Ķīšezers

manai dzimtai zibens arī nav gājis garām!mērķis-babuškas no mātes puses.Kad mammim bij 3gadi-zibens nosita viņas mammu.Pēc gadiem viņas tēvs atrada citu"aizvietotāju" un viņai esot sperts divreiz un abas izturējusi.Superspējas neesmu konstatējis,tikai kā pastiprināta vēlme p.st visiem prātu.

p.s bet ,šķiet,ka kaut kur pa tv redzēju,ka,ja cilvēkam trāpot zibens ,viņam neesot variantu izdzīvot pat ar visiem gumijas zābakiem.tā kā informācijas avotu neatceros ,nevaru apgalvot tās patiesumu.

Mani reiz Norgē pārsteidza negaiss ~10km no bāzes... kamēr savācos, kamēr sāku braukt, tikmēr jau zibeņi bliež apkārtējo kalnu virsotnēs, man bikses pilnas... lavījos gar pašu krastu uz bāzi... ja būtu bijis atklātākā vietā hvz kā būtu...okeāna ūdens pavisam cits vadītājs

Kuha [16.07.19]: Čaļi, dariet, kā gribat, bet es pērkona laikā vairs necopēšu.

Nav jau arī tā ka pērkona laikā baigi ķertos

Čaļi, dariet, kā gribat, bet es pērkona laikā vairs necopēšu.

Ja pieslēdz vadus pie ausīm, tad interesanti zināt kurp plūdīs elektrība? :)

Krishs_KG [16.07.19]: svens76 [6m]: Kuha [25m]: Arvi, iespēra man! Tieši pa pauri! Galvā bija copes cepure ar metāla pogu augšā, tur arī trāpīja. Blieziens bija tāds, it kā no visa spēka man kāds pa galvu iesistu. Nošķīda uguns, baigais troksnis, domāju- viss, bet nē- paliku dzīvs. Tiesa, stipri apdullis.
Pēc tam labu laiku galva sāpēja, lēkāja asinsspiediens, sirds ritms bija izsists. Tomēr, ar laiku pārgāja.
Domāju, ka mani izglāba tas, ka sēdēju uz koka sēdekļa un kājās bija kurpes ar gumijas zoli. Gan koks, gan gumija nostrādāja kā izolatori, tāpēc zibens neizgāja tieši cauri ķermenim, bet pa virsu. Tāda ir mana izdzīvošanas versija. Tagad, kā ieraugu melnus mākoņus un izdzirdu pirmos pērkonus, bēgu malā.
Jāsaprot, ka laiva ir pirmais un augtstākais objekts uz ūdens virsmas, kur tēmē zibens.Nevelc vairs to cepuri ar metāla pogu virsū, tad vari copēt droši, nekur nav jābēg no pērkonaNu nez, grafīta kāti jau arī idejiski smuki pievelk zibeni. Ir redzētas bildes ar to, kas paliek pāri pēc kāta no zibens spēriena. Un kā jau Kuha rakstīja, makšķernieks uz ezera ir augstākais punkts.

Tad jāgaida, ka būšu nākošais. Praktiski tikai ar grafītniekiem copēju

svens76 [16.07.19]: Kuha [25m]: Arvi, iespēra man! Tieši pa pauri! Galvā bija copes cepure ar metāla pogu augšā, tur arī trāpīja. Blieziens bija tāds, it kā no visa spēka man kāds pa galvu iesistu. Nošķīda uguns, baigais troksnis, domāju- viss, bet nē- paliku dzīvs. Tiesa, stipri apdullis.
Pēc tam labu laiku galva sāpēja, lēkāja asinsspiediens, sirds ritms bija izsists. Tomēr, ar laiku pārgāja.
Domāju, ka mani izglāba tas, ka sēdēju uz koka sēdekļa un kājās bija kurpes ar gumijas zoli. Gan koks, gan gumija nostrādāja kā izolatori, tāpēc zibens neizgāja tieši cauri ķermenim, bet pa virsu. Tāda ir mana izdzīvošanas versija. Tagad, kā ieraugu melnus mākoņus un izdzirdu pirmos pērkonus, bēgu malā.
Jāsaprot, ka laiva ir pirmais un augtstākais objekts uz ūdens virsmas, kur tēmē zibens.Nevelc vairs to cepuri ar metāla pogu virsū, tad vari copēt droši, nekur nav jābēg no pērkona

Nu nez, grafīta kāti jau arī idejiski smuki pievelk zibeni. Ir redzētas bildes ar to, kas paliek pāri pēc kāta no zibens spēriena. Un kā jau Kuha rakstīja, makšķernieks uz ezera ir augstākais punkts.

Kuha [16.07.19]: Arvi, iespēra man! Tieši pa pauri! Galvā bija copes cepure ar metāla pogu augšā, tur arī trāpīja. Blieziens bija tāds, it kā no visa spēka man kāds pa galvu iesistu. Nošķīda uguns, baigais troksnis, domāju- viss, bet nē- paliku dzīvs. Tiesa, stipri apdullis.
Pēc tam labu laiku galva sāpēja, lēkāja asinsspiediens, sirds ritms bija izsists. Tomēr, ar laiku pārgāja.
Domāju, ka mani izglāba tas, ka sēdēju uz koka sēdekļa un kājās bija kurpes ar gumijas zoli. Gan koks, gan gumija nostrādāja kā izolatori, tāpēc zibens neizgāja tieši cauri ķermenim, bet pa virsu. Tāda ir mana izdzīvošanas versija. Tagad, kā ieraugu melnus mākoņus un izdzirdu pirmos pērkonus, bēgu malā.
Jāsaprot, ka laiva ir pirmais un augtstākais objekts uz ūdens virsmas, kur tēmē zibens.

