Lielupe

Sveiciens, gribu izkāpt no ezeriem un pamēģināt asarīti padžigot Lielupē, skatos uz Priedaines rajonu. Plānoju noīrēt laivu. Sakiet vai no laivas mēģinot var puslīdz trapīt uz kantīm pēc social map skatoties? Pētot gultni, liekas, ka gana mainīga, lai secigi ejot uztrāpītu.

bio-r, 21.augusts 2025, 15:19

Priedainē vairākas vietas, kur var meklēt - gan pretī Bulļupei pie niedrēm - principā visa krasta kants pretī Buļļupei un Baltai kāpai - vari droši gar niedru kanti uz abām pusēm darboties. Kanti atrast viegli 1) vai nu kur biedzas lēpenes 2) +- 3-5m no niedrēm 3) pēc džiga piesitieniem sataustīsi, kur kants. Labāk darboties paralēli kantij/sēklim - tas pēc pieredzes, tur vairak uzturās. Var pie laivu bāzes pie Dzelzceļa tilta - tur arī pie niedrēm un iebrauktuves ir kantis. Godīgi sakot - tur visur kantis var atrast - tikai mauc :)

Sveiciens, gribu izkāpt no ezeriem un pamēģināt asarīti padžigot Lielupē, skatos uz Priedaines rajonu. Plānoju noīrēt laivu. Sakiet vai no laivas mēģinot var puslīdz trapīt uz kantīm pēc social map skatoties? Pētot gultni, liekas, ka gana mainīga, lai secigi ejot uztrāpītu.

RaimisD [2.aug]: Lielupes galā viņas, protams, migrē, bet vai aizkavējas tik ilgi, lai mainītos fizioloģiskā līmenī – hvz.

Domāju, ka nē.
Pekrītu Brunim, ka ir starpība kur āķi trāpa, kā arī teiktu, ka ir starpība vai ir bijusi noķerta un vai mamma, vai paps.
Speciāli statistiku neesmu veicis, bet papi man liekas, ka ir niknāki un parasti loca arī āķus, pat BKK, lieli papi gan ir salīdzinoši retāk par mammām.

Davis-Di [2.aug]: RaimisD [54m]: Davis-Di [16:00]: starp Lielupi un Babi nav jūtama starpība, jo līdakas migrē.Copes guru to līdaku migrācijas ideju tā īsti neatbalsta – pat ezera ietvaros.
Iespējams, jūras tuvums padara Lielupi un Babīti par unikāliem ūdeņiem, un zivju migrācija tomēr notiek .Cik runāts ar vecmeistariem, tad viens no būtiskiem faktoriem tiek minēta zivju migrācija ezerā. Kā arī negatīvais Buļļupes tīklu apjoms, kas ierobežo jūras ,zivju, kā jūras karūsu, brekšu un līdaku migrāciju uz nārsta vietām, tā pat ar asari uc..
Nav tas mans izdomājums.
Es pats esmu novērojis, ka ezerā zivju koncentrācija un apjomi mainās atbilstoši līmenim un sezonai, ne velti vēlu rudenī ir periods, kad Varkalī pilns ar cemerētājiem un mērķa zivs ir līdaka, kā arī rudenī esmu redzējis kā gātes kanālos migrē raudas un brekši, un līdakas aizķerad kabatās.
Jūras līdaka arī seko salakām un vimbām, kad pieēdas peld atpakaļ, to Ikomass padziļināti pētīja, kas arī nesa panākumus, bet tas par upēm, ne Babīti. Babītē pieēsties no Lielupes iepeld mežavimbas un pat sami un tad peld ārā, kad paliek vēsāks ūdens.

Nu, ja tā saki, tad laikam jā. Pats ziemā Varkalī no ledus līdaku esmu ķēris, kad sākas migrācija.
Es runāju par līdakas migrāciju – nevis zivju kopumā.

Vairāk iekšzemes ūdeņos situācija ir savādāka.
Baltiņā esmu vienu un to pašu līdaku ķēris pie tā paša cera.
Holms Ķīsi mērķētās arī vairākas reizes vienā vietā ir dabūjis. Dans Juglā.

