Par to "svēto cilvēku", tas labs :)) Bet, ja bez jokiem, tad tiešām joki mazi - vienu brīdi sākās posms, kur verga ar vienu cirtienu gāja ledum cauri. Sajūtas diwzgan nepatīkamas, jo tu esi vairākus simtus metru no krasta un saproti, ka ledus zem kājām ir dikti plāns. Tad sāc taustīties apkārt, cilpot kā zaķis, jo baigi jau gribās tikt līdz vietai, kur zini, ka asara klātbūtne tur ir garantēta. Šādi es pāris simtus metrus gāju kā Susaņins pa purvu, līdz atkal sākās drošā ledus posms. Atpakaļ gāju pa vecajām pēdām, tomēr sajūtas joprojām bija neomulīgas, jo dienas laikā, vietās, kur ar vergu izsitu caurumus, uzplūda lielas peļķes. Bija sajūta, ka ledus palicis vēl plānāks... Džeki, neriskējiet, ja es iepriekš zinātu par šiem apstākļiem, copēt brauktu citur. Bet, ja no otra krasta ledus drošs, tad OK, asari ir arī tur ;)
23.decembris 2018, 20:52 |
links