Šodien doma bija aizlaist līdz ezeram pēcpusdienā, bet ikdienas lietas aizkavēja izbraukšanu un jau sāku prātot vai ir jēga uz dažām stundām braukt. Tā kā braucienam bija sarunāta kompānija tad izlēmām tomēr braukt. Pie ezera (Spuņciemā) bijām neilgi pirms 3iem. Laiks copes aktivitātēm likās vienkārši super..vilnis paliels un laiks stipri apmācies. Palielā steigā devamies uz savu copes vietu un pirmās copea sagaidījam jau turpceļā..sākumā gan tikai viena mazā un nokosta aste, bet sākums perspektīvs. Pēc brīža sākas arī lietus un klusībā ceram, ka tas ir uz labu. Dodoties tālāk īsā brīdī tikam katrs pie mēra zivs. Brauciens pa lielam jau ir izdevies, bet ceram uz vēl kādu zivi, vēlams labākā izmērā. :) Tiekam līdz savai vietai, bet cerētās aktivitātes vietā klusums. Pēc laba brīža gan piesakās viens līdakbērns. Sākam jau pētīt pulksteni, jo atpakaļceļš airējot prasīs gandrīz stundu un tad negaidīti piesakas šīs dienas skaistule. Līdaks paņem netālu no laivas, tāpēc lielā cīņa izpaliek, bet ieceļot laivā 2.7kg līdaku adrenalīna deva krietni uzmundrina drūmajos laika apstākļos. Vēl brītiņu azarta iespaidā turpinam, taču bez rezultātiem. Dodamies uz bāzes pusi un līdz ar tumsu esam krastā. Pēcgarša šādai dažu stundu copei palikusi ļoti laba un galvā jau top nākošās copes plāni. ;) Ne asakas visiem!
8.oktobris 2016, 01:02 | links