Tas, protams, nenozīmē, ka zivs neizskrien kaut kur uz tālo galu vai nepabīdās uz dziļākām vai seklākām vietām.
Lielupes galā viņas, protams, migrē, bet vai aizkavējas tik ilgi, lai mainītos fizioloģiskā līmenī – hvz.

RaimisD [2.aug]: Davis-Di [16:00]: starp Lielupi un Babi nav jūtama starpība, jo līdakas migrē.Copes guru to līdaku migrācijas ideju tā īsti neatbalsta – pat ezera ietvaros.
Iespējams, jūras tuvums padara Lielupi un Babīti par unikāliem ūdeņiem, un zivju migrācija tomēr notiek .

Cik runāts ar vecmeistariem, tad viens no būtiskiem faktoriem tiek minēta zivju migrācija ezerā. Kā arī negatīvais Buļļupes tīklu apjoms, kas ierobežo jūras ,zivju, kā jūras karūsu, brekšu un līdaku migrāciju uz nārsta vietām, tā pat ar asari uc..
Nav tas mans izdomājums.
Es pats esmu novērojis, ka ezerā zivju koncentrācija un apjomi mainās atbilstoši līmenim un sezonai, ne velti vēlu rudenī ir periods, kad Varkalī pilns ar cemerētājiem un mērķa zivs ir līdaka, kā arī rudenī esmu redzējis kā gātes kanālos migrē raudas un brekši, un līdakas aizķerad kabatās.
Jūras līdaka arī seko salakām un vimbām, kad pieēdas peld atpakaļ, to Ikomass padziļināti pētīja, kas arī nesa panākumus, bet tas par upēm, ne Babīti. Babītē pieēsties no Lielupes iepeld mežavimbas un pat sami un tad peld ārā, kad paliek vēsāks ūdens.

RaimisD [2.aug]: Davis-Di [16:00]: starp Lielupi un Babi nav jūtama starpība, jo līdakas migrē.Copes guru to līdaku migrācijas ideju tā īsti neatbalsta – pat ezera ietvaros.
Iespējams, jūras tuvums padara Lielupi un Babīti par unikāliem ūdeņiem, un zivju migrācija tomēr notiek .

Cik runāts ar vecmeistariem, tad viens no būtiskiem faktoriem tiek minēta zivju migrācija ezerā. Kā arī negatīvais Buļļupes tīklu apjoms, kas ierobežo jūras ,zivju, kā jūras karūsu, brekšu un līdaku migrāciju uz nārsta vietām, tā pat ar asari uc..
Nav tas mans izdomājums.
Es pats esmu novērojis, ka ezerā zivju koncentrācija un apjomi mainās atbilstoši līmenim un sezonai, ne velti vēlu rudenī ir periods, kad Varkalī pilns ar cemerētājiem un mērķa zivs ir līdaka, kā arī rudenī esmu redzējis kā gātes kanālos migrē raudas un brekši, un līdakas aizķerad kabatās.
Jūras līdaka arī seko salakām un vimbām, kad pieēdas peld atpakaļ, to Ikomass padziļināti pētīja, kas arī nesa panākumus, bet tas par upēm, ne Babīti. Babītē pieēsties no Lielupes iepeld mežavimbas un pat sami un tad peld ārā, kad paliek vēsāks ūdens.

Zivs pretošanās (arī) atkarīga no tā, cik jūtīgā vietā āķis. Pirms gadiem 50+ , kad vēl ķikuru pirināju, ar 0,15 un murmuli pašā lūpiņā, ~piecinieci kā sunīti pavadiņā bez īpašas pretestības. Turi pie āliņģa un tālāk neko. Tās bija kā sērga gan Burtniekā, gan Peipī.

Davis-Di [2.aug]: starp Lielupi un Babi nav jūtama starpība, jo līdakas migrē.

Copes guru to līdaku migrācijas ideju tā īsti neatbalsta – pat ezera ietvaros.
Iespējams, jūras tuvums padara Lielupi un Babīti par unikāliem ūdeņiem, un zivju migrācija tomēr notiek .

