Es var būt arī nebūtu pret loģisku dažu ūdeņu ravēšanu, bet tieši ravēšanu, izņemot surogāt zivis, lai pārējās var augt , BET, kā jau vienmēr ir viens bet, tā robeža starp ravēšanu un ražas vākšanu ir tik šaura , ka 8 no 10 paslīdētu kāja :) un ravēt sāktu tās zivis, kuru nemaz tik daudz nav. Tas pats Mazais Baltezers, tur smalko zivju ir bezjēdzīgi daudz, bet tā īsti nav kam viņas ēst, protams, ka plēsēji ir, bet salīdzinoši maz, priekš kam tur vēl palikušās normālās zivis ķert ar tīkliem? Ir ļoti daudz tādu ezeru, ar kuriem vajadzētu strādāt, nevajadzīgo izravēt, ielaist "svaigas asinis", lai zivis aug un vairojās, bet tas taču ir ilgstošs darbs un līdzekļi jāiegulda, pietam ražu varēs sākt ievākt tikai pēc gadiem 4-5 labākajā gadījumā.
Cīņa starp copmaņiem un tīkliniekiem būs tikmēr, kamēr valstī uz šo tēmu skatīsies kā uz neperspektīvu jomu, lai gan nu jau sen ir laiks veidot jaunu, ja ne ministriju, tad kaut kādu apakšnozari, kuras tiešais uzdevums būtu sakārtot un attīstīt ūdeņus un mežus, makšķerēšanas, medniecības un zvejniecības lietas, stingri nodalot jūras zvejniecību no iekšējo ūdeņu zvejniecības. Pieļauju, ka lielajiem ūdeņiem (Burtnieks, Daugavas ūdenskrātuves, Lubāns, Usma u.c.) nekas slikts nenotiktu, ja reizi 3 gados tur pāris mēnešus ļautu zvejot ar tīkliem, kā obligātu punktu uzliekot nto tonnu surogātzivju izķeršanu un nodošanu zooloģiskajam dārzam, dzīvnieku patversmēm u.t.t.
Sapņoju, lai gan zinu, ka tā pie mums nekad nenotiks :), jo mēs esam citāda kompānija :) :) :)
23.decembris 2011, 09:32 |
links