Pirms veido jaunu tēmu vai raksti atbildi, iepazīsties ar CopesLietas.lv foruma noteikumiem un norādījumiem!
Skatīt foruma noteikumus »
Veidot jaunu tēmu!

Meklēt forumā

Makšķerēšanas noteikumi

Makšķerēšanas noteikumi
Stārķi,kā bijuši tā ir. Pie mājas viena ligzda,gadus 60.Droši vien daudz senāka.Mīlīšu muižas(Pie Burtnieka)kolonija,arī lielāka nav kļuvusi.Pat mazāk perēkļu. Arī agrāk, banda, vazājas lauksaimniecības tehnikai nopakaļ.
13.janvāris 2015, 17:00 | links
 
Kauc kur ir LV slavena web kamera mella starkja ligzda, var paluret ka vinji tur cubinas pie mums ciemojoties, daudz ir tai stellei sekotaju.
A strakji pamata aped vierejie badmiras Afrika, kur tas dodas siltas zemes meklet.
Judu zeme Izraela ir kauc kadas vietas kurc tiesi iet pāri putnu celju, ta vinji tur parlido laikam miljoniem. Ista putnu verotaju paradize.
Kur nezinu, meklejiet neta, bet.......... Talavas mezos to starkju ( balto) ir loti loti daudz, pat no celja to redz.
13.janvāris 2015, 16:52 | links
 
Pārsvarā to pašu nātrija hlorīdu kā vislētāko materiālu lieto (retāk bija [ja nekļūdos] kalcija hlorīds, bet tas ir dārgs). Sāls koncentrācija uz to ūdens apjomu, manuprāt, nav liela. Pie tam tas viss lielāku ceļu tuvumā. Mazākos lauku ceļus tik ļoti nekaisa, ja vispār kaisa.
Un par novadgrāvjiem un līdakām - neticēsi, bet tādas lietas arī mūsdienās notiek un, starp citu, arī palielu ceļu tuvumā, kur sāli lieto relatīvi lielā apjomā. Ja līdakas kaut kur pa grāvjiem neiet kā agrāk, es drīzāk ieteiktu domāt par bebru dambjiem, pilnām caurtekām u.tml. elementiem. Līdaka nav lasis, tā bebrinieku forsēt nevar.

Par tiem stārķiem nesmej - pēdējos gados to skaits ir smagi palielinājies. Pilni stabi ligzdu, dabisko ienaidnieku nav. Tie paši citi manis minētie plēsēji arī pievairojušies, bet barības bāze agrākā - dabiskais līdzsvars ir pajucis.
13.janvāris 2015, 16:47 | links
 
Nu stārķi savairojušies nejēgā, redzās kā zaķēnus apslaktē un puiši medībās redzēja, ka mazo stirnēnu nosit. Kad pļauju sienu, līdz 30 gabali pēc traktora staigā un visu kas kustās slaktē nost.
13.janvāris 2015, 16:43 | links
 
Hotentot.
Viss ar ko apstrādā brauktuvi,nonāk ūdeņos. Grāvī,upēs un ezeros .Domā,pazūd bez pēdām? Vardes minēju kā uzskatāmu piemēru.Agrāk,nārsta laikā,ar līdakām bija pilni novadgrāvji.Stārķi. Nekļūsim smieklīgi. Tūkstošiem gadu sadzīvoja,te pēkšņi izrija?
13.janvāris 2015, 16:38 | links
 
Ja nu reiz nēģus piemin - kāpēc strauta nēģi nedrīkstētu copē izmantot kā ēsmu? Vai tad šie tik izmirstoši vai saimnieciski noderīgi? Ēšanai neder, maz jau tā kā arī nebūtu (mani novērojumi).
13.janvāris 2015, 16:26 | links
 
Esat ievērojuši,ka vardes ļoti,ļoti maz? Varbūt vainojama autoceļu apstrāde ar pretslīdes materiāliem?

BrunoL, 13.janvāris 2015, 14:02


Kā, Tavuprāt, tā sāls tik ļoti var ietekmēt varžu populāciju?
Drīzāk tad jau kādi lauksaimniecības pesticīdi vairāk skādes dara. Protams, arī plēsēji vardes nesmādē. Tie paši stārķi ir savairojušies nejēgā. Ūdeles, ūdri u.tml. - šie lopiņi vardes diezgan labprāt patērē.
13.janvāris 2015, 16:24 | links
 
Atgādināšu par "svēto govi" - nēģi.

-d.
13.janvāris 2015, 15:58 | links
 
Zinu 'nje po nasliske ", ka Sveedija ir likums kas lauj ari privatos mezos, upes lasit senes, kjert zives ( par medibam nezinu, paspaterinam, laikam cik var apest ) Protams gluzi jau pie majas slegiem neviens nelien senes lasiit.
Laikam tas ir visas Vikingu zemes, sens bet labs likums.
Vel 19 gds beigas baronu mezos LV nedriksteja nje iet, nje ko darit. Tapec pasakas ir ta vecenite kas nes no meza kritalas, tos vareja lasit.
13.janvāris 2015, 15:50 | links
 
Vaislas materiāla zveja???

BrunoL, 13.janvāris 2015, 15:00


Tur mēs , pagaidām, bez zvejniekiem nemākam iztikt. Kamēr būs atjaunošana - tikmēr vajadzēs arī zveju, arī vaislas baram svaigas asinis vajag.
13.janvāris 2015, 15:07 | links
 
Vaislas materiāla zveja???
13.janvāris 2015, 15:00 | links
 
Medībās cūku māti nešauj, šauj sivēnus. Nesaprotu, to salīdzinoši lielo minimālo izmēru Līdakām, kāpēc nenosaka maksimālo izmēru kuru atļauts paturēt? Sanāk, ka mērķtiecīgi no līdaku genofonda tiek izravetas labākās, spēcīgākās un smagākās īpatnes. Tāpat, pieņemu, 4 kg līdaka ir krietni ražīgāka par 50cetimetrīgajām. Kolēģis man mēģināja iestāstīt, ka esot arī līdakas, kuras nemaz lielākas neaugot par 50 cm. Tāda iniciatīva nav bijusi?

