Nupat dzirdēju pastāstu tādu.
Kaut kad senāk viens čalis aiziet agri no rīta pavasarī lielā ezerā krietni tālu, ledus labs, pa nakti salis, sēž, copē tīri labi, saulīte spīd, silts, puisis paliek vienā krekliņā, pēkšņi ielūst uz vietas ezera vidū, nu kāja pagaidām tikai. Nu tad līdis uz vēdera visu lielo gabalu līdz krastam, kur atkal ielūzis, bet tur dibenu varējis sasniegt.
Kaut kad senāk viens čalis aiziet agri no rīta pavasarī lielā ezerā krietni tālu, ledus labs, pa nakti salis, sēž, copē tīri labi, saulīte spīd, silts, puisis paliek vienā krekliņā, pēkšņi ielūst uz vietas ezera vidū, nu kāja pagaidām tikai. Nu tad līdis uz vēdera visu lielo gabalu līdz krastam, kur atkal ielūzis, bet tur dibenu varējis sasniegt.
5.marts 2021, 19:45 | links