RaimisD [2.aug]: RaimisD [13m]: upē zivs ir spriganāka nekā seklā ezerā .Protams, tas nav tikai dēļ skābekļa – tekoša ūdens zivs noklusējumā ir spēcīgāka.
Piemēram, dīķī augusi forele un forele, kas uzturas dabīgā vidē – starpība jūtama .

Precīzi.
Bet starp Lielupi un Babi nav jūtama starpība, jo līdakas migrē.
Venta, Gauja, augšdaugava būs cits stāsts.

RaimisD [2.aug]: upē zivs ir spriganāka nekā seklā ezerā .

Protams, tas nav tikai dēļ skābekļa – tekoša ūdens zivs noklusējumā ir spēcīgāka.
Piemēram, dīķī augusi forele un forele, kas uzturas dabīgā vidē – starpība jūtama .

Davis-Di [2.aug]: Raimi, šogad noteikti nav skābekļa problēmas ezerā, veģitācija ļoti maz un regulārs lietus, kā arī līmenis visu laiku liels. Ir gadi bijuši, kad gliemenes uzpeld un vēži iet bojā.

Pilnīgi noteikti šis nav kritisks gads – zivju slāpšana nav izteikta.
Bet piekritīsi, ka upē zivs ir spriganāka nekā seklā ezerā .

Nezinu gan, mani abi vienīgie metri, abi spēcīgi, gan babē laivu grieza ap savu asi, tāpat Lielupē. Varbut tas man tā patreiz liekas vien, jo vienīgie.

kikizozo [2.aug]: Davis-Di [17m]: kikizozo [12:12]: Vakar diezgan ātri sakasīju 4 līdakas. 50+, 60+ un 2 zemmēri. Tālāk plāns bija velcēt. Pa 3h gandrīz nekas ja neskaita 1 zemmēru. Ļoti grūti atminēt velci, ja uz velci ir tikai 5-7 mānekļi.
Redzēju kā netālu 20m no laivas kkāds monstrs paēda. Tā ka 2m mutuli atstāja. Nākamais mērķis ir noķert metru Lielupē. Tur kā diena pret nakti ja salīdzina ar Babītes pusdzīvajiem baļķiem.Kas par muļķībām, Babē visas līdakas niknas un spēcīgas, tas ka kāda nomirst pēc garākas fotosesijas karstumā vai kad ieliek uzkarsušā silē ir loģisks iznākums un tieši tas pats gaidāms Lielupē!Ar tevi nav jēgas strīdēties. Mūsu kompānija jau vairākus metrus ir dabūjuši un visas viņas ar 1 roku pie laivas varēja pievilkt. Izņēmums ir janvārī, kad 118 gāja kā torpēda un tina ārā multu. Pamēģini Lielupē noķert 110+ un ar 1 roku viņu pie laivas pievilkt :))

Man un čomiem šonedēļ ar ir Babē 1m+ , 90+ un viss ir kārtībā, esmu Lielupē un ne tikai metrus vilcis, tā kā zinu ko runāju un nav ko te ar ziemas pagalēm salīdzināt.

Davis-Di [2.aug]: kikizozo [12:12]: Vakar diezgan ātri sakasīju 4 līdakas. 50+, 60+ un 2 zemmēri. Tālāk plāns bija velcēt. Pa 3h gandrīz nekas ja neskaita 1 zemmēru. Ļoti grūti atminēt velci, ja uz velci ir tikai 5-7 mānekļi.
Redzēju kā netālu 20m no laivas kkāds monstrs paēda. Tā ka 2m mutuli atstāja. Nākamais mērķis ir noķert metru Lielupē. Tur kā diena pret nakti ja salīdzina ar Babītes pusdzīvajiem baļķiem.Kas par muļķībām, Babē visas līdakas niknas un spēcīgas, tas ka kāda nomirst pēc garākas fotosesijas karstumā vai kad ieliek uzkarsušā silē ir loģisks iznākums un tieši tas pats gaidāms Lielupē!

