Pliksni - doma tev pareiza, bet tā tomēr ir viena no problēmām, nevis vienīgā. es pie mazas upes dzīvoju, vienu gadu zivis ir redzamas daudz un dažādas, citu gadu nekā nav. 80- to beigās bija diezgan katru gadu, pēc tam nāca atmoda un uz laukiem kādu laiku kaisīja maz, zivīm vajadzēja būt vēl vairāk, bet 91.gada sausā vasara pat vardes piebeidza, un es viņa neredzēju vairākus gadus vispār. Pa upi gāja 3-4 brigādes dienā un izķēra pēdējo kiļku. Gāja arī pēc tam vēl kādus pāris gadus. Brigādes veidoja ļautiņi, kurus pirmos padzina no darba saimnieciskā aprēķina apstākļos. Kas tā par publiku domāju, ka skaidrs.
Kuti - par tam bārdām. Nu cik tad senākos gados kad nebija mobilo ar fotokameru un citu atribūtu , cik varēja būt cilvēku, kuri publiski būtu fiksējuši rekordus. Kompānijās jā. Atzīšos gan, ka es par rekordiem sevišķi nerokos, bet dzirdu ar visiem lieciniekiem, piemēram līdaka 16 kg tajos gados uz spini, bet nekur viņa nav reģistrēta. Nu par lomiem tīklos, kuri bija gandrīz katrā mājā pie ūdens tas ir cits stāsts. Par izmēriem neņemos strīdēties, bet to ka pavasarī raudas nāca ka pelēks deķis uz nārstu pavasarī pa visu upi cik acis rāda, to es redzēju - pagaidam vienīgo reizi mūžā. Tātad vismaz vairāk bija točno!
7.aprīlis 2015, 21:44 |
links