Atbildēšu, kā saprotu:
1. Precizējumi un izmaiņas ir par godu jaunajam zvejniecības likumam. Būtībā veidojas pāreja no tikai makšķerēšanas noteikumiem un zivju resursu izmantošanas noteikumiem, visiem kopā - makšķerniekiem, vēžotājiem, zemūdens medniekiem.
Un ja reiz iespēja ir daudzi vecie buki un daži jaunie pamēģināja, kā tas ir - piedalīties noteikumu izmaiņās.
2. "Balsoja" interešu grupās, ja nevarēja konceptuāli vienoties. Par/pret laivošanas ierobežojumiem MIG grupā bija 5:5 piemēram.
Šajās grupās dažas biedrības vēlējās būt, citas izvēlējās darboties paralēli un internetā gānīt pārējos.
Tomēr izrādījās, ka pašā Padomē nekāda balsošana nenotiek, bars sēž ap galdu un strīdās par katru aili atsevišķi, nerodas iespaids, ka ZM ZD ir skaidra kopaina. Varbūt ir, bet tā netiek apspriesta padomē. Mums (Makšķerēšanas interešu grupai) vajadzēja vairākus e-pastus, lai dabūtu jelkādu atbildi, ko valsts vēlas.
Faktiski pēc padomes sanākšanas varēja tikai minēt, kas tiks sarakstīts noteikumos, nav pārliecība, ka tieši tas, ko norunās.
Ja par rīku / āķu skaitu - te ir viltīgi.
MRK kļūdījās, nepaskatoties, ko svītro. Tāpēc savā dokumentā, metot laukā visu, ko MIG prasīja, izmeta laukā arī labo.
Bet viņu dokuments jau nav galējā patiesība, tieši tāpat kā MIG dokuments.
Pārliecinājāmies, ka aizliedzošās normas ir vieglāk dabūt iekšā, nekā atļaujošās, par tām ir smaga cīņa, turklāt liela daļa pašu makšķernieku iebilst pret atļaujošām.
Tāpēc cerība, ka varētu piegriezt stingrāk kaut ko maliķiem, bet normāliem būtu vieglāk, nosprāga pa ceļam. Piemēram, par trešo kātu - ļaut, neļaut, diskusijas kā tādas nebija.
3. Līdaku norma ir mūsu (MIG) koncepcija - ka plēsēju ķeršana ir jāierobežo vāji pieskatītajos, cilvēka darbības nomāktajos ūdeņos. Jebkuram resursa lietotājam. Būtībā šādi ūdeņi ir visa publiskā pierīga un pilsētām tuvie ūdeņi.
Es kā VMK pārstāvis tam piekrītu arī no tāda viedokļa, ka mēs principā aizstāvam domu par lomu vienas ēdienreizes apjomā. Doties pie upes ar domu, ka jāatpelna dārgais kāts, vispār ir amorāli.
Skat arī Armanda Rozes atziņas nesen publicētajā blogā - komerciālais zvejnieks, kad zivis vairs neķersies kādā apjomā, būs spiests pārtraukt darbību. Mašķernieks "vulgaris" neapstāsies - kad beigsies trijnieces, pāries pie kilogramniecēm, utt.
Šā gada tipiskākais protokols Latvijā - čalis februārī noslaktējis līdakmammu virs 11 kilo ar visiem ikriem, un tā kā gaļas licies par maz, iebāzis maisā arī 47 cm. Citā situācijā inspektors to nelielo zemmērību pieciestu, bet pirmsnārsts veicina emocijas...
Atzīstu, ka sanāk, ka šī norma savā ziņā lobē LM vietas - kuras var lomu atstāt iepriekšējo, ja tam ir zinātnisks pamats. Ja zivju pietiek, lai cilvēki patur 5 zivis, jo ezers ir labāk pieskatīts un vairāk pētīts.
Par tīkliem un makšķerēšanu... Te tomēr prasās analizēt konkrētas vietas.
Daugavā nav kaut kas galīgi pareizi, arī saskaņā ar mūsu informāciju.
Savukārt Burtniekā, kur balto zivju ir 10 reizes vairāk, nekā normāli, bet plēsēju ir 4 rezies vairāk, nekā normāli, situācija patiesi prasa nedaudz vairāk iedziļināties, klasiskā vālēšanās "makšķernieki pret zvejniekiem" nesniedz ne atbildes, ne risinājumus.
4. "Piespiedu kārtā visur LM" - līdz tam nenonāks, jūs būs pārlieku sabaidījuši daži interneta darboņi.
Mans kontroljautājums par LM bija šāds – gribētos, lai pašvaldības plāno globāli, lai nevar būt pēc 100 metriem kaut kāds Jāņa vai Pētera upes posms.
Bet pārējā es atbalstu mēģinājumus - pašvaldībām ir jāļauj mēģināt. (Līdzīgi kā bija valstī ar mikrouzņēmumiem. Eiropā risinājums saņem balvas, bet paši zāģējam nost.)
Un tad var cirpt, kad ir vilniņa. Man neizskatās, ka tāda īpaša vilna vispār ir iespējama, ņemot vērā vajadzības. Varbūt Salacā ir peļņa, bet arī šaubos, man nav infas. Varbūt man ir rozā brilles, bet ko lai dara, vienīgie, kas Latvijā it kā pētīja LM trūkumus, savu pētījumu tā arī nepublicēja, pat neiesniedza nevienu priekšlikumu.
Pašvaldībām nāksies domāt par to, kur un kāpēc licencēt, bet kur makšķerēšana paliek demokrātiski viena no nodarbēm.
Ventspils novadā skatoties, kā veidojas aina – ir ūdeņu plānošanas dažādība, kur intereses cenšas balansēt. 3 lielākie ezeri, lūk, katrs savādāks!
Ir Būšnieks, pilsētas ezers, kur cope par brīvu, laivu īre par naudu, bet līdakas papildina un ezeru kopj pilsēta, būtībā sociāls projekts, ko iedzīvotāji un viesi īsti nenovērtē, jo domā, ka no gaisa tas krīt.
Puze - tikai copei, labi pieskatīts un kopts trofeju ezers, kurā zivju resurss ir milzīgs, tomēr pat prasmīgie var palikt ar garu degunu. Cienījami makšķernieki piemēram, tur par savu naudu būvē lapeni atpūtai, tāpat vien, jo mēdz bieži copēt. Tas tā, kamēr dažiem LM šķiet kā sarkana lupata :)
Un tad ir Usma - atpūtas un dabas parks ar universālu pielietojumu, kur automātiski prasās lielāka tolerance. Var piekrist, ka tīklu limits ir par lielu. Man arī tā šķiet. Nevaru publiski atklāt, ko man atbildēja, kad par to interesējos, piesakieties PM.
Turklāt jaunā likuma dēļ daudzi pašpatēriņnieki tur pārreģistrējās par komerciālajiem, jo negribēja pāriet uz murdiem. Sanāca, ka labi domātā lieta tīklus Usmā nesamazinās. Turklāt man nav skaidrs viens - kāpēc tā sagadījies, ka ir zvejnieki, kas pārkāpj, un ir zvejnieki, kas pieskata ezeru, jo vēlas strādāt ilgtermiņā, bet revolucionārajā švunkā lielākajai daļai mutesbajāru šāda lietu nostādne neinteresē, ka tikai tracināt cilvēkus.
Un nobeigumā par to, kam rakstīt, kam sūdzēties -
Tā kā sēšanos pie viena galda dažādi spēki, jāatzīst, pietiekami veiksmīgi, mēģināja apiet, jo kaktu spēles šķiet simpātiskākas un ierastākas, tad jāatzīst - sabiedriski vienas pieturas, kurai uzticēt savas bažas un informāciju, diemžēl nav. Tas ir galvenais zaudējums, pareizāk sakot, neieguvums – ko makšķernieki varēja dabūt līdz ar jauno padomi, kāpēc tā bija vajadzīga.
Tāpēc jāraksta uz Zemkopības ministrijas zivkopības departamentu Riekstiņa kungam, kurš atbild par zivsaimniecības politikas izstrādi Latvijā.
Vēl var mēģināt notēmēt uz valsts sekretāru sapulci, bet uz turieni viens otrs gatavojas kā uz tēvijas karu ar pilnīgi citiem, iespējams, ka publiski neapspriestiem piedāvājumiem, tāpēc ir aizdomas, ka būs jāstāv garā rindā. Ja kaut kas palika neskaidrs, vaicājiet vēl droši.
1. Precizējumi un izmaiņas ir par godu jaunajam zvejniecības likumam. Būtībā veidojas pāreja no tikai makšķerēšanas noteikumiem un zivju resursu izmantošanas noteikumiem, visiem kopā - makšķerniekiem, vēžotājiem, zemūdens medniekiem.
Un ja reiz iespēja ir daudzi vecie buki un daži jaunie pamēģināja, kā tas ir - piedalīties noteikumu izmaiņās.
2. "Balsoja" interešu grupās, ja nevarēja konceptuāli vienoties. Par/pret laivošanas ierobežojumiem MIG grupā bija 5:5 piemēram.
Šajās grupās dažas biedrības vēlējās būt, citas izvēlējās darboties paralēli un internetā gānīt pārējos.
Tomēr izrādījās, ka pašā Padomē nekāda balsošana nenotiek, bars sēž ap galdu un strīdās par katru aili atsevišķi, nerodas iespaids, ka ZM ZD ir skaidra kopaina. Varbūt ir, bet tā netiek apspriesta padomē. Mums (Makšķerēšanas interešu grupai) vajadzēja vairākus e-pastus, lai dabūtu jelkādu atbildi, ko valsts vēlas.
Faktiski pēc padomes sanākšanas varēja tikai minēt, kas tiks sarakstīts noteikumos, nav pārliecība, ka tieši tas, ko norunās.
Ja par rīku / āķu skaitu - te ir viltīgi.
MRK kļūdījās, nepaskatoties, ko svītro. Tāpēc savā dokumentā, metot laukā visu, ko MIG prasīja, izmeta laukā arī labo.
Bet viņu dokuments jau nav galējā patiesība, tieši tāpat kā MIG dokuments.
Pārliecinājāmies, ka aizliedzošās normas ir vieglāk dabūt iekšā, nekā atļaujošās, par tām ir smaga cīņa, turklāt liela daļa pašu makšķernieku iebilst pret atļaujošām.
Tāpēc cerība, ka varētu piegriezt stingrāk kaut ko maliķiem, bet normāliem būtu vieglāk, nosprāga pa ceļam. Piemēram, par trešo kātu - ļaut, neļaut, diskusijas kā tādas nebija.
3. Līdaku norma ir mūsu (MIG) koncepcija - ka plēsēju ķeršana ir jāierobežo vāji pieskatītajos, cilvēka darbības nomāktajos ūdeņos. Jebkuram resursa lietotājam. Būtībā šādi ūdeņi ir visa publiskā pierīga un pilsētām tuvie ūdeņi.
Es kā VMK pārstāvis tam piekrītu arī no tāda viedokļa, ka mēs principā aizstāvam domu par lomu vienas ēdienreizes apjomā. Doties pie upes ar domu, ka jāatpelna dārgais kāts, vispār ir amorāli.
Skat arī Armanda Rozes atziņas nesen publicētajā blogā - komerciālais zvejnieks, kad zivis vairs neķersies kādā apjomā, būs spiests pārtraukt darbību. Mašķernieks "vulgaris" neapstāsies - kad beigsies trijnieces, pāries pie kilogramniecēm, utt.
Šā gada tipiskākais protokols Latvijā - čalis februārī noslaktējis līdakmammu virs 11 kilo ar visiem ikriem, un tā kā gaļas licies par maz, iebāzis maisā arī 47 cm. Citā situācijā inspektors to nelielo zemmērību pieciestu, bet pirmsnārsts veicina emocijas...
Atzīstu, ka sanāk, ka šī norma savā ziņā lobē LM vietas - kuras var lomu atstāt iepriekšējo, ja tam ir zinātnisks pamats. Ja zivju pietiek, lai cilvēki patur 5 zivis, jo ezers ir labāk pieskatīts un vairāk pētīts.
Par tīkliem un makšķerēšanu... Te tomēr prasās analizēt konkrētas vietas.
Daugavā nav kaut kas galīgi pareizi, arī saskaņā ar mūsu informāciju.
Savukārt Burtniekā, kur balto zivju ir 10 reizes vairāk, nekā normāli, bet plēsēju ir 4 rezies vairāk, nekā normāli, situācija patiesi prasa nedaudz vairāk iedziļināties, klasiskā vālēšanās "makšķernieki pret zvejniekiem" nesniedz ne atbildes, ne risinājumus.
