Zivju dīķu projektēšana

>nomads!Par tiem 100gadiem varam aizmirst...!:)Kā kolhozi beidzās,tā beidzās visa tā padarīšana.Nesen man viens kaimiņš piedāvāja otram iztīrīt grāvi,bet atbilde bija vienkārša:,,man nevajag"!:),kas notiek tālāk...tīrīt pusgrāvi...nav tolka,jo tāpat iztīrītā puse aizbirs.Notekgrāvju sistēma,kura iet caur vairākiem saimniekiem ir nestrādājoša,kamēr nebūs obligāta to tīrīšana un uzturēšana kārtībā!Drenāžu sistēmas netiek ,,mazgātas"un iznākumā,,bolota"!:)Sāpīgs jautājums!!!Plāni jau ir,bet...!Pats nesen pa Salaspili ,,skaņoju",,ģenplānu"un parunājos par šīm lietām...nekas spīdošs!!!:)))

Meliorācijas sistēmas Latvijā darbojās jau vairākus simtus gadu. Vienlaidu plānveida meliorācija Latvijā tika veikta no apmēram 1960 līdz 1991. gadam, kad tika nomeliorētas praktiski visas lauksaimniecības zemes.
Meliorācijas sistēmas sastāv no pazemes drenu sistēmām, kontrolakām, grāvjiem un caurtekām. Visu to pienācīgi kopjot sistēmas var darboties 100 un vairāk gadu.
Mūsdienās problēma ir tas ka padomju vienlaidus lauku meliorācijas sistēmas ir sadalītas bieži vien starp n-desmit īpašniekiem, no kuriem daļa no tā neko nesaprot, nekopj un apzināti vai neapzināti sačakarē.
Sistēmu kopšana ir vienkārša caurteku,skataku un drenu izplūdes vietu tīrīšana.

Visi meliorācijas sistēmu plāni ir pieejami un pirms sākat rakņāties, ar tiem lūgums iepazīties. Tas ka piedzēries traktorists ir nonesis visas akas, tas nenozīmē ka sistēmas nav. Ja notiek atgriezeniskā pārpurvošanās tad vainu meklējiet paši.

Nomad, Tu esi ultraoptimists !
Nav Latvijā nekādas meleorācijas sistēmas ! Tā sen jau sagruvusi un atjaunot to neviens nemaz netaisās. Tas maksā milzu piķi. Apskaties, kas notiek uz laukiem pavasarī- tie guļ ūdenī. Cik nu novadgrāvji to ūdentiņu aizvada, tik arī aiziet pārējais gaida, kad saulīte pakāpsies, lai varētu iztvaikot. Jo Latgalē ūdenim iesūkties zemē nemaz nav viegls uzdevums.
Vienīgā ''sistēma'', kas domāta kaut kādu ūdeņu kaut kur aizvadīšanai ir lietusūdeņu novades sistēma pilsētās un Tavam klozetam pieslēgtā kanalizācijas sistēma.

meliorācijas sistēmu rokot dīķi var sačakarēt gan Pierīgā, gan Zilupē.

Tas ir pirmais ar ko jāsāk, jāapzina melirācijas sistēmu esamība iedomātā dīķa vietā.

Vismaz pierīgā...ja dīķis jau būs ,,ģenplānā"būs jāsaskaņo ar meliorātoriem(vai kā tur pareizi)!Birokrātija ne pa jokam,bet kā jau te tika rakstīts(ja kaimiņi latvieši):),tad vajag apsvērt iet oficiālo ceļu!!!

Bez būvatļaujas var rakt līdz 1000 m2,bet neierobežotu skaitu,tā vismaz raidījumā ;kā labak dzīvot...LR1

snipienam.
Jā, kaut kādas tur saskaņošanas būvvaldē ir vajadzīgas. Vismaz, lai to peļķīti iebakstītu zemes plānā. Kad es pārmērīju zemi, man dīķa nebija pat projektā. Bet pretī mājai bija ieleja, kur pavasaros krājās ūdens, kas vasaras laikā palēnām izgaroja. Un kad atbrauca džeki, kas tieši ar visādām tur uzmērīšanām nodarbojas, par pāris tējas tasītēm un nesteidzīgu, filozofisku parunāšanu tie man iezīmēja to vietu kā pastāvīgi applūstošu. A tas, ka tagad tur apakšā ir 4 metri, nevienu ņekališit. Tur tā bija ! Tādā veidā automātiski, it kā negribot dīķītis uzzīmējās un nostiprinājās tautas atmiņā. Precīzu garumu es nezinu, bet ar spiningu pārsviest garenvirzienā nevaru. Bet metu es dikti, vari man ticēt !

