Vakar mēģināju sēdēt uz līni seklajā akadēmijas līcī. Pēc iebarošanas uzreiz uzmetās miljons ruduļi. Tā jau uzliku diezgan palielu karpinieku āķi, bet vienalga cēla no grunts un topčīja līdz aknām. Pēc kādas pusstundas it kā nomierinājās un tad sākās tādi jocīgi piesēdieni, tākā pacēlieni, bišk pavelk, tad atkal piespiež. Domāju, ka vējš vainīgs - staipa auklu un šūpina pludu. Pāris reizes devu pa muti, bet bez uzsitiena. Kādā ceturtā piegājienā kaut kas baigi tirinās - vēzis, mels kā vells un sūnām apaudzis. Īsti neatšķiru vai platspīļu vai dzeloņvaigu, jo riktīgi melnā krāsā viscaur bez nekādiem zilganiem vai sarkaniem pleķiem. Sapratu, ka līņi izpaliek.
14.jūnijs 2013, 09:56 |
links