4. "Piespiedu kārtā visur LM" - līdz tam nenonāks, jūs būs pārlieku sabaidījuši daži interneta darboņi.
Mans kontroljautājums par LM bija šāds – gribētos, lai pašvaldības plāno globāli, lai nevar būt pēc 100 metriem kaut kāds Jāņa vai Pētera upes posms.
Bet pārējā es atbalstu mēģinājumus - pašvaldībām ir jāļauj mēģināt. (Līdzīgi kā bija valstī ar mikrouzņēmumiem. Eiropā risinājums saņem balvas, bet paši zāģējam nost.)
Un tad var cirpt, kad ir vilniņa. Man neizskatās, ka tāda īpaša vilna vispār ir iespējama, ņemot vērā vajadzības. Varbūt Salacā ir peļņa, bet arī šaubos, man nav infas. Varbūt man ir rozā brilles, bet ko lai dara, vienīgie, kas Latvijā it kā pētīja LM trūkumus, savu pētījumu tā arī nepublicēja, pat neiesniedza nevienu priekšlikumu.
Pašvaldībām nāksies domāt par to, kur un kāpēc licencēt, bet kur makšķerēšana paliek demokrātiski viena no nodarbēm.
Ventspils novadā skatoties, kā veidojas aina – ir ūdeņu plānošanas dažādība, kur intereses cenšas balansēt. 3 lielākie ezeri, lūk, katrs savādāks!
Ir Būšnieks, pilsētas ezers, kur cope par brīvu, laivu īre par naudu, bet līdakas papildina un ezeru kopj pilsēta, būtībā sociāls projekts, ko iedzīvotāji un viesi īsti nenovērtē, jo domā, ka no gaisa tas krīt.
Puze - tikai copei, labi pieskatīts un kopts trofeju ezers, kurā zivju resurss ir milzīgs, tomēr pat prasmīgie var palikt ar garu degunu. Cienījami makšķernieki piemēram, tur par savu naudu būvē lapeni atpūtai, tāpat vien, jo mēdz bieži copēt. Tas tā, kamēr dažiem LM šķiet kā sarkana lupata :)
Un tad ir Usma - atpūtas un dabas parks ar universālu pielietojumu, kur automātiski prasās lielāka tolerance. Var piekrist, ka tīklu limits ir par lielu. Man arī tā šķiet. Nevaru publiski atklāt, ko man atbildēja, kad par to interesējos, piesakieties PM.
Turklāt jaunā likuma dēļ daudzi pašpatēriņnieki tur pārreģistrējās par komerciālajiem, jo negribēja pāriet uz murdiem. Sanāca, ka labi domātā lieta tīklus Usmā nesamazinās. Turklāt man nav skaidrs viens - kāpēc tā sagadījies, ka ir zvejnieki, kas pārkāpj, un ir zvejnieki, kas pieskata ezeru, jo vēlas strādāt ilgtermiņā, bet revolucionārajā švunkā lielākajai daļai mutesbajāru šāda lietu nostādne neinteresē, ka tikai tracināt cilvēkus.
Un nobeigumā par to, kam rakstīt, kam sūdzēties -
Tā kā sēšanos pie viena galda dažādi spēki, jāatzīst, pietiekami veiksmīgi, mēģināja apiet, jo kaktu spēles šķiet simpātiskākas un ierastākas, tad jāatzīst - sabiedriski vienas pieturas, kurai uzticēt savas bažas un informāciju, diemžēl nav. Tas ir galvenais zaudējums, pareizāk sakot, neieguvums – ko makšķernieki varēja dabūt līdz ar jauno padomi, kāpēc tā bija vajadzīga.
Tāpēc jāraksta uz Zemkopības ministrijas zivkopības departamentu Riekstiņa kungam, kurš atbild par zivsaimniecības politikas izstrādi Latvijā.
Vēl var mēģināt notēmēt uz valsts sekretāru sapulci, bet uz turieni viens otrs gatavojas kā uz tēvijas karu ar pilnīgi citiem, iespējams, ka publiski neapspriestiem piedāvājumiem, tāpēc ir aizdomas, ka būs jāstāv garā rindā. Ja kaut kas palika neskaidrs, vaicājiet vēl droši.
7.aprīlis 2015, 15:03 | links