Nevelc vairs to cepuri ar metāla pogu virsū, tad vari copēt droši, nekur nav jābēg no pērkona

Nekādas brīnumainas copes spējas, diemžēl, pēc zibens spēriena man nav. Un citas arī neparādījās... :)

Arvi, iespēra man! Tieši pa pauri! Galvā bija copes cepure ar metāla pogu augšā, tur arī trāpīja. Blieziens bija tāds, it kā no visa spēka man kāds pa galvu iesistu. Nošķīda uguns, baigais troksnis, domāju- viss, bet nē- paliku dzīvs. Tiesa, stipri apdullis.
Pēc tam labu laiku galva sāpēja, lēkāja asinsspiediens, sirds ritms bija izsists. Tomēr, ar laiku pārgāja.
Domāju, ka mani izglāba tas, ka sēdēju uz koka sēdekļa un kājās bija kurpes ar gumijas zoli. Gan koks, gan gumija nostrādāja kā izolatori, tāpēc zibens neizgāja tieši cauri ķermenim, bet pa virsu. Tāda ir mana izdzīvošanas versija. Tagad, kā ieraugu melnus mākoņus un izdzirdu pirmos pērkonus, bēgu malā.
Jāsaprot, ka laiva ir pirmais un augtstākais objekts uz ūdens virsmas, kur tēmē zibens.

https://failiem.lv/u/4kfrf8dz#/view/d2a59510-1148-4cb1-bf4f-ac2120428662.jpg

https://failiem.lv/u/4kfrf8dz#/view/db4df423-f439-4b4e-b9e7-a5a9e8a00d0b.jpg

Hey biedri - jauniņais šeit.
Kā man gāja jūnijā Ķīšezerā.

Biju reizes 3, bet atmiņā palikušas divas!
Pie Langas ietekas 20. jūnijā dabūju 2.2 kg 70 cm Zaļsvārci (Rapala Shadow Rap Shad BGH), pēc 10 min bijām ierauti vēja, krusas, stipra lietus zonā.. kā saka tieši pirms negaisa.

10. jūnijā biedrs izvilka izcilu asari - 650g 40 cm - uzvilka uz divlapu rotiņa ar oranžu nokrāsu.

12.07 dabūjām pāris asos un 1 knapmēru uz augstāk minēto Rapalu.

Malacis, JSVR! Bet es paspēju noķert tikai vienu asari. Nobijos no negaisa, un izbēgu krastā. Pārāk labā atmiņā negaiss pirms kādiem desmit gadiem, kad man zibens iespēra. Biju laivā, pašā Ķīsīša vidū. Brīnos, kā paliku dzīvs.

Kuha, 16.jūlijs 2019, 10:03

Jopcik...par šito esmu vairākas reizes aizdomājies esot laivā. Iespēra Tev vai laivai? Kādas sekas tam visam bija?

Malacis, JSVR! Bet es paspēju noķert tikai vienu asari. Nobijos no negaisa, un izbēgu krastā. Pārāk labā atmiņā negaiss pirms kādiem desmit gadiem, kad man zibens iespēra. Biju laivā, pašā Ķīsīša vidū. Brīnos, kā paliku dzīvs.

Kuha, 16.jūlijs 2019, 10:03

Pēc spēriena gaišreģa spējas neparādījās?:))

Malacis, JSVR! Bet es paspēju noķert tikai vienu asari. Nobijos no negaisa, un izbēgu krastā. Pārāk labā atmiņā negaiss pirms kādiem desmit gadiem, kad man zibens iespēra. Biju laivā, pašā Ķīsīša vidū. Brīnos, kā paliku dzīvs.

šodien Ķīsis bija tāds kāds reti tas ir. sākumā faktiski bezvējš, tad pusstundu pamatīgs pūtiens un tad atkal neliels vējiņš. Un tam visam fonā fantastikas debesis! Visa tā vētra, zibeņi un lietus pagāja garām. nu vismaz Jaunciema pusē. Nu pāris piles nobira, bet nekas īpašs. Bet bija skaisti! Ja par copi, tad tā sanāca mazliet neplānoti un izlēmu paniekoties ar asariem. Vispār baigi kaprīzi ņēma. Lai arī sprīdīšu bija daudz, tomēr arī pannas izmērā un skaitā sanāca salasīt. Cope kaprīza, uz mazu, mazu svaru un mazu, mazu mānekli.

Biju šorīt....
3 zandarti un 10 asarīši.
Uz mājām atbrauca pa vienam mēram.
Vispār cope nepatika - pasīva.

Šodien nebija nekas daudz labāks.

Kuha [13.07.19]: Šodien arī tuvu aplauzienam- man pusotru kg līdaka un kādi desmit asari, no kuriem tikai pusi var likt uz pannas. Mastrojani asaru vairāk. Tas viss ar baigo cīņu un lūgšanos.

Arī šāda atskaite ir atskaite. Paldies

Šodien arī tuvu aplauzienam- man pusotru kg līdaka un kādi desmit asari, no kuriem tikai pusi var likt uz pannas. Mastrojani asaru vairāk. Tas viss ar baigo cīņu un lūgšanos.