Kā gāja copē (atskaites)?

Neliela atskaitīte par vakardienu!!!
Bijām Daugavā pie Bolderājas. Par copi neko nekomentēšu, jo taadaspa lielam nebija. Bet....tas ko gribu pateikt ir......CEPURI NOST un milzīgs paldies džekiem, kuri mums vakar palīdzēja. Vakardienas pasākums beidzās ar to, ka mūsu laiva lielajā vējā un viļņos vienkārši piesmēlās ar ūdeni un mums bija "neliels" piedzīvojums ar peldi Daugavā un tikšanu krastā. Tas ko gribētu šai sakarā pateikt......pirmkārt.....Džeki....nebrauciet copēt bez glābšanas vestēm!!! Ne viens no mums (bijām divatā) nebija plānojis papeldēties, un ja mums vakar nebūtu bijušas glābšanas vestes, tad rezultāts būtu ļoti slikts! Bez vestēm izpeldēt krastā nebūtu iespējams, ņemot vērā faktoru, ka zabaki pilni ar ūdeni, drēbes...utt.
Un otrs....copmaņi ir super džeki! Ne asakas!

tikko atgriezos majas. nu tad par copi. biju aluksnes pusee, copeet sanaaca gaujaa un vienaa ezeraa. rezultaata divaas dienas izvilktas 9 lidakas un 1 asaris, no tam 5cas meera, lielaakaa 2kg un tikai to arii patureeju. veel 4 liidakas pamuka. viena no taam soriit gaujaa, paneema rapala x-rap, liidaka bij tiesham smuka, vakardienas 2niece naaca aaraa saliidzinosi kaa zemmeers, redzeet nedabuuju bet stiepieni bij labi, vilka uz grunti utt un peec neilga briitina atspruka, tad nu paliku ar nokaartu degunu, bet nu nekas nakosreiz piemaaniishu vinu :) riit iemetiishu arii kaadu bildi :) rapalai arii jaaizsuuta uz konkursu, visas zivis izvilku uz rapala x-rap zilaa kraasaa.

Šodien Cieceres ezerā ar fīderi. Pusspainis finierīšu (amnestēti) viens 500g ašuks un pieci portfelīši kūpinātavu gaida. Breksis vel dzīvojas gar zālēm un uz dziļumu nemaz netaisās.

Vakar lielajā vējā, Ķīšezerā nebija nevienas laivas izņemot mūsu. Dabujām enkuru aizkabinat aiz kantes un divatā asarus džigojām un dziedājām. Ap 10 kg savilkām..nu bet LIELUS! Uz gumiju arī viena mēra līdaka paņēma - ar kolēģi padomājām..kurš gan ēdīs līdaku, ja tik daudz garšīgo asaru ..amnesty international!:)

andzus adrenalīns trūkst ?

skaties ka tik nēizsnes krastā ar visiem enkuriem)))

Šodien pa ilgiem laikiem pavicināju špini- rezultātā 3 zemmēri un kautkas labs notirinājās. Bija vēl cope uz dzīvo arī. Līdaka pamazām sākusi kustēt, rīt jābrauc pamedīt līdakas, tā kā pūtienā vajadzēja ņemt.

ezeri strauji aizaug un zivīm ir pa to prieks!)))

Uz zilo minnow viena lidaķele 1.300kg no 9:00 lidz 11:00 viena painteresējās Lielupē pie vecajām atīrīšanas iekārtām.

7dien biju mazajā baltezerā..... uz velci un špini... LABĀK BŪTU BRAUCIS SĒŅOT :D

Sorry, pārlasījos. Klajumos adrenalīna nav, bet zālēs gan ir tāds, ka maz neliekas.

mlg2-> Nu kā to ņem:) Ja ir inventārs, kas ir piemērots klājumiem, tad adrenalīns ir tāds, ka rokas pašam trīc...:)

advokaat
klajumos nav tas adrelanīns:DDDDDDDDD

Engure šodien no pl.6:10 - 16:30
ap 30 līdaciņām (2 knapi mēra) (3 zīmuļi) pamatā 40-45 cm.
ap 20 asarīšiem (līdz 100 gr.)
Pilnīga amnestija
Dzeltens Balzer roteris bija topā, neko citu neņēma un tikai seklumā.

advokāt, bet drīz viņas nāks klajumos ārā :)))

MrDaniiC-> Nekur mammas nav pazudušas, bet sēž zālēs. ja māk viņas tur sasniegt, tad pie mammām arī tiek.

vakar biju no rita copet 7 zemmeri atbrivoti un viena meriniece tik bija un tas vis no 6-11 rita vakara 18-20 viens zemmers amnestets un divi pieskarieni tik un vis katastrofa!

Qvaldo Pilnmēnes tuvojas, plus zāles sākušas pūt, zivis neaktīvas paliek! :) Gaidam kad zāles izpūs, tad lielās mammas celsies augšā :)

Gauja. 10:00 - 16:00 . Ap 10:30 forelēns pieteicās -pārējo dienu pilnīgs klusums (Ne līdakas ne asari..). Kas notiek?

