Pēc ilgiem laikiem šodien copēju kopā ar Dairi. Sākumā nolēmām pārbaudīt zivs aktivitāti, pamētāt līcī minūtes 10 voblerus. Dairim ātri viena zem mēra pakampa mānekli, pēc kā nolēmām, ka zivs aktivitāte virs vidējā, vair laist lielajās :D Man gan bažas radīja migla un smidzeklis, jo šādos laikapstākļos regulāri sastopos ar kaprīzu Babītes līdaku. Pēc laika nostājāmies lokācijā, kur nesen piemānīju divas desmitnieces, sākam mētāt Virpuļus, es izdaru metienus 3 un joka pēc saku, ka nu jau būtu kādai lielajai jāpakampj un tavu brīnumu, vēl pēc pāris metieniem man diezgan stipri iebliež pa kātu. Es uzreiz nepaspēju piecirst un domāju, ka zivs pamuks, tomēr tā, laikam, ar pirmo aso cirtienu paspēja jau uzsēsties uz āķiem. Velku klāt laivai, Dairis operatīvi palīdz ar uztveramo. Es skatos, saku, ka nekas liels, bet savi 80 cm būs, tomēr acumērs mani pievīla, izrādījās veseli 95 cm :)) Copējam tālāk un ceram, ka šodien tiešām tikām uz aktīvu zivi, tomēr zivis par to nebija lietas kursā un visas dienas garumā tā arī pie zaļsvārcēm vairs netikām. Man turpinājumā pilnīgs klusums, Dairim 3 reizes līdzi māneklim sekoja līdakas (nebija gan trofejas izmērs), tomēr tā arī mānekli nepakampa. Izbraucam krastā, domājot, ka mums galīgi slikti gāja, tomēr Santa "nomierina" - izrādās, līdz šim izbraukušajām ekipāžām uz visiem viena mēra zivs 65 cm garumā. Tad es pie sevis nodomāju, ka nav nemaz tik traki, kaunā neesam krituši :D Nu tad finālā paldies, ka kārtējo reizi izlasījāt Oskara penteri, paldies manam kompanjonam par smuko bildi un pozitīvo kompāniju, tiekamies atkal ezerā! ;)