Ar tevi nav jēgas strīdēties. Mūsu kompānija jau vairākus metrus ir dabūjuši un visas viņas ar 1 roku pie laivas varēja pievilkt. Izņēmums ir janvārī, kad 118 gāja kā torpēda un tina ārā multu. Pamēģini Lielupē noķert 110+ un ar 1 roku viņu pie laivas pievilkt :))

RaimisD [2.aug]: kikizozo [12:12]: kā diena pret nakti ja salīdzina ar Babītes pusdzīvajiem baļķiem.Babītē ap šo laiku švaki ar skābekli – ūdens silts, sāk ziedēt ūdenszāles.
Vajadzīgs vējš un lietus – tas piesātina ūdeni ar skābekli, un tie baļķi kļūst dzīvāki.
Tagad upes līdaka ir būtiski spēcīgāka – pat knapmērs izrāda ievērojamu pretestību.

Raimi, šogad noteikti nav skābekļa problēmas ezerā, veģitācija ļoti maz un regulārs lietus, kā arī līmenis visu laiku liels. Ir gadi bijuši, kad gliemenes uzpeld un vēži iet bojā.

kikizozo [2.aug]: Vakar diezgan ātri sakasīju 4 līdakas. 50+, 60+ un 2 zemmēri. Tālāk plāns bija velcēt. Pa 3h gandrīz nekas ja neskaita 1 zemmēru. Ļoti grūti atminēt velci, ja uz velci ir tikai 5-7 mānekļi.
Redzēju kā netālu 20m no laivas kkāds monstrs paēda. Tā ka 2m mutuli atstāja. Nākamais mērķis ir noķert metru Lielupē. Tur kā diena pret nakti ja salīdzina ar Babītes pusdzīvajiem baļķiem.

Kas par muļķībām, Babē visas līdakas niknas un spēcīgas, tas ka kāda nomirst pēc garākas fotosesijas karstumā vai kad ieliek uzkarsušā silē ir loģisks iznākums un tieši tas pats gaidāms Lielupē!

RaimisD [2.aug]: kikizozo [12:12]: kā diena pret nakti ja salīdzina ar Babītes pusdzīvajiem baļķiem.Babītē ap šo laiku švaki ar skābekli – ūdens silts, sāk ziedēt ūdenszāles.
Vajadzīgs vējš un lietus – tas piesātina ūdeni ar skābekli, un tie baļķi kļūst dzīvāki.
Tagad upes līdaka ir būtiski spēcīgāka – pat knapmērs izrāda ievērojamu pretestību.

Viņas no 1.jūnija jau atpaliek spēka ziņā. Janvāris-februāris varētu būt līdzīgi

kikizozo [2.aug]: kā diena pret nakti ja salīdzina ar Babītes pusdzīvajiem baļķiem.

Babītē ap šo laiku švaki ar skābekli – ūdens silts, sāk ziedēt ūdenszāles.
Vajadzīgs vējš un lietus – tas piesātina ūdeni ar skābekli, un tie baļķi kļūst dzīvāki.
Tagad upes līdaka ir būtiski spēcīgāka – pat knapmērs izrāda ievērojamu pretestību.

Vakar diezgan ātri sakasīju 4 līdakas. 50+, 60+ un 2 zemmēri. Tālāk plāns bija velcēt. Pa 3h gandrīz nekas ja neskaita 1 zemmēru. Ļoti grūti atminēt velci, ja uz velci ir tikai 5-7 mānekļi.
Redzēju kā netālu 20m no laivas kkāds monstrs paēda. Tā ka 2m mutuli atstāja. Nākamais mērķis ir noķert metru Lielupē. Tur kā diena pret nakti ja salīdzina ar Babītes pusdzīvajiem baļķiem.

Šodien iebraucām pacopēt uz dažām stundām ar sīkajiem laivā. Apkārt visur kkas kņud un lēkā, bet neņem. 1 knapu copi izlūdzos no zemmēra līdaciņas un 1 asari. Tsuyoki Ryuki 95S vienīgais kas nostrādāja.