Tīkli atgriežās !!!!!!!!!!!!!!!!!

Brālit šodien Siguldas tirgū var nopirkt svaigu līdaku,gan līņus tā kā nav tik traki.Priecīgus svētkus!

Nākamais jautājums būs, kāpēc tirgū ir tās līdakas un līņi un nav pievestas pie braļukas sliekšņa un nedāvina pa velti uz Ziemassvētku reiķina :))))

Kad pa vasarām dzīvojos pa Usmu(jahtklubu), vienmēr ņēmu licenci uz 50m(pagastā), pašpatēriņam. Kamēr burāju, tikmēr arī vakariņām saķēru.
Liku linumu ar rupjāku aci, lai sīkos nemocītu!

palasīju te Bums un vēl citu komentus, tad sanāk ka tā vadošana vietam nav nemaz tik kaitīga ? Man viedoklis par tīkliem un arī murdiem iekšūdeņos ir absolūti noliedžoš, bet varbūt kaut kur jau reizēm arī var, ja to taisa organizēti un publiski un atlaiž to pašu kas jāatlaiž makšķerniekiem. Teiksim ja vado kādi 6 vīri tad katrs drīkst paturēt tipa tikpat cik ja viņs copētu ar makšķeri

Ir tāda fīča ,ka mākslīgi attīrīt nārsta vietas ir vai nu velkot trosi vai vadu /ezeros / Par ledus iešanu -brekši nārsto tikai tur uz kurieni ir aizpūsts pēdējais ledus un labākais ka veidojas krāvumi kuri uzar grunti līdz ar to attīrot nārsta vietas Rēpši nārsto pa pistoļsvētkiem -bijušie rvolūcijas 7 nov Nārsts notiek 3-7 m dziļumā uz sēkļu kantīm Ja tās ir dūņainas nārst izpaliek Tāpēc jau ši vērtīgā zivs iet mazumā -nepiemērotas nārsta vietas.Kādreiz kad vilka vadus būvētus no bomeļa/kokvilnas linums/ problēmu nebija gan ar zivīm gan ar nārsta vietām .Katrā pagasta sētā bija tīkli ,vadi un murdi kurus arī lika lietā .Makšķernieku tad nebija ,bet bija zivis :DD

Tad patiesībā būtu, nevis jaatjauno rūpnieciskā zveja iekšējos ūdeņos, bet jāpiespiež pašvaldībām apsaimniekot savu ūdeņus?

Man pret vadu zveju, personīgi, nekas nav jo vadu esmu vilcis un nianses zinu. Ir dažādi varianti kā apakšķejās virves "apdarina", lai ņem dzilāk, vai seklāk un tamlīdzīgi. 87. gadā 3 mēnešus nostrādāju "Upesciema" brigādē Ķīšezerā. Brigādei darbam vajadzēja 10 vīrus, ppilns sastāvs bija 12. Divi kuģi, 2 enkurlaivas, vaDS 600 m, katrs spārns 300m. Pa 3 mēnešiem bija kādi 3 lomi pa 2-3 tonnām, pārējās reizes parasti bija no 40 līdz 500-600 kg. Lomos pamatā bija brekši, mazliet asari/līdakas, pa kādam zandartan, protams arī citas zivis un 1-10 zuši gadījās. Tas bija +/- 2 lomos dienā. piezveja - laivu motori 2-3 gab gadā :)
Visdraņķīgākais tajā darbā bija purināt ķīšus ārā no linuma... :))) Kad brigādi ielaida Dzirnezerā, tad loms jau bija desmitos tonnu, bet katru gadu tur nelaida un dzirdēju tikai nostāstus par lielajiem līņiem un brekšiem. Vēl bija karpu smelšanas Ataru ezerā. Vadu velkot 2-3 laivas visu laiku peldēja gar pludiem un baidīja karpas lejā, jo lielās leca pāri...

Tās tādas atmiņas senas, algu nemaksāja, saņēmu graudā(zivīs). Naudas pietika visam, uz darbu ar taksi, atpakaļ ar taksi, pa ceļam zivis uz dārzeņu bodēm... ejot armijā bija ko atstāt radiem, lai sūta ik mēnesi...

Vadu zveju varētu atbalstīt tikai tajā gadījumā, ja ir skaidri zināms - kad un kur tā notiek, jo vaļā neviens nez vai kaut ko laidīs un žurnālos jau tagad raksta cik grib.

Melioratīvā zveja ar vadu būtu pieļaujama tikai tad, kad ir skaidrs ko darīt ar nozveju. Cik esmu interesējies par šo jautājumu - tā ir problēma LV no nopietnai ražotnei resursu ir par maz, nav vērts krāmēties, bet vest sīkos kaut kur prom...??? Transporta izmaksas aug un cērt daudzas idejas saknē.

Tas tā...par tēmu...prātuļošana un veca informācija. Pasvītroju - mans privātais nevis MOSP viedoklis.

Viss normālākais būtu ja tā būtu noslēgta ražošana, zivju audzētava, vadu vilkšana, tad atkristu daudzas problēmas ar mazo zivju likšanu, varētu pārstrādāt zivju barībā. Risinājumu var būt daudz un dažādi, bet galvenais ka tie kas vilktu ar vadu būtu tie kas audzētu paši un laistu atpakaļ mazuļus vērtīgāko sugu zivīm(līdaka zandarts), pēc pāris gadiem tad arī vadu lomos būtu lielāks īpatsvars vērtīgo zivju.

vot nezinu kas par fiichu - un kadus secinajumus izdariit - berniibaa laukos bija ( arii tagad uudens ir ) ezerelis - baiga puciska shkrobe bija jo cik man zinams kadiem 3 ciema vechiem bija 20 - 30 m tinas un kadiem 5 pa murdinjam, ezers pasekls, uz kalna govju ferma - ezera aizaugums apm puse - gandriiz katru gadu zives slaapa un taas kjeseleeja kas nu kaa maaceeja aaraa - bet nakamaja gadaa atkal gan raudas gan lidakas asari kjeerasa - bija kjishi kas tiklos pa kadam sapinas ( pats emsu vilcis tadus ap cm 20 aaraa)
linujuki un karusas liida vechu uzpariktes - un taa gadu no gada - un bija zives.... ik pa laikam arii valsts svejnieki pa kadam vadam izvilka - bet bija!!!.
Tad vienaagadaa bija vadu zveja vasara un rudeenii - cik zinu 26 tonnas zivju izceela.... ezera dziljusm tads ka es ar savu 186 augumu iuznjemot atzevioshkjas vietas pari vareju paariet -... tagad zivju nav .... vienkashi nav . vietejais matadors .. ta arii saka - ok viens gads bija tads ka ljoti slaapa. paradiijas rotani - tadus ka murdus vairak nelieto - inspektori arii braukaa pa kadam kjinietim arii izcelj - bet nav zivju!!!
paldies Dievam ka pagajusgas aizbraucu uz bernibas dienu ezerinju - vietejais saka . nu vot shogad lidaceenu nokjera ... kas 4 gadi nebija gadijies. otrs shogad teica ka arii tadas pa 3-4 kg patrapijushaas - mow atjaunojas- lai dod Dievinjsh un mamma Daba

Personīgi ļoti neatbalstu vadu vilkšanu upēs. Piemēram Daugavā pavasaros, kad lielākā daļa zivju ir saspiestas gar krastiem, to vadu vilcēju lomi ir nesamērīgi lieli, pus tonna zandartu un vairāki virsdesmitkīlo sami ir tikai tāds vidusmēra smēliens.

Ja jau vēl nārsta laikos atļauj vilkt,tad vispār nav ko piebilst!No šīs valdības var visu sagaidīt.Ja kādi būs iepotējuši Dombrovskim,ka tā zveja ienesīs budžetā labu naudu,tad viņš atļaus jau rīt vilkt tos vadus!!

Vairā kā pusgadsimtu esmu nodzīvojis pie Rušona ezera un, runājot par vadiem, varu minēt dažus piemērus iz dzīves. Zveja ar vadu tagadējos laikos stipri atšķiras no nostaļgiskajiem 80-tajiem, 90-to sākuma. Tajos laikos tas bija smags darbs ar neparedzamu rezultātu, kad vecajam zvejnieku brigadierim Vlasam bija jāuzmin, kurā vietā ganās brekšu bars. 90-sākumā Rušonā ielaida zandartus (vienīgo reizi), pēc tam viens forš čalis paņēma nomā zvejas tiesības ezerā. Zveja ar vadu ziemā notika tā - brauc vīriņš ar mašīnu pa ezeru, apstājas, izurbj āliņgi, ielaiž eholotu, nočeko, brauc tālāk, atkal nočeko, zvana pa mobilo, pēc 15 min. brigāde ir klāt, ar mazo traktoriņu saurbj caurumus, ielaiž vadu, pēc dažām stundām zandartu ziemošanas bedre ir tukša. Nevar tā zivtiņa turēties pretī modernajām tehnoloģijām :(... Tā tas turpinājās dažus gadus... Pēc tam satieku nomnieku, vārds pa vārdam, kā iet, kā zveja... Šis saka - sūdīgi, zivju pavisam maz palicis, jāmeklē būs laikam cita nodarbe, varbūt attīstīt laivu nomas biznesu... Pēc tam ezera vēsturē bija tāds periods, kad uz pēdējā ledus uzejot brīvdienā sajuta tāda, ka esi kaut kur antarktikā - ne viena cilvēka. Un tas ir 8 lielākais ezers Latvijā, ar interesantu reljefu, sēkļiem utt. Ir pagājuši vairāki gadi, kopš zveja ezerā ir aizliegta. Tagad jau vīri brauc un noķer pa kādam zandartam, līdakai, asarim. Ezers ir atkopies. Laikam laiks sākt zvejas ciklu no jauna :), bet es to nez kāpēc negribu piedzīvot...

Lasu un domāju par tiem kas saka ka toreiz redz bija tā un šitā......bet vīri ir ļoti liela atšķirība starp padomijas strādnieka darbu...darīja ko lika bet tolaik tiešām arī darīja labas lietas...bet tagat tie kas grib visu to ieviest jau nedomā par tīriem sēkļiem un vēl ko citu bet gan tikai kā tikt pie vērtīgajām zivīm ar mazākiem resursiem.....nebūsim naivi...

Loģiski ka technika un metodes nav salīdzināmas ar arhaiskajām sendienu tradīcijām Manā uztverē kāsiens būs maktens ,jo pēdējā Upesciema blice Usmā no vienas brekšu ziemošanas bedres izcēla 22 tonnas brekšu Vot takije pirogi Ar tīkliem to nevar dabūt gatavu :DD

Tagad, protams, ir savādāk. neviens vairs 600 m vadus ar rokām nevelk un zivju atrašanās vietu noteikt nav grūti... tieši tāpēc - tikai komplektā ar kontroli. Labāk nemaz... off un miers.

Un ir tagad cehi,kuri vasaras tveicē pārstrādās tās 20tonnas.Vakarā jau tiešām tikai tārpu audzēšanai tās zivis der!

Tur jau ir tas stāsts, ka sīkzivis nav kur bāzt, taču aiz melioratīvās zvejas vairoga grib tikt klāt pie vērtīgām zivīm. Tas mums neder.

Tā nu gluži nav, ka nav kur likt sīkzivis. Ir kas pērk, ja būtu kas piedāvā.

āķi tas nebija vasarā Vienkārši Brunfricis ķeselēja tos brekšus no tās bedres regulāri Zveinieki piefiksēja un ar vienu piegājienu izkāsa :DD

Man ir cits jautājums, kas reāli kontrolē to lai mums visiem būtu ko nākotnē ķert un medīt? Man sanāk, ka iekšējos ūdeņos patiesībā neviens. Iekšējos ūdeņos, bez makšķerniekiem un zemūdens medniekiem citiem nav noteiktas noķeramo zivju limits (kvotas)?
Cik saprotu Baltijas jūrā un Rīgas Jūra līcī zvejniekiem ir noteiktas gan kvotas, gan zvejas rīku limits. Kvota it kā saprotams jēdziens, tas ir cik zivis, izteiktas kilogramos vai pēc skaita (lašiem) tu drīksti noķert. Piemēram: lašus 2000 gab., Mencas Baltijas jūrā 196,8 t (2012.g.), Reņģes Jūrā 87.0 t, līcī 2937.0 t utt. Tīklu limits šajā gadījumā lai kaut cik vienādotu iespējas. Piemēram: Mencu kvotas ir sadalītas pa novadiem un pagastiem (http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=1724&id=13265). Pagaidām makšķernieku jūrā nav tik daudz, peldētājiem un atpūtniekiem tīkli ar netraucē, līdz ar to regulējums būtu attiecināms tikai lai regulētu, tas ir padarītu vienlīdzīgu konkurenci.
Nedomāju, ka iekšējos ūdeņos resursi atjaunojas pēc savādāka principa, tas ir ja paņem par daudz atražoties tie īsti nespēj. Attiecīgi ir saprotami Makšķerēšanas noteikumi, kur makšķerniekam noteikts zivju skaits, kilogrami, attiecīgi pieņemot statistisko vidējo no makšķerniekiem un zemūdens medniekiem, atļautais neļauj noplicināt resursus tik tālu lai tie nespētu atjaunoties. Attiecīgi mainoties kādiem rādītājiem, piemēram, savairojas aktīvie makšķernieki, kas makšķerē un lomā kaut ko patur katru dienu, tiek veikti jauni aprēķini un loma lielums tiek limitēts (tā vismaz būtu jābūt).
Attiecībā uz rūpniecisko zveju ir Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos nosaka zvejas rīku limitu. Pēc manām domām, zvejniekiem būtu jārēķinās ar makšķerniekiem, zemūdens medniekiem un atpūtniekiem attiecīgi nebūtu pieļaujama situācija, ka upe piebāzta ar murdiem vai nosēta ar tīkliem, tas pats attiecībā uz citiem ūdeņiem. Līdz ar to regulējot tīklu skaitu ūdeņos būtu jāpanāk gan konkurences vienlīdzība, gan jānodrošina, ka ūdeņus var izmantot citi. Bet klausoties stāstus par pārbāzto Daugavu, laikam tomēr šis nav instruments ar ko zvejniekiem liek rēķināties ar pārējiem. Savukārt noķeramo zivju apjomu, tāpat kā jūrā vai makšķerniekiem iekšējos ūdeņos, būtu jāregulē ar zivju skaitu vai svaru, bet tas nenotiek. Cik man zināms žurnālus zvejnieki izmanto, tikai kas notiek tālāk. Cik apskatījos gan likumu, gan noteikumus kvotas iekšējos ūdeņos nosaka tikai makšķerniekiem. Pieņemsim, ka ar tiem tīkliem un murdiem izķert visu nav iespējams ... vai tā tiešām ir. Pēc kā tad vadās BIOR, ja rādītājs ir nevis noķerto zivju apjoms, bet tīklu skaits. Sanāk, ka reāli situāciju, tie, kas nosaka limitus, nepārzina un nevis regulē zveju, bet rīkojas jau pēc notikuša fakta, kā saka kad vairs žurnālā nebūs ierakstu par zivīm, sāksim domāt kā tās atjaunot. Kamēr pamatoti nenosaka kvotas kg vai skaitā, arī rūpnieciskai zvejai iekšējos ūdeņos, tāda vispār būtu jāaizliedz.