Džigs no laivas Priedainē.
Pabeidzu darbiņu un priecīgs devos upē. Šoreiz nolēmu pārbaudīt pavadiņu sistēmu (džigs apakšā, pavadiņā tvisterītis). Bija sajūta un vīzija, ka strādās.
Pirmajā vietā, kur pārbaudīju, ir 1 m sēklītis, kuram abās pusēs lēpes. Džigu pacelt pagrūti. Pēc apmēram 10 metieniem nolēmu pamēģinām sistēmu. Jau pirmajā metienā pēc pirmā spoles apgrieziena galā kas drukns. Tā kā līdaka, bet tomēr pavīd ašukam raksturīgie sitieni. Pie laivas pirmais parādās apmēram 200 g smags ašuks, bet redzu, ka tālāk vēl kaut kas - 300+ skaistulis uz mazā tvisterīša. Eh, prieks liels, ka jau pirmajā metienā sistēma sevi attaisnoja. Nākamajos 10 metienos vairāki ašuki, sitieni. Visi ņem tieši uz lēni krītošo tvisterīti. Vienīgā problēma, ko atklāju, ka grūti piefiksēt copi. Ar pavadiņām jūtīgums zūd. Būs jāštuko kaut kas, lai uzlabotu šo svarīgo niansi.
Tālāk vazājos pa dažādām vietām ar domu vienkārši pārbaudīt labas vietas gan ar džigu, gan pavadiņām.
Tad nostājos vietā, kur pagājušo gadu vairākas reizes trāpīju uz kārtīgiem jūrniekiem. Mētāju Long John ar domu par zandi. Sajūtas saka, ka jāliek uz āķa kas cits. Acis automātiski atrada indīgajā krāsā Tiogu. Pirmais metiens un ir kaut kas galā. Bez copes. It kā spiež uz leju, bet ir asi sitieni. Domāju, ka breksis. Pārsteigums liels, kad pie laivas parādās vēdzele. Gumiju ierijusi labi, āķi asi, tā kā varu mierīgi celt laivā, bet to nemaz nav tik vienkārši izdarīt - gluma kā ziepes. Paiet labs laiciņš, kamēr trāpu īkšķi viņai mutē.
Pirmā vēdzele Lielupē un pirmais mērs mūžā. Mājās svari rādīja nedaudz virs 1 kg.
Principā upē iebraucu dažu minūšu dēļ, bet bija to vērts.
Bildes albumā.
Pabeidzu darbiņu un priecīgs devos upē. Šoreiz nolēmu pārbaudīt pavadiņu sistēmu (džigs apakšā, pavadiņā tvisterītis). Bija sajūta un vīzija, ka strādās.
Pirmajā vietā, kur pārbaudīju, ir 1 m sēklītis, kuram abās pusēs lēpes. Džigu pacelt pagrūti. Pēc apmēram 10 metieniem nolēmu pamēģinām sistēmu. Jau pirmajā metienā pēc pirmā spoles apgrieziena galā kas drukns. Tā kā līdaka, bet tomēr pavīd ašukam raksturīgie sitieni. Pie laivas pirmais parādās apmēram 200 g smags ašuks, bet redzu, ka tālāk vēl kaut kas - 300+ skaistulis uz mazā tvisterīša. Eh, prieks liels, ka jau pirmajā metienā sistēma sevi attaisnoja. Nākamajos 10 metienos vairāki ašuki, sitieni. Visi ņem tieši uz lēni krītošo tvisterīti. Vienīgā problēma, ko atklāju, ka grūti piefiksēt copi. Ar pavadiņām jūtīgums zūd. Būs jāštuko kaut kas, lai uzlabotu šo svarīgo niansi.
Tālāk vazājos pa dažādām vietām ar domu vienkārši pārbaudīt labas vietas gan ar džigu, gan pavadiņām.
Tad nostājos vietā, kur pagājušo gadu vairākas reizes trāpīju uz kārtīgiem jūrniekiem. Mētāju Long John ar domu par zandi. Sajūtas saka, ka jāliek uz āķa kas cits. Acis automātiski atrada indīgajā krāsā Tiogu. Pirmais metiens un ir kaut kas galā. Bez copes. It kā spiež uz leju, bet ir asi sitieni. Domāju, ka breksis. Pārsteigums liels, kad pie laivas parādās vēdzele. Gumiju ierijusi labi, āķi asi, tā kā varu mierīgi celt laivā, bet to nemaz nav tik vienkārši izdarīt - gluma kā ziepes. Paiet labs laiciņš, kamēr trāpu īkšķi viņai mutē.
Pirmā vēdzele Lielupē un pirmais mērs mūžā. Mājās svari rādīja nedaudz virs 1 kg.
Principā upē iebraucu dažu minūšu dēļ, bet bija to vērts.
Bildes albumā.
5.jūlijs 2014, 00:46 | links