Citāts:
Ezera dabisko reljefu vairākās vietās sarežģī cilvēka darbības rezultāti – smilts zemūdens
karjeri, kas pārsvarā izveidoti pagājušā gadsimta 90 - tajos gados (balstoties uz 1984. gada
smilts iegulu ezera gultnē ģeoloģiskās izpētes materiāliem). Vislielākā mēroga smilšu
ieguve risinājās ezera ziemeļrietumu daļā (pret Mīlgrāvja caurteku); šeit ezera gultnei
raksturīgas krasas dziļuma izmaiņas, bet maksimālais dziļums sasniedz 14 metrus. Tāpat
ievērojami padziļināts ezers ir arī dienviddaļā (netālu no krasta starp bijušo TEC turbīnu
dzesēšanas ūdeņu ievadkanālu austrumos un izvadkanālu rietumos). Šeit ir fiksēts
vislielākais Ķīšezera dziļums – 16 metri. Tāpat padziļināts ezers ir arī pretī
Ķeizarmežam, tomēr šinī iecirknī gultnes atzīmju izmaiņas visticamāk ir ievērojami
mazākas.
Ezera dabisko reljefu vairākās vietās sarežģī cilvēka darbības rezultāti – smilts zemūdens
karjeri, kas pārsvarā izveidoti pagājušā gadsimta 90 - tajos gados (balstoties uz 1984. gada
smilts iegulu ezera gultnē ģeoloģiskās izpētes materiāliem). Vislielākā mēroga smilšu
ieguve risinājās ezera ziemeļrietumu daļā (pret Mīlgrāvja caurteku); šeit ezera gultnei
raksturīgas krasas dziļuma izmaiņas, bet maksimālais dziļums sasniedz 14 metrus. Tāpat
ievērojami padziļināts ezers ir arī dienviddaļā (netālu no krasta starp bijušo TEC turbīnu
dzesēšanas ūdeņu ievadkanālu austrumos un izvadkanālu rietumos). Šeit ir fiksēts
vislielākais Ķīšezera dziļums – 16 metri. Tāpat padziļināts ezers ir arī pretī
Ķeizarmežam, tomēr šinī iecirknī gultnes atzīmju izmaiņas visticamāk ir ievērojami
mazākas.
14.maijs 2015, 18:55 | links