. Sēžamies iekšā un sākam. Pirmie pārsimts metri bez copes. Sāku jau nīdēt – es tak teicu, ka jābrauc uz ezeru....

Un tad notiek brīnums – čomam pirmā cope un līdaka nedaudz virs kilo laivā iekšā. Vēl pabraucam gabalu, atkal līdaka, vēl gabalu, atkal līdaka. Bet šīs mazākas, viens knapmērs, otra zemmērs. Es nesaprašanā, kāpēc man ne copes!?

Tā, un redzkur jau vieta, kur vasarā ir vienmēr, un jā, atkal čomam neliela līdaciņa ir. Un čoms tā starpcitu tik izsakās – tā parasti ir, man ņem, tev nē, bet kad tev sāk, tad ir lielas. Es tik tā nosmīnu. Beidzot man arī. Kas man arī? Man pamatīgs zaceps, izraustu no visām pusēm, nomuļļājamies minūtes piecas vismaz, nu knapi pārrāvu, 15lb pītā, bet tik izturīga, jauki.

Tad pagarš gabals bez copes. Tad vēlviena čomam. Līkums, kur zinām, ka ir labas vilktas, bet pašiem nav gadījušās. Čoms mierīgi tin, bet paliek smagāks, itkā nekustas, tik iet taisni, un kā iet tā aiziet. Nu nekas, gan citreiz. Uzlieku Maxrapu, pāris metieni un pirmā jau galā, bet ātri nokratas, nebija liela, bet pirmā uz Maxīša vispār. :) Un atkal, čoms mierīgi tin, nav nekāds rāviens, tik paliek nedaudz smagāks, atkal līdaka nāk klāt un kā iet taisni uz priekšu, tā aiziet, nu žēl, kādu lielāku jau varētu...

Neliels gabals klusuma. Iekritis ozols, aiz tā straume nekāda, es metu Maxīti, čoms X mānekli. Man galā, čomam galā. Man aiziet, čomam 2.3kg zaļā laivā iekšā. Tad atkal gabals klusumā. Bedre, kur nekad nekas nav bijis. Velku X mānekli, pag, kaut kas nav tā. It kā smagums nav, bet iet pa sānu, atnāk līdz laivai un izspļauj, nu kas tas ir!? Sāku jau satraukties, man vēl nekā nav, čomam jau 3 laivā un cik jau atlaistas. Metiens, un beidzot mazais muļķītis manu X mānekli sāk purināt. Tā, pirmā ir, lai peld! Pēc brīža vēlviena tāda. Čomam klusums, varbūt beidzot sākas mans uzvaras gājiens? Jau priekšalicīgi varu teikt – Jā!

Taisns gabals, kur vasarā viss aizaudzis, nekad nekā nav. Vienkārš metiens neko nepiedomājot, un Bams, uzsēžas viena. Nekratās, tikai staigā, nenāk augšā, velk pret straumi, velk zem laivas, ak šausmas, kas nu būs? Nekas nebūs, pirmo reizi uznāk augšā un sačokā iekšā, uz aci tāda ap 3kg. Nomocos gan ilgi, kāmēr atgūstu X mānekli. Cerīgās vietas dažas jau garām. Bet tur ir nākamās. Būs? Jābūt! Bet nav.

Un tad sanāca interesants atgadījums. Čomam X māneklis nedaudz ūdenī, varbūt 10cm iegrimis, laižamies pa straumi. Kāts palecas, mutulis, kas ta tur? Kāda tīri laba grāba čoma mānekli, bet īsti netrāpīja. :)

Priekšā divas lielas bedres, tajās parasti nav, bet aiz tām pirms diviem gadiem čomam 5niece bija. Šoreiz es gar to krastu braucu. Iemetu - nav. Dubults neplīst, iemetu - nav. Nu ok, vēl trešo reizi, tad airējam tālāk. Iemetu, velku, un jā, uzsēžas laba, bet netipiski lielai, uzreiz uznāk augšā, varbūt tomēr nav tik liela? Staigā no vienas puses uz otru, zem laivas, pret straumi. Uznāk, čoms ņem ar sačoku, izmūk. Man jau visas malas trīc. Nu ņem tak, davaj tagad, nu tagad, nu paņem tak! Ņem, ir, jāa! Nē, nav, sāk trakot un izveļas, bet āķis ta paliek sačokā, man gandrīz sirds apstājās to redzot, bet viss ok, vēl ir galā. Līdaka nomierinas. Pēdējā iespēja paņemt. Smēliens un ir. Uzmanīgi ceļam iekšā. Jā! Tas ir darīts.

