Sestdien, 28.09.2019, kopā ar Gintu, kaujinieciski noskaņoti devāmies Babītes ezera virzienā :) Man gan bija pārliecība, ka neskatoties uz sinoptiķu solīto drūmo laiku, līdaka aktīva nebūs, bet vai tad šis apstāklis spēj apturēt copes apmātos :)) Saulei austot, sākam copēt un kā par spīti pirmās pāris stundas no drūmā laika ne miņas - spoži spīd saule, kaut gan bezvējš nav, vējiņš iepūš. Pirmajā enkurošanās vietā tieku pie asara, tas vieš cerības, ka galīgi pasīva zivtele nebūs, tomēr tuvākajās stundās baigais klusums. Pēc laika to iztraucē zaļsvārces kārs kampiens. Manas sistēmas 20cm silikona māneklis tai šķita visai gards kumoss, jo ierija to kā šproti. Turpinājumā tiek mainīta jūra ar mānekļiem, bet piemānīt līdakas neizdodas, nieka vēl viens asaris un cauri balle. Nu jau laiks pāri pusdienlaikam, mainām kursu bāzes virzienā un redzam, ka vienā laivā džeki ieceļ diezgan smuku pleķaino draudzeni. Nedaudz vēl paairējam, noenkurojamies un kolēģis, kuram līdz šim nebija nevienas copes, izdarot 5 metienus ar džerku bēbi, laivā iemāna 2 līdakas. Nu mums garīgais kā termometra stabiņš uzšaujas debesīs, saprotam, ka zaļsvarces izskrējušas papusdienot, jāizmanto iespēja. Paairējam vēl metrus 50, atkal noenkurojamies, izdaru tālu iemetienu un, kā izrādījās, precīzi līdakai mutē :)) Tā no izbīļa žigli kamp silikona zivteli un izšaujas no ūdens ārā. Redzu, ka šoreiz eksemplārs fotogrāfijas cienīgs, sāku aši to mānīt laivas virzienā, bet, kā par spīti, uztveramais tīkliņš ieķeras kaut kur laivas priekšgalā. Taču šoreiz līdakas vairs nebakstīja mānekļus, bet kāri kampa, tādēļ aiziet tai nebija lemts. Ieceļu to ar roku, papriecājos, žigli nomēru, kolēģis uztaisa bilžuku un laižam prom. Apkopojot pavadīto laiku, iesaistītos resursus un noķertās palaidnes var izdarīt secinājumu, ka saskārāmies ar kārtējo "трудовую рыбалку", kas nenes daudz zivju, toties palielina teorētisko bāzi :) Kopumā noķēru 2 asarus un 2 mēra līdakas (58; 75cm), kolēģim 2 līdakas, viens mērs (52cm). Visiem foršus lomus, tiekamies pie ūdeņiem! ;)