Hotentotam.
Jā, dīķi rakt kalnā ir baigais risks. Bet ko tu padarīsi, ja mūsu krajos visas viensētas ir kalnu galos, bet ielejās- ezeri ? Tad nu tauta mēģina pēc dabiskām pazīmēm noteikt, kur varētu būt tā vietiņa, kur apakšā ir kāda ūdens dzīsla, avotiņš vai vienkārši augsts gruntsūdens līmenis. Citreiz sanāk izrakties kādā terasē. Tas uzlabo situāciju zem mājas- paliek sausāks pagrabs. Nu, tādā stilā.

Būsim reālisti. Kā jau Sieks teica, ar visām atļaujām un papīriem ir vērts ņemties tad, ja dzīvo piepilsētā, ja ir skaudīgi kaimiņi vai tamlīdzīgi.
Ja ir savs lauku īpašums, tad diez vai kāds diži ņemas ar visiem papīriem (izņemot gadījumus, ja izmanto ES naudas - tad nu vajadzēs gan).
Tiesa, ja dīķis ir visai liels, tad tas var ietekmēt apkārtnes ūdeņu režīmu, kas var radīt kādam zināmu skādi. Ja dīķis nolaižams, tad jāpadomā, kur tas ūdens paliks. Vai būs iespējams gana ātri novadīt to ūdens apjomu u.tml.

Par grunts izpēti - tas nu reiz pašam jāizspriež, cik vajadzīga lieta. Ja ņemsies pilnīgi nezināmā vietā, joki var sanākt, taču ja skaidri zināms, ka visā potenciālā dīķa apkārtnē ir viens vienīgs māls - ko tur domāt?

Nomads minēja neveiksmīgus dīķu piemērus. Jāatzīst, redzēti tādi ir, bet pārsvarā tomēr cilvēki piedomā un dīķus rok zemākās vietās, kur ūdens parasti ir. Tiesa, esmu vienu varen ekskluzīvu dīķi redzējis kalna galā. Māls kā grunts šim nodrošina kaut kādu ūdeni vienmēr, bet tas līmenis izskatās tiešām pēc saviem 50 cm vasarā...

Līdz 1000kw.m nevajag būvatļauju,bet saskaņot ar būvvaldi gan vajag.Ja nāks uzmērītāji,tad viņi nemērīs ūdens virsmas kvadrātus,bet visa,,katlavāna"!Nenolaižat žani!!!:)))

Winston !
Neesi nepiesātināms ! Bez būvatļaujas Tev būs rakt 1000kv.m. un ne piņģerota vairāk !

tak 2000kv/m bez saskanosanas,tas ir 0,2ha

Nomadam.
Jā, Tev taisnība. Dīķi līdz 1000 kvadrātmetriem var rakt bez būvatļaujas. Nevis 100, kā es biju rakstījis. Sajaucu ciparus. Protams, ir gadījumi, kad cilvēks rok dīķi, bet apakšā- grants. Un basta- ūdens aiziet. Nu, tā nav bēda- to vietu atstāj kā grantsbedri un rok citur. Bet ja cilvēks grib dīķi- viņam viņš būs !

Vai tad piemajas zeme,laukos nav 0,2ha atlautais bez saskanosanas?

sieks,
kaut cik funkcionējošs dīķis sākās no 1000m2, viss kas mazāks tas nav nopietni, tikai naudas izmešana.

bez izpētes, kaut ar traktoru izrokot bedri un papētot kas tanī notiek ar ūdeni gada griezumā var sanākt sausiņš

