Pārsvarā to pašu nātrija hlorīdu kā vislētāko materiālu lieto (retāk bija [ja nekļūdos] kalcija hlorīds, bet tas ir dārgs). Sāls koncentrācija uz to ūdens apjomu, manuprāt, nav liela. Pie tam tas viss lielāku ceļu tuvumā. Mazākos lauku ceļus tik ļoti nekaisa, ja vispār kaisa.
Un par novadgrāvjiem un līdakām - neticēsi, bet tādas lietas arī mūsdienās notiek un, starp citu, arī palielu ceļu tuvumā, kur sāli lieto relatīvi lielā apjomā. Ja līdakas kaut kur pa grāvjiem neiet kā agrāk, es drīzāk ieteiktu domāt par bebru dambjiem, pilnām caurtekām u.tml. elementiem. Līdaka nav lasis, tā bebrinieku forsēt nevar.
Par tiem stārķiem nesmej - pēdējos gados to skaits ir smagi palielinājies. Pilni stabi ligzdu, dabisko ienaidnieku nav. Tie paši citi manis minētie plēsēji arī pievairojušies, bet barības bāze agrākā - dabiskais līdzsvars ir pajucis.
13.janvāris 2015, 16:47 |
links