Traks var palikt ar tiem forelistiem :) un no kurienes tie rodas? Patinot gadus 35 atpakaļ,kad man bija gadiņi 8,es atceros savas burvīgās bērnības vasaras pie Pēterupes.Vasarnīca atradās 5km no jūras,mazdārziņu kooperatīvu masīva nomalē,tieši upes ielokā.Rudens un pavasara palu laikā visi stresoja,ka varot iebrukt krasts un turpat arī mājele,kura atradās 5-6m no upes.Tieši šajā vietā auga liels bērzs un pie tā saknēm,dziļā,mālainā pakrastē,žagatas ligzdas līdzīgā zaru un sakņu čupā, bija iemitinājusies eiropas ūdele ar balto pakaklīti.Visiem patika tas dzīvnieciņš un nevienam nebija pret to nekādu iebildumu. Spilgti atceros to dienu,kad vectēvs man uzdāvināja bambuseni un aizveda līdz upes tiltam.. iemācija uzspraust uz āķa "slieku" un iemest pludiņu upē.Tā bija tā diena,kad noķēru savu pirmo mailīti. Pēc kāda laiciņa mani laida sasauciena atālumā vienu pašu pie upes.Nākamajos gados es sāku aizklīst jau uz stundām 2-3 prom no mājas .. sāku doties meklējumos uz meža nogabaliem.Vecaistēvs ar õmi mani mūždien biedēja ar briesmu stāstiem par sliktiem mežavečiem utt.Es tam ticēju,bet tas mani nespēja atturēt no noslēpumainajiem piedzīvojumiem, aizklīstot aizvien tālāk no savējo acīm.Tā kļuva par īstu problēmu un mani mēģināja ierobežot.Par laimi es paaugos un kopā ar kaimiņzēnu mēs tikām jau mazāk pieskatīti.Blakus bija karūsu dīķis,kur nedrīkstēja copēt,bet upē drīkstēja! Tā nu es nezināju citas copes savā bērnībā un vēlāk es varēju tikai salīdzināt.Patīk man protams dažādas copes,bet tas aizliegtais bērnības vilinājums notīties brikšņos un viss ekšens,kas saistīts ar foreļcopi.Pirmās manas 30-40cm trofejas un pāris saplēstu auklu "lielajai" aizejot,es sapratu ,ka tas ir tas,ko es meklēju .. tā ir sirdslieta! Gadiem ritot es tiku pie "delfīnenes" un stikla šķiedras kāta :) .. tiku arī pie tās toreiz-"lielās" teju kilogramnieces.Gados 12-13 izbeidzās tas stāsts .. pārdeva vasarnīcu un nācās man meklēt laimi jau citās vietās. Izrādījās,ka neesmu viens tāds laimes meklētājs un laikam ritot iepazinu pa kādam,kurš līdzīgi domā .. braucām,klīdām un meklējām .. nebeidzamais stāsts!
Bleiers, 13.decembris 2017, 12:59
Ļoti līdzīgs ir arī mans stāsts, būsim aptuveni vienā vecumā un pie vienas upes sākuši makšķernieka gaitas. Arī man tā bija Pēterupe ,tik vasarnīca kādu 0.5km no upes. Manā gadījumā copes lietas ,spalvas pludiņus un pirmo lazdinieci ierādīja vecs vīrs vārdā Oskars, ulmaņlaikos tā bija viņa zeme uz kuras atradās kādi 3 vasarnīcu kooperatīvi... Selga, Pēterupe, Banga. Jā, interesanti, lielo akmeni tad drošivien zini. Man vienmēr bija garlaicīgi ar omi pa mājām, ar bračku parasti kasījāmies. Oskaronkulis bija kā Dieva dāvana, tā pamazām arī viss aizgāja, vajadzēja tik pirmo tārpu uzmontēt uz lazdinieces, vēlāk jau līdzīgi kā tavā stāstā, bambusenes, delfīni, orioni ,rotiņi... :)
13.decembris 2017, 21:11 | links