Mjā, laimīgie! Visādas expedīcijas rīko. Naksņošas... Ko man darīt?! Pavasarī sākās pārvākšanās uz dzīvi lauku īpašumā. Netālu tek viena no labākajām foreļupēm valstī! :)
14.decembris 2017, 08:10 | links
Traks var palikt ar tiem forelistiem :) un no kurienes tie rodas? Patinot gadus 35 atpakaļ,kad man bija gadiņi 8,es atceros savas burvīgās bērnības vasaras pie Pēterupes.Vasarnīca atradās 5km no jūras,mazdārziņu kooperatīvu masīva nomalē,tieši upes ielokā.Rudens un pavasara palu laikā visi stresoja,ka varot iebrukt krasts un turpat arī mājele,kura atradās 5-6m no upes.Tieši šajā vietā auga liels bērzs un pie tā saknēm,dziļā,mālainā pakrastē,žagatas ligzdas līdzīgā zaru un sakņu čupā, bija iemitinājusies eiropas ūdele ar balto pakaklīti.Visiem patika tas dzīvnieciņš un nevienam nebija pret to nekādu iebildumu. Spilgti atceros to dienu,kad vectēvs man uzdāvināja bambuseni un aizveda līdz upes tiltam.. iemācija uzspraust uz āķa "slieku" un iemest pludiņu upē.Tā bija tā diena,kad noķēru savu pirmo mailīti. Pēc kāda laiciņa mani laida sasauciena atālumā vienu pašu pie upes.Nākamajos gados es sāku aizklīst jau uz stundām 2-3 prom no mājas .. sāku doties meklējumos uz meža nogabaliem.Vecaistēvs ar õmi mani mūždien biedēja ar briesmu stāstiem par sliktiem mežavečiem utt.Es tam ticēju,bet tas mani nespēja atturēt no noslēpumainajiem piedzīvojumiem, aizklīstot aizvien tālāk no savējo acīm.Tā kļuva par īstu problēmu un mani mēģināja ierobežot.Par laimi es paaugos un kopā ar kaimiņzēnu mēs tikām jau mazāk pieskatīti.Blakus bija karūsu dīķis,kur nedrīkstēja copēt,bet upē drīkstēja! Tā nu es nezināju citas copes savā bērnībā un vēlāk es varēju tikai salīdzināt.Patīk man protams dažādas copes,bet tas aizliegtais bērnības vilinājums notīties brikšņos un viss ekšens,kas saistīts ar foreļcopi.Pirmās manas 30-40cm trofejas un pāris saplēstu auklu "lielajai" aizejot,es sapratu ,ka tas ir tas,ko es meklēju .. tā ir sirdslieta! Gadiem ritot es tiku pie "delfīnenes" un stikla šķiedras kāta :) .. tiku arī pie tās toreiz-"lielās" teju kilogramnieces.Gados 12-13 izbeidzās tas stāsts .. pārdeva vasarnīcu un nācās man meklēt laimi jau citās vietās. Izrādījās,ka neesmu viens tāds laimes meklētājs un laikam ritot iepazinu pa kādam,kurš līdzīgi domā .. braucām,klīdām un meklējām .. nebeidzamais stāsts!