Nomad !
Visas aktivitātes, kas saistītas ar dīķa rakšanu, kuras Tu nosauci, varbūt arī attiecas uz kaut kādu piepilsētas teritoriju, kur gar žogu tā vien slaistās dažnedažāda kalibra ''uzraugi'' un ''inspektori'', kam prātā tikai viens: ''lai tik tas čalis sāk kustēt- gan jau mēs viņam ''pārkāpumus'' atradīsim!''. Bet to nekādā gadījumā nevar attiecināt uz Latgali, kur tauta dzīvo pēc principa ''Līdz caram- tālu, līdz Dievam- augstu''. Mums te ir savi likumi priekš savējiem. Rokot dīķi būvatļauja ir vajadzīga, piekrītu. Bet tas ir tikai tādā gadījumā, ja Tava dīķa kvadratūra sasniedz 100 kvadrārmetrus. 99 kvadrāti- un dir*t var iet jebkura komisija. Variants numur B: Jebkurš normāls cilvēks dīķi cenšas rakt ieplakā, kur teorētiski vislielākā iespēja noturēt ūdeni. Un apkārtējie kalni veido tādu kā trekteri. Izroc dīķi un jebkuram idiotam pasaki: A tur visu laiku stāv ūdens, es neko nevaru padarīt ! Un pēdējais: mums šeit nafig nav vajadzīgas nekādas grunts tehniskās izpētes vai kontrol urbšanas, kas, neapšubāmi, maksā naudu. Mēs vienkārši ZINĀM- vot šeit stāvēs ūdens, bet tur- ņe**ja ! Atbrauc gostos un Tu to visu redzēsi dabā.

Dīķi pa lielam iedalās dabiskos un mākslīgos
-dabiskā dīķī ūdens līmeni nosaka apkārtnes gruntsūdens līmenis,
-mākslīgā dīķī ūdens līmeni notur hidroizolācija: māla slānis, dīķa plēve utt.

Pirms rok dīķi atbilstoši LR likumiem nepieciešams projekts ar saskaņojumu un būvatļauju.

Projektējot obligāti dīķi jāveic kontrolurbumus vai rakumus izpētot ūdens līmeni un grunts slāņus pazemē.

Otra globāla problēma ir rakšana slapjās purvainās vietās, to var darīt ziemā uz sasalušas grunts vai liekot baļķu paklājus zem tehnikas.

Trešā lieta kas jāņem vērā kur likt izrakto grunti, tā ir kaut kur jāpārdod vai jāizlīdzina. Bieži vien izrok slapju masu kurai ir jānostāvās (piem māli), un pēc laika tikai tā ir kustināma vai ir paspējusi jau pārakmeņoties :)DD

tātad:
Pirms roc:
tehniskais projekts ar izpēti
darbu tehnoloģioskā shēma
kur liksi grunti

ir cilvēki kas ir bijuši gudrāki par šiem trim punktiem un esmu redzējis smuki izraktus dīķus bez ūdens vai ar 50 cm ūdeni vasarā un 2m dziļu ūdeni pavasarī.

Caminari !
Dīķa rakšanas izmaksas ir stipri atšķirīgas no tā, cik ''foršs čoms'' Tu esi. Es par divu dīķu izrakšanu samaksāju:
1) Ls65 par 100L saļaras,
2) Ls50 UN jērs par darbu.
Kaimiņš par vienu, bet mazāku dīķīti samaksāja saļaru+Ls200 par darbu. Vot Tev atšķirība ! Vienkārši kaimiņš ir gnīda, bet es sāku sarunu ar čaja krūzi.
Mans brālēns pieRīgā par smieklīgu peļķi, ko tikai stipri sasprindzinot fantāziju, var nosaukt par dīķi, samaksāja Ls800. A ņefig tēlot bagāto !

Eu, caminari ! Tu vispirms apskaties, kādu zemi Tev ekskavators no dīķa izcels ! No zemajām vietām parasti nāk ekskluzīva kūdra- ber uz lauka, viss aug griezdamies ! Normāls ekskavatorists zemi saliek tā, lai apkārt dīķim izveidojas 1.5m. maliņa. Līdz ar to tā zeme netraucē. Ar laiku varēs novākt. Vēl es zinu keksu, kurš par dīķa rakšanu samaksāja Ls500, bet kad pārdeva to kūdru, saņēma Ls800 !

Vēlos izrakt apm. 0,36-0,39ha lielu dīķi. melnzeme ir no 2,8-4m dziļumā. Jārok līdz gruntij un jāizlīdzina apkārt. Vai kāds var pateikt cik var izmaksāt rakšana un planēšana?Zeme, pa kuru var līdzināt ir 5,5ha. Ir vēl daudz citu jautājumu, bet gribu uzzināt aptuvenās izmaksas.