Tauvas josla
Tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu. Tauvas joslu nosaka Zvejniecības likums (1995). Tā kā tauvas josla paredzēta galvenokārt ar zveju un kuģošanu saistītām darbībām, tad šeit nav tik daudz aprobežojumu kā aizsargjoslā. Likumā nekas nav teikts par mežu ciršanu vai māju būvi tauvas joslā, taču šajā joslā nedrīkst tikt ierobežota kājāmgājēju pārvietošanās. Likums nosaka, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana ir paredzēta: kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai, robežapsardzībai, vides aizsardzībai un ugunsdrošības pasākumu veikšanai.
Cik plata ir tauvas josla? Dabiskās tauvas joslas platums ir: gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri, gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru, gar jūras piekrasti – 20 metru.
No kuras vietas sāk mērīt tauvas joslu? Tauvas joslas platums tiek skaitīts: gar upju un ezeru lēzeniem krastiem – no normālās ūdenslīnijas; gar upju un ezeru kraujiem krastiem – no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze; jūras piekrastē – no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu iepriekš noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.
Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.
12.aprīlis 2009, 19:32 |
links 
