Kā Mirtins teiktu, bij doma par vietām ne tik tālām jau vakar, bet....bet sniegi un vējš lika palikt mājās pie famīl un malkojot karstvīnu tik teoritizēt, kā būtu ja būtu. Vakara gaitā ar šepat mītošu copes kolēgu vārds pa vārdam, saku ka man sirds nemierīga un lai vai kāds šopdien laiks - jāgāž.
Tā arī darām un jau neilgi pirms 8 soļojām tālēs zilajās, bik pamaldījāmies, jo pustumsā tā lāga virziens nav jaušams. Galu galā esam tur kur jābūt. Pirmā stunda paiet kā akā, mana bļitkiņa jūtas vientuļa, kolēga gan uz motili šo to jau savilcis, sāku jau domāt ka gardās asaru filejiņas šodien neēdīšu. Nomainu bļitkas, kāds mikro zobs trāpās, bet tas arī viss. Iekšējā bals saka, ka jāliek atpaķaļ tas iepriekšējais verķis, domāts darīts. Nu caurumi daudz, skaitīt neskaitīju. Bet nu ka jāurbj, ta jāurbj. Hop...sitiens pa spici un asarels ap 100 uz ledu...hm, skats cerīgāks, nākamajā aļiņģi divi....oh, varbūt ka sāksies, trešajā tirinu un nav.....piepaceļu cm 40 augstāk...bams 240 g, laižu atkal....bams 200...bams 150....bams 200......13 asari no viena. Būtu vēl, bet viens 200 paņēma pa dziļu, temps pazuda un asari spuras pieglauda, vairs nesakacināju. Tālāk jau lasīju atkal pa vienam, diviem no āliņgi, bet izmērs priecēja. Kolēga sākumā tāds skeptisks uz tām bļitkām, beigās šim piešķiru nelielu apgreidotu spīgulīti, šis kā laiž āliņģi, tā ap 100 g asarels galā...oho, kāmēr es tur ņemos, pagrižu galvu...šim jau 240 g uz ledus....Cops lēnām pieklusa....tik dzirdu kautkas aiz muguras tinkš....kolēga nebij ataisījis spolīti....tamdēļ nācās šķirties no Ļoti smuka asara, pārplēsa auklu. Nu ko lai saka, pašam 37 asari ar kopsvaru 3,5 kg. Jāsāk tīrīt, ar copi vairāk kā apmierināts.
2.janvāris 2011, 17:18 |
links 