Moriartijs, 13.janvāris 2015, 14:49


Par max garuma ierobežošanu ir runāts un , iespējams, ka atsevišķās vietās tas varētu tikt noteikts. Tur zinātniekiem teikšana, jo mūs jau rezultāts interesē :) Mums nevajag piemirst, ka līdakas dzīvo tur, kur jūtas labi, lielās un mazās bieži ir kopā. Un lielā ir gana slinka, lai vispirms aprītu mazo līdaku kamēr to blakus ir gana. Palasi te:
http://www.mosp.lv/blog/uncategorized/zivju-ielaisana-latvijas-udenos-lidaka/

Tur ir apskatītas kopsakarības.
13.janvāris 2015, 14:54 | links
 
Moriartijs-šogad šaujam sivēnmātes, savādāk izsprāgs pēdējās, atrod pa 6 nosprāgušām vienviet.
13.janvāris 2015, 14:52 | links
 
V.S.O.P.-pagaidām motorlaivas ieliktas, ka pašvaldība ar saviem saistošiem var regulēt, domāju pieņemams risinājums.
13.janvāris 2015, 14:49 | links
 
Medībās cūku māti nešauj, šauj sivēnus. Nesaprotu, to salīdzinoši lielo minimālo izmēru Līdakām, kāpēc nenosaka maksimālo izmēru kuru atļauts paturēt? Sanāk, ka mērķtiecīgi no līdaku genofonda tiek izravetas labākās, spēcīgākās un smagākās īpatnes. Tāpat, pieņemu, 4 kg līdaka ir krietni ražīgāka par 50cetimetrīgajām. Kolēģis man mēģināja iestāstīt, ka esot arī līdakas, kuras nemaz lielākas neaugot par 50 cm. Tāda iniciatīva nav bijusi?
13.janvāris 2015, 14:49 | links
 
Parādās trollinga aizliegšanas piedāvājumi, arī par ūdām ziemā veidojas diskusija. Turpinu likt MOSP lapā pie komentāriem.

Par velcēšanu - motorvelce ir ļoti rezultatīva padarīšana. Ar tās palīdzību plēsēji tiek ķerti ļoti efektīvi. Par aktīvo atpūtu arī to ir grūti nosaukt. Jautājumu virzīsim darba grupā. Arī ūdas ziemā, vismaz līdaku lieguma periodā virzīsim, dzīvo zivtiņu kā ēsmu - no marta līdz jūnijam, piemēram. Domāsim, klausīsimies, ko teiks ūdeņu pētnieki, jo arī man šķiet, ka līdaku nav kļuvis vairāk.
13.janvāris 2015, 14:35 | links
 
Šo problēmu sāku izjust,jeb pamanīju jau deviņdesmito otrā pusē. Ne tikai mūsu ūdeņos.Peipusa sīga. Praktiski pazuda 97.g. ziemā.Pirms rjapuška(repsis)
Arī līdakas. Katru copes dienu apkoda 3-4bļitkas + katram copmanim,vismaz,3gb. svarā no 3-10kg ragavās. Sērga.Spēj tik bļitkas kalt.
Burtnieka līdakas. Iebraucējiem liekas - Eldorado. Pārpilnība zuda ap to pašu laiku.Tiesa,presings nežēlīgs.
Esat ievērojuši,ka vardes ļoti,ļoti maz? Varbūt vainojama autoceļu apstrāde ar pretslīdes materiāliem?
13.janvāris 2015, 14:02 | links
 
tad sanāķ, ka plēsēju maz, ja sīkie daudz. Konkrētajā vietā.

Domaataajs, 13.janvāris 2015, 12:46


Tu domā, ka plēsēju deficīts nav novērojams arī citur?
Šajā gadījumā Maliķis, manuprāt, konstatēja faktu, ka arvien vairāk savairojas sugas, kas nav raksturīgas minētajiem (dzidrajiem) ūdeņiem.
13.janvāris 2015, 13:39 | links
 
Muusu 100 deputaati - lai to dara, nahrena ta viņus veeleejam, kas starp viņiem nav neviena copmaņa, lai muusu krutaas makškernieku organizaacijas atrod taadu deputaatu, saruna pieņemšanu, izstaasta probleemu un uz priekšu, kaa to visu risinaat!

opusums, 13.janvāris 2015, 09:56
Visus jaunos nepazīstu, bet copmaņi no daļēji vecajiem ir: Dzintars Zaķis, Dzintars Rasnačs un Ainars Latkovskis.

andreiko, 13.janvāris 2015, 10:29

un Tev liekas ka vinjiem tada problema interese,kur un ka tu makskere un vai vispar vari piekljut ezeram???Tadi ka vinji piekljus kur vinjiem vaig un kur ir zivis,tava problema vinjiem pie dirsas.
13.janvāris 2015, 12:53 | links
 
Mani novērojumi zem ūdens tādi, ka ruduļu paliek vairāk un vairāk, vēl nevaru objektīvi spriest, jo peldu 3 gadus, bet tā izliekas ka ar katru gadu vairāk, mazo līņu arī ka biezs un tas dzidros ezeros.

Malikis2011, 13.janvāris 2015, 12:22


tad sanāķ, ka plēsēju maz, ja sīkie daudz. Konkrētajā vietā.
13.janvāris 2015, 12:46 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager