Esmu pabijis draugos uz kādām labām copēm. Ir arī daži pirmie secinājumi:
1.) Cope iegūst pavisam citu nokrāsu. Nez vai tas uz labu, vai ne, bet ir savādāk. Katrā ziņā, ja prasi vai tas palīdz noķert vairāk zivis, tad nē, viennozīmīgi nē. Bet ir daudz, daudz savādāk;
2.) Copējot ar mormišku, esmu ieberzies pārāk lielu uzmanību veltot bildei, nevis pašai spēlei. Jo zivis ta redz. Redz kā cilājas, bet neņem. Izbesīgi... :) Ar žibuļiem, medījot lielās zivis, gan jau cits stāsts. To redzi un ir iespēja to piemānīt, bet jāsaka, ja zivs ir uz ņemšanu, tad paņem uzreiz, ja nav, tad stāv, lūr un cilājas, bet neņem, arī besīgi. Toties zini, ka viņa tur apakšā ir. Lai gan ej nu uzmini, uz žibuļiem reaģē arī baltā zivs;
3.) Nepieciešami daži uzlabojumi, gan pašam dīperim, gan darbojoties ar telefonu:
- Lai neslapinātu rokas, jāuzvelk nipeļu gumija uz tā dīpera metāla gredzentiņa. Savādāk, katreiz kad ņem to laukā no lunkas, pirksti slapji un salst vel vairāk. Plus ieteiktu lietot spilgto galvu, jo melnai ir tieksme būt nemanāmai un aizmirsties lunkā;
- Telefonam obligāti powerbank un nekādā gadījumā neturēt uz ceļgala. Parasti tas beidzas ar plunkšķi un asarām. :) Liec tādā kā kabatiņā, kas karas kaklā. Ērti un droši.
Te tāds kraft personāžs kur ir. Ja ko konkrēti, tad uzjautā viņam, višs i galīgi saslimis ar šo mantu un ir daudz vairāk ko teikt.
a.
22.februāris 2017, 11:39 |
links 