Un tad tikai viss sākās. Līdaka sāk trakot, galva pret bortu, laiva pušu, gaiss veļas ārā, līdaka trako, man praktiski panika sākas. Pa galvu, pa kaklu airēju tik ārā cik spēks, bet čoms priekšā, nevar airus pakustināt. Līdaka trako, negribas arī, lai tā izlec. Airēju cik spēks. Tā, pieķeros pie krūmiem un velkos krastā. Jā, bet, kas pa krūmiem? Pērnā zāle. Noplīst un atkal sāk laiva grimt. Tā, kaut kā esmu atkal pie krasta, nu gan krūms, pievelkos klāt, lecu krastā, velku ārā čomu ar pusgrimušo laivu. Tā, līdaka ir uznesta krastā, mans spinings arī, tagad var skatīties, kā čomam, lai palīdz :D Un tas viss notika minūtes laikā, varbūt mazāk. Mjā, ko es darītu, ja nebūtu tāds kolēģis, man sākas panika, a ko šis? Iebāzis īkšķi laivas caurumā un vēsā mierā komandē mani :D

Krastā runas par to, ka būtu, ja būtu. Kas būtu, ja tiktu nobraukt visu gabalu, ne tikai pāris stundas. Žēl, bet nekas, lai paliek vasarai arī. Nomērījām – abas 88cm. Nosvērām – pirmā 3.92kg, otrā 4.92kg. Tomēr, re cik ļoti svarā var atšķirties.

Tad pāris kilometru gājiens, pāri pļavai, cauri mežam, līdz tuvākajam ceļam, lai tiktu mājās, sākas lietus, krusa, labi, ka ne vēl sniegs :D

Mammai uz svētkiem būs kotletes, man jauns rekords, forša dieniņa, tik daudz piedzīvojumu. Žēl, ka laiva tomēr nelīp, pagaišgadējā līme izrādās sakaltusi, rīt sola labu laiku, bet nesanāks tikt.... Nu neko, gan jau. Visa vasara vēl priekšā – rekordu gāšanai! Ne asakas! ;)

 
 
Novērtē rakstu:
  • Vērtējums ir 4.9285714285715 no 5
(14 balsis) - lai vērtētu, nepieciešams reģistrēties
[20] Komentāri | dilst | aug
 
zhivs

Super Super Super !

05.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
zogs
zogs :

Sāc romānus rakstīt, tev sanāk! :)

05.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
aigaigars

Te ar romāniem nekāds sakars, vienkāršs copes dienas apraksts, bez metafōrām, personifikācijām un vēl visiem tiem mēsliem, ko literatūrās māca :)))

05.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
Griezeejs

Smuki ;)

05.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
sagittario

Jā, Aigaigar- izskatās, ka lēnām, bet tomēr audz ( tas tā- ar nelielu retrospekciju...) :)))

Izskatās, ka latviešu valodas skolotāja Tev arī kaut ko ir iemācījusi! Ja Tu vēl labas lietas nesauktu nesmukā vārdā un prastu pielietot, varētu viņai, t.i., Tavai skolotājai, pateicību nosūtīt! :)))

Jā, ja kas, zivis arī nav sliktas! :)))

Ne asakas!

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
aigaigars

Izlasīju vēlreiz savu tekstu, nesapratu, ko Tu domā. Tad uzmetu aci savam komentāram, laikam jau par to, ja? Pielietot jau varētu, ja baigi vajadzētu. Šī šoreiz bija tīri kā atskaite, citreiz varbūt pacentīšos :)

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
dzhams

Bravisemo! Tikai, ja winguru būtu melojis, būtu tādu copi izlaidis?

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
eerglis

žuves labu labās! man tādas vēl nav bijušas :))

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
willow

Labs pastāsts...un protams arī teicams loms!

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
daks
daks :

žēl laivas,bet dēļ tādām zivīm....lai veicas,tā turpini.

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
eerglis

a kāpēc tu no peldes tik dikti baidies? :DD esmu bridis pa pusaizsalušu purvu pakaļ ielūzušam sunim, i stirnai bridu pakaļ, kas bija palikusies uz pavasara ledus un netika nost...

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
Zivnieks

feina cope bijusi :))) bet ja laivā caurums, tad paniku gan nekādā gadījumā nevar taisīt, a to var pakāst gan līdaku, gan visus pārējos copes loriņus....mierīgi apsēžoties uz otra borta var aizairēties līdz krastam svilpojot, i pat vēl var kādu reizi spini iemest :DD

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
avtt
avtt :

Puisieti,Tu tak progresē,ka prieks ne noskatīties!

Sāci pēc cilvēka izskatīties-uzvesties!

;)

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
xoct
xoct :

malacis! paškritika laba lieta. labs bloga ieraksts!

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
ivo
ivo :

man patiik i staasts i liidakas lielums forshi !

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
klops_G

aigaigars no zēna par cilvēku paliek! Bet blogs tiešām labs. ;)

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
V.S.O.P.

Gagarin

Būt te mritins, tu viņu arī pārsteigtu :)

Labs apstāsts :)

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
aigaigars

Nu paldies veči! ;)

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
andzus69

Skaistas līdakas :) X māneklis nav gadījumā no Storm? :))

06.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
burtnieks

Laba foto reportāža. Un sakarīgs text.

07.05.11 Atbildēt | Ziņot 0
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager