Atskaite par
Babītes Asākais Āķis 2025
Kopš Eholotes.eu Pike Fight nenotiek Babītes ezerā, ezerā nebija nopietnu spiningošanas sacensību ievērojot ķer un atlaid C&R principu. Te pēkšņi 2. Jūlijā Viktors Lobačos privātā Babītes ezera copmaņu Whatsaap grupā iemet informāciju, ka 16. Augustā Asie Āķi biedrība organizē sacensības “Babītes Asākais āķis”, izlasām nolikumu un ātri grupā nolemjam, ka jāpiedalās, domāts darīts, sūtu pieteikumu dalībai sacensībās uz ko īsā laikā saņemu atbildi, ka dalība man ar dēlu apstiprināta un komentāru - P.s biju pārliecināts , ka šo pieteikumu saņemšu. :)
Jāatzīst, ka šogad dēļ vēsā un lietainā laika Babītes ezers ir pilnīgi savādāks, ar mazu veģetāciju, ja neskaita lēpes, priekš vasaras neraksturīgi lielu ūdens līmeni un tumšu ūdeni, kas man rada savā mērā diskomfortu, jo līdakas ir izkaisītas pa ezeru un citu gadu iecienītās vietās nekas nenotiek, sākot ar Augustu piebraukājam uz ezeru un mēģinām atrast līdaku koncentrāciju un kur atrodas kādas lielās, kas īsti neizdodas, lai gan pāris 1m+ izvelku ķemmējot ezeru, turpretī paralēli Viktors Lobačos ik pa laikam lauž rekordus un velk skaistus lomus – sacensību galvenās nominācijas ir TOP5 lielākās līdakas un lielākā līdaka, līdz ar to manā skatījumā Viktors ierindojas favorītu pirmajā vietā, jo atradis ezeram atslēdziņu šogad. Tuvojoties sacensību dienai, ezerā līdz ūdens virsmai daudzās vietās paceļas raglapes (eglīte) un līdz sacensību dienai pēdējās dienās nokrīt ūdens līmenis par 30cm, kas daudzas iepriekšējās potenciālās copes vietas padara par necopējamām, kā rezultātā sacensību rītā plāna īsti nav un saprotu, ka nāksies improvizēt, bet ir divas idejas kā varētu tikt pie zaļsvārcēm, bet problēma, ka izvēlētās vietas ir pretējos virzienos un īsti pārbraukšana nesanāks, vai būtu liela laika tērēšana, bet nolemju, ka nav ko stresot, jāstrādā sistemātiski, bez lielas lēkāšanas un izvairīšanās no gariem pārbraucieniem, jo jo vairāk māneklis ūdenī, jo lielāka iespēja tikt pie zivs, kā arī ar dēlu nolemjam, ka es spiežu uz lielākiem mānekļiem, bet dēls uz mazākiem. Neskatoties uz paralēli notiekošajām Garmin predator cup sacensībām, Asie Āķi biedrības sacensības “Babītes Asākais āķis” uz starta līnijas pulcē 43 komandas, kuru sastāvā ir daudz spēcīgi makšķernieki, kas ir arī ļoti spēcīgi Babītes ezerā, kā trofejmednieki. Atskanot starta signālam braucam iekšā ezerā, jaunais watersnake 75lb motors laivu stumj labi un tikai viena laiva traucas stipri ātrāk, bet tuvojoties ezeram plāns vēl nav, saku dēlam pa labi vai pa kreisi, atbilde – nezinu, saku spēlējam akmens šķēres papīrīti, dēls saka nē – izlem, nu ko laižam pa kreisi.
Pirmā vieta kur parasti var ātri ielasīt krapmērus diemžēl klusē un rezultātā viens bakstiens un viena sekotāja tik, kā arī eglītes zāle ļoti traucē, laiks skrien uz pārbraucam uz plānoto reģionu, par kuru nav pārliecība, bet intuīcija saka, ka tai jābūt perspektīvam, slīdot pa vējam, kas ir diezgan nikns, ar diviem peldošajiem enkuriem pēc brīža dēls saka ir, un pirmā līdaka 9:21 laivā un iesūtam tiesnesim, to ieskaita un atsuta rezultātu tabulu, kur redzam, ka citiem sokas labāk un ir kam jau ir trīs līdakas un dažiem labas trofejas, lielākā jau pievarēta 116cm līdaka, neko degunus nenokaram un strādājam tālāk, īsā laikā ielasām vēl divas, lielākā 88cm, tad uznāk mums shodu sērija – vairākas aiziet, bet nomierināmies un pievaram 4to, tabulā redzam, ka 3x komandām ir 4x līdakas un par cik ka ir spec balva, par ātrāk noķertajām 5cam līdakām, drusku iestresojam, es gan saku dēlam: “nedrīkst steigties, jo viegli nemanot var sākt vilkt ātrāk un tad nebūs nekā, tā ir daudziem raksturīga kļūda”, tad man noraujas smuka ap 90cm līdaka, pēc mirkļa vēlviena mazāka, sevi pieķeru pie domas, ka mans teiktais nu jau attiecas uz mani un zivis laivā nevaram ievilkt, jo tukšās copes vai aiziet, dēls apskatās tabulu un jau viena komandai ir piecas līdakas, neko ievelkam elpu, nomierināmies un nospriežam, ka vajag piekto un tad jāceļ izmērs, pēc laika jau noķeram piekto un esam pie līderiem Oskars Krutainis ar Madaru Lapčenoku pirmajā vietā un esam otrie, 12 tabulu slēdz un vairs neredzam rezultātus, bet strādājam sistemātiski, izvelkam vēl vienu, kas palielina rezultātu par pāris cm, bet jūtam ka reģions ir diezgan nostrādāts, jo ir tikai slābani bakstieni, pārbraucam un netālu citu perspektīvu vietu, kur jau diezgan ātri viens kontakts uz 35cm mānekli un pēc laika IR, BOOM, kāts ripā, mutulis nāk smagi, saku IR laba, paregulēju bremzi, bet pusceļā jūtu ka nav kaut kas, jo nav lielu līdaku standarta galvas kustības un nāk ar kaut kā dīvaini un tā arī ir 59cm līdakai pirmais āķis ir aiz skausta aizķēries un līdaka iet kur un kā grib, drusku nolamājos par razbainieci, bet neko strādājam tālāk, dēlam viena pašauj garām māneklim, mutulis liels, bet uz atkārtotiem metieniem līdaka nereaģē, bet pēc mirkļa dēlam ir galā cita un tā mums sniedz pāris cm uzlabojumu, tā mums ir astotā mēra līdaka, rezultāts nav slikts, bet mērķis nav sasniegts un protams gribētos labāku, jo nav lielo, bet vidējais izmērs sacensībām nav peļams, bet ļoti slidens, tad nu lūk finišā mums top5 368cm sastāv no 64,66,72,78,88, big fish skaidrs mums nav - apsveicam komandu Monofils (Rihards Vītols/ Martins Millers) ar 116cm trofeju. Daudziem gan jau interesē, tad rezultatīvākie mānekļi Wolfcreek jr gumija un mazā ragana MuiraMouse, bet bija copes un sekotājas arī uz citiem Wolfcreek un ne tikai mānekļiem.
Pēdējās divas stundas uz aklo rada intrigu, jo nezinām vai kādam ir izdevies noķert lielākas top5 un vai Oskaram ir sanācis uzlabot rezultātu pēdējās divās stundās.
Gaidot apbalvošanu baudām organizatoru sarūpēto plovu, kā arī pavadām laiku jautrās sarunās par copi ar citiem dalībniekiem.
Pienāk top5 nominācijas apbalvošana un visi saspicē ausis, tad nu lūk nosauc trešo vietu komandu 21/22 (Deniss Ozols/ Artjoms Lipskis) ar 293cm, un tajā mirklī skaidrs, ka mēs esam medaļās, tik paliek intriga vai Oskars pēdējās divās stundās izvilka ko lielāku un uzlaboja rezultātu, un te organizators nosauc OSKRUTT & CO (Oskars Krūtainis / Madars Lapčenoks) un pēc mirkļa jau izskan mans un dēla vārds kā pirmās vietas ieguvējiem.
Rezumē:
Cope nebija viegla un kā jau vienmēŗ var labāk, bet grēks sūdzēties.
Organizatoriem biedrībai Asie Āķi, šīš bija pirmās šāda tipa sacensības, ja saka, ka pirmie kucēni jāslīcina, tad šī noteikti nav tā reize, viss bija līmenī, kā arī patika ka pēc finiša laika ir 1h kura laikā jāierodas bāzē, kas samazina strīdus un arī loteriju, paspēsi vai nepaspēsi pēdējo metienu, var redzēt ka ir ieguldīts daudz darba un arī labi sponsori pieaicināti, jo salīdzinoši mazajai dalības maksai balvu fons bija liels.
Protams liels nopelns Vecupenieku laivas bāzes saimniekiem Santai un Jānim, jo tādu baru apkalpot nav joka lieta un viss bija raiti un organizēti.
Tā kā liels paldies organizatoriem Asie Āķi Romānam Grantiņam ar Gati Ankalniņu un to palīgiem, sponsoriem (NGT, JIG.lv, Salmo, Makšķerlietas, Ksenukai uc.), Vecupinieku laivas bāzes saimniekiem Jānim un Santai par viesmīlību un protams visiem dalībniekiem, jo bez Jums šāds pasākums nebūtu iespējams.
Visiem ne asakas un tiekas pie ūdeņiem.
