
Vakar tika apmeklēts Babītes ezers. Diena nomākusies, vējš pārāk netraucēja, likās, kas var būt labāks par līdaku copi, bet, kā tas mēdz notikt, cope nav matemātika, grūti ir piemeklēt to īsto un vienīgo formulu :) Rezultātā stundas skrēja, bet no līdakām ne miņas (ķēru ar lielajiem štrumiem), periodiski mētāju rotiņu, lai sarūpētu savējiem kādu asari. Tie arī nebija pārāk izbadējušies, bet pāris smukus (500 un 550 gr) izdevās piemānīt. Pēcpusdienā, kad bija jādodas mājup, sāka mosties zaļsvārces. Īsā laikā divas nokļuva laivā, bet izmērs ne tas gaidītākais (lielākā 72 cm). Viena no palaidnēm izleca no ūdens un tik strauji nopurināja galvu, ka mans silikona māneklis, atdalījies no sistēmas, aizlidoja tālēs zilās... Ņemot vērā, ka nu dikti jau ilgu laiku un daudz spēka patērēju zaļsvarču "medībām", vienu nolēmu paturēt, kā rezultātā šodien sev pagatavoju gardas pusdienas. Visiem ne asakas! ;)