Vimbu vairāk nekļūst. Tas ka noķer vairāk, nenozīmē, ka zivju kļūst vairāk. Man tēvs ir no Bauskas. Tur pavadīja visu bērnību un jaunību. Varu pastāstīt, kā tur vimbas ķēra maisiem. Ar resnu šņori, kurai galā pusķieģelis un 2 - 3 pavadas. Zivis ķērās. Bija daži matadori, ķam bija labi rīki un kaspludināja. tad puikas stāvēja uz tilta un koriģēja, kur iet vimbu bars un teica priekšā, kur ir jāpludina.
Kopš pēckara gadiem situācija ir mainījusies. Informācijas aprite dara savu un pašlaik vimbas ķert māk ļoti, ļoti daudzi - ne tikai ar gruntenēm, ne tikai ar pludināšanu, bet arī ar fīderi, mikrodžigu un citiem eksotiskiem veidiem. Turklāt kā izrādās, vimbas var ķert ne tikai kāpienā, bet arī pēc nārsta un gandrīz visu vasaru.
Pēc loģikas spriežot, vimbu vairāk venkārši nevar būt, tādēļ ka pirmsnārsta zivis izņem no dabiskās aprites krietni vairāk, nekā padlaikos.
Man būs ļoti žēl, bet es prognozēju, ka ne tik tālā nākotnē pienāks brīdis, kad mums būs normāla lomu uzskaite gan makšķerniekiem, gan zvejniekiem un tad mēs spēsiim uzzināt patieso resursu situāciju. Un ne tik tālā nākotnē, pienāks brīdis, kad nedrīkstēs paturēt i 5 vimbas! Es negribu lai tā notiek, bet mana sajūta tāda ir.
P.S. Tas, ka laika gaitā esmu iemācījies kaut ko jaunu un man izdodas noķert zivju vairāk, nekā es sppēju 7 gadu vecumā ar lazdas kātu gar upi staigājot, neliek man domāt, ka zivju ir kļuvis vairāk. Taču vienīgais patiesais rādītājs var būt gan zinātnieku vērtējums par resursiem.
30.aprīlis 2015, 11:32 |
links