Bleiers, 13.decembris 2017, 12:59
Traks var palikt ar tiem forelistiem :) un no kurienes tie rodas? Patinot gadus 35 atpakaļ,kad man bija gadiņi 8,es atceros savas burvīgās bērnības vasaras pie Pēterupes.Vasarnīca atradās 5km no jūras,mazdārziņu kooperatīvu masīva nomalē,tieši upes ielokā.Rudens un pavasara palu laikā visi stresoja,ka varot iebrukt krasts un turpat arī mājele,kura atradās 5-6m no upes.Tieši šajā vietā auga liels bērzs un pie tā saknēm,dziļā,mālainā pakrastē,žagatas ligzdas līdzīgā zaru un sakņu čupā, bija iemitinājusies eiropas ūdele ar balto pakaklīti.Visiem patika tas dzīvnieciņš un nevienam nebija pret to nekādu iebildumu. Spilgti atceros to dienu,kad vectēvs man uzdāvināja bambuseni un aizveda līdz upes tiltam.. iemācija uzspraust uz āķa "slieku" un iemest pludiņu upē.Tā bija tā diena,kad noķēru savu pirmo mailīti. Pēc kāda laiciņa mani laida sasauciena atālumā vienu pašu pie upes.Nākamajos gados es sāku aizklīst jau uz stundām 2-3 prom no mājas .. sāku doties meklējumos uz meža nogabaliem.Vecaistēvs ar õmi mani mūždien biedēja ar briesmu stāstiem par sliktiem mežavečiem utt.Es tam ticēju,bet tas mani nespēja atturēt no noslēpumainajiem piedzīvojumiem, aizklīstot aizvien tālāk no savējo acīm.Tā kļuva par īstu problēmu un mani mēģināja ierobežot.Par laimi es paaugos un kopā ar kaimiņzēnu mēs tikām jau mazāk pieskatīti.Blakus bija karūsu dīķis,kur nedrīkstēja copēt,bet upē drīkstēja! Tā nu es nezināju citas copes savā bērnībā un vēlāk es varēju tikai salīdzināt.Patīk man protams dažādas copes,bet tas aizliegtais bērnības vilinājums notīties brikšņos un viss ekšens,kas saistīts ar foreļcopi.Pirmās manas 30-40cm trofejas un pāris saplēstu auklu "lielajai" aizejot,es sapratu ,ka tas ir tas,ko es meklēju .. tā ir sirdslieta! Gadiem ritot es tiku pie "delfīnenes" un stikla šķiedras kāta :) .. tiku arī pie tās toreiz-"lielās" teju kilogramnieces.Gados 12-13 izbeidzās tas stāsts .. pārdeva vasarnīcu un nācās man meklēt laimi jau citās vietās. Izrādījās,ka neesmu viens tāds laimes meklētājs un laikam ritot iepazinu pa kādam,kurš līdzīgi domā .. braucām,klīdām un meklējām .. nebeidzamais stāsts!
Bleiers, 13.decembris 2017, 12:59
Jā, tās ir labas sajūtas :)
Šoruden nogāju Egļupīti no ietekas līdz šosejas tiltam... nogājām kopā ar mīļoto meiteni, izlīkumojām upīti līkumu aiz līkuma, atradu pat potenciālu foreļu posmu (nelielā gabalā bebru valstība) to gan apgājām, jo nebija piemērotu apavu... bet tās sajūtas ir perfektas!
Vispār bija doma atrast un varbūt pat pavērot jūras foreles uz nārsta vietām, bet diemžēl...
Vietas nārstam skaistas, bet nevienu zivi tā arī nemanījām, bet trīs stundas pavadījām pie upītes. It kā gabals galīgi nav liels kilometrāžas ziņā, bet nekad nebūtu domājis, ka ir tik daudz krauju, smilšakmens atsegumu un vispār skaistu vietu...
eMKa, 12.decembris 2017, 16:46
Tās dienas,kuras mēs atrodam priekš saviem vaļaspriekiem ir pašas vērtīgākās.Vēl lielāks prieks,ja ar kādu kopā var tajā dalīties.Tas ir laiks,ko mēs veltam priekš sevis.Un,jo dziļāku jēgu mēs tajā visā saskatām,jo vairāk no tā mēs arī iegūstam.Aizmukt no ikdienas jezgas pie dabas krūts,svaigs gaiss,tekošu ūdeņu skaņa un acis priecējoši skati. Visa šī štelle ir šo notikumu un atmiņu vērta..
Bleiers, 12.decembris 2017, 21:20
Jā, tās ir labas sajūtas :)
Šoruden nogāju Egļupīti no ietekas līdz šosejas tiltam... nogājām kopā ar mīļoto meiteni, izlīkumojām upīti līkumu aiz līkuma, atradu pat potenciālu foreļu posmu (nelielā gabalā bebru valstība) to gan apgājām, jo nebija piemērotu apavu... bet tās sajūtas ir perfektas!
Vispār bija doma atrast un varbūt pat pavērot jūras foreles uz nārsta vietām, bet diemžēl...
Vietas nārstam skaistas, bet nevienu zivi tā arī nemanījām, bet trīs stundas pavadījām pie upītes. It kā gabals galīgi nav liels kilometrāžas ziņā, bet nekad nebūtu domājis, ka ir tik daudz krauju, smilšakmens atsegumu un vispār skaistu vietu...
eMKa, 12.decembris 2017, 16:46
Tikai ejot 25-30km pa dienu ir reāli un tas ne tikai tupa maucot...
Copējot es biju plānojis 7-8km, kas arī tā sanāca...
eMKa, 12.decembris 2017, 09:55
:)
Tagad ziemā, vairāk būtu kā pārgājiens, visdrīzāk :)
eMKa, 12.decembris 2017, 00:25