Iz dzīves.Laikus atvainojos.Mārtiņ,nav ne mazākās vēlmes,ne nolūka kaitēt Tavai štellītei.
Precīzi nepateikšu,bet varēja būt pagājušā gadu simteņa deviņdesmitie. Mūsu,zvērinātam,Peipa kvartetam pievienojās uz copes reizi Jānis. Nobruņojies ar eholotīte utt.Kāda nu tajos gados bij. Pēc trakulīga brauciena ar sniega kamanām Buran,sākam urbt. Mūsu eholotītes sara galā klusē,tik Jāņa aparāts rāda brīnumus. Zivs biezā slānī,tad vēl lielie nopeld,dodot skaņas signālu.Cilvēks,pie tik zivīgi āliņģa,pielīmēties kā ar Ago līmīti.Izkustināt bezceris. Atstājām un dodamies meklējumos.
Vakarā,braucot krastā,norunātā vietā ne Jānis,ne aparāti. Izrādās,devies krasta virzienā,labi ka tāds īpaši košs jaunais,peldošais kombinezons,kurš jau bija cietis no bora asmeņiem.
Rezultātā daži asarēni.Mums standarta 30-40kg .
Tā kā nepietiek atrast zivi,jāatrod tas zivju bars,kurš tajā brīdī barojas. Jo plašāka ūdenstilpe, jo lielākas iespējas!
Za ribalku!
22.februāris 2016, 16:13 |
links