Vakardien pēc pāris mēnešu pārtraukuma izkasījos un aizlaidu uz Burtnieku. Ap kādiem 7:00 starts no Vecates laivu bāzes.

Man jau kaut kā likās, ka kaut kas nebūs īsti labi, jo motors tā kā nedaudz slāpa, lai arī tā nevajadzēja būt. Neraugoties uz, to ezerā sekmīgi tikām. Maršruts - Salaca -Rūjas līcis, bet metode - velce ar husky jerk. Mērķa zivs - zandarts.

Braukājām, braukājām - nekā - apaļa nulle. Nu neko, jāapstājas jāuzkož. To arī izdaram, esot biku aiz Rūjas līča. Pēc brokastīm grasamies turpināt iesākto, bet te tev nu bija - lieku ātrumā, bet motors negriež. Zvanu uz bāzi, saku, ka vai nu reduktors, vai kas cits čupā. Tur man saimniece atbild, ka aizbraukt pakaļ nevarot, jo viņa vienīgā uz vietas un kādam saimniecība jāpieskata. Nu neko- sēdos uz airiem un dzinu nost uzaudzēto darba tulznu. Vells viņu zina, cik liels tur attālums ko airēt. AR motoru tur arī visai ilgi sanāk braukt.

Tā nu airējot liku sievai iemest vobleri uz velci. Atkal tas nelietis zandarts neņem, turklāt jāairē tāds attālums!!!! Mani jau sāk pārņemt viegls stress un panika, bet tas vēl ir tikai sākums - tā teikti puķītes.

Zandartam neņemot vobleri, ar sievu nolēmām, ka jāpamētā pie zālēm - moš ir kāda līdaka. Kamēr sieva ķēra pēdējās saules paliekas, es uzliku tā sauktos plastmasas šūpiņus. tos man pavasarī noreklamēja viens cits copmanis, kurš uz šiem verķiem Burtniekā bija izrāvis piecas līdakas svarā no 3-5 kg. Pēdējos šādus šūpiņus paspēju nopirkt Berga bazāra veikalā "Āķis" īsi pirms slēgšanas. Turklāt tos dabūt ar vairs nekur nevarot, jo meistars (lai viņam vieglas smiltis) šovasar nomira.

Tā nu uzkabinu plastmasniekam pretzāļu āķus un aidā - metu biežņā iekšā. Krāsa - burkānu oranža vai sarkana. Reakcija ilgi nav jāgaida - līdakas metas tam virsū, bet pamatā "šauj garām". Te nu es iemetu pie viena meldru pudura un momentāls grābiens. Tāda sajūta, ka esmu precīzi mutē iemetis. Līdaka (laba) sāk taisīt sāniskos gājienus, izbaidot vēl trīs savas turpat tupošās māsas. Diemžēl šo gājienu laikā mana aukla tika pīta ap visām iespējamām lēpenēm. Turēju cik vien varēju, mēģinot līdaku un auklu kaut kā kontrolēt, līdz visss. Rokas sajūt tukšumu un spole timas pat bez vizuļa pretestības. Nu ko rezultāts 0:1. Rokas vēl ilgi trīcēja, jo jandāliņš bija pamatīgs, vizulis dārgs un pilnīga neizpratne - kā tā zivs varēja tikt galā ar 40 cm pavadiņu.

Neko, nokāris degunu vedu sievu uz Vecates bāzi tālāk... Līdz ši saka - "ir" un dabū smuku mēra zandarteli. arī man par to prieks, jo vakarā varēšu taisīt zandartu konjakā. Tomēr līdaku lielā koncentrācija zālēs man mieru neliek, tāpēc nolemju ielekt aizaugušā līcītī pie pašas Vecates bāzes. Uzlieku nu jau otru burkānsarkano plasmasnieku un sāku strādā. rezultāts ilgi nav jāgaida un tieku pie viena mēra.

Un nu seko dramatiskākais. Pēkšņi manu šūpi paķer no skata divniece. papurinās un prom ir, izspļaujot vizuli. Tam seko neskatāmi garām šāvieni un iznācieni, kuri vienaldzīgu varētu atstāt pašu pēdējo ciniķi. Līdz beidzot pamatīga COPE. Jūtu, ka līdaka nav nekāda mazā ķemmīte, bet pamatīga torpēda. Un atlak viņa dara to pašu sviestu - ielien biezākajā čemurā. Es to cenšos vilkt ar spēku ārā - kaut kas tā kā sanāk, tā kā padodas, tā kā nāk un vēl sēž galā līdz ..... Atkal nodevīgais bezsvara stāvoklis. Šoreiz atlocījusies karabīne....

Man rokas trīc, adrenalīns, skumjas, dusmas. Bija lielā, bet es to padirsu:(( Nākamais metiens - IR!, bet jau zīmulis....

Beigās sapratu lažu iemeslu. Krāmējot mantas bagažniekā atradu no iepirkumu maisiņa izbirušu bundžu ar sardīnēm tomātos....

Citiem vārdiem līdakas ir, turklāt neiedomājami lielos baros. Vienīgā problēma - visas sēž zālēs. - jo lielāka biežņa, jo labāk.

Vai kāds var ieteikt, kur vēl var nopirkt tos plastmasas šūpiņus?