Gauja

Kādam nav kontaktu,kas tirgo nēģus svaigus?
11.novembris 2025, 07:26 | links
 
Pareizi snipiens.Ja visu pedantiski ievērosi,droši ka var nojūgties prātā.
8.oktobris 2025, 13:19 | links
 
Bjorgvins
Vēl jau ir viena sapalam letāla ēsma.Tikai to nedrīkst pielietot.

Ātrumu arī nedrīkst pārsniegt.:)Ņurņiks agrāk bija klasiska ēsma sapaliem,bet arī tos citreiz tikai sažļambāja no astes gala.Ar fāteri kādreiz Gaujā uz ņurņikiem tikām pie jūras asariem...nu tādi no puskilo uz augšu...apmēram 40mit km.no līča.Visparastākās donkas- brutalis- vulgaris ( zakiduškas).Bija tur vīri,kuri rudeņos lašus ķēra uz šūpiņiem...arī nedrīkstēja...tagad par naudu...lūdzu.:)
7.oktobris 2025, 19:52 | links
 
RaimisD [7.okt]: Davis-Di [Vakar]: Maijvaboles, vardītes, sienāži, dēles un dažādi mazi vobleri un arī mušiņmakšķere ar to pašu vaboļu un sienāžu imitācijām ir sapalu klasika.Ir dzirdēts ka pludinot ķirsi arī ķer sapalus.
Diezgan ievas krūma melnās ogas bijušas vēderā. Domāju ne tādi vien labumi tiek norīti kas iekrīt ūdenī
7.oktobris 2025, 13:37 | links
 
Davis-Di [Vakar]: Maijvaboles, vardītes, sienāži, dēles un dažādi mazi vobleri un arī mušiņmakšķere ar to pašu vaboļu un sienāžu imitācijām ir sapalu klasika.Ir dzirdēts ka pludinot ķirsi arī ķer sapalus.

RaimisD, 7.oktobris 2025, 09:18

Ta kādi ķirši- meža zemenes uz to brīdi ir topā!
7.oktobris 2025, 13:19 | links
 
Davis-Di [6.okt]: Maijvaboles, vardītes, sienāži, dēles un dažādi mazi vobleri un arī mušiņmakšķere ar to pašu vaboļu un sienāžu imitācijām ir sapalu klasika.
Ir dzirdēts ka pludinot ķirsi arī ķer sapalus.
7.oktobris 2025, 09:18 | links
 
Izskatās pēc ālanta.Es pēc ālanta un sapala īpaši nekāroju un tāpēc maijvaboles,maizi citas sapalu ēsmas nelietoju.Taču izdodas noķert.Īpaši šogad,dēļ lielajiem ūdeņiem.Mežavimbas,sapali,ālanti bija ienākuši ūdeņos,kur citgad vienkārši tām zivīm vietas būtu par maz.Visi šo sugu pieklājīga izmēra īpatņi ir noķerti vai nu uz mazu dzīvo,vai mikrodžigu .Agrāk Ogres upē bieži vien asara vietā uz dzīvo tika noķerts sapals.Īpaši cienīja grunduļus.Bija gadījumi kad sapals ar rīkles zobiem zivtiņu saspieda putrā bet neuzķērās.Uz āka palika tikai grunduļa galva.Ja citām zivīm bītu uzreiz jāmaina ēsmas zivtiņa.Varēja to pašu atlikumu mest atpakaļ.Un sapals momentā paķēra.Uzskatīja par savu īpašumu.Laikam dikti garšigs. Vēl jau ir viena sapalam letāla ēsma.Tikai to nedrīkst pielietot.
7.oktobris 2025, 08:11 | links
 
Bērnībā ķēru sapalus pludinot ar makšķeri, kurai galā pliks āķis un pēdējais auklas metrs nosmērēts ar parafīnu, lai negrimst. Galā vaboles, sienāži, spāres, viss kas kustās vai maizes garoza.
6.oktobris 2025, 21:04 | links
 
Šo būšu palaidis garām līdz šim. Par ālantiem neko vispār nezinu. Sapalu pieredze bijusi praktiski tikai abavā. Un tā pati bērnībā. Kad pļavā kā sprīdītis ķēru tos, norāvu kājiņas, lai no burciņas neizlec. Un tad, kamēr visi citi peldējās rumbā. Es līdz kulei abavas vidū siseni peldināju. To sienāžu smaržu vēl tagad jūtu. Bij tur viens vīrs, kuru par Pauteli sauca. Atceros kādus tik viņš sapalus tur uz tiem lielajiem sienāžiem ķēra. Pagājuši gadi. Tagad nākas apgūt jaunas vietas. Gauja. Pēdējos gados tik ložņāju starp hesiem. Taustos. Cik saprotu. Tad sapalu te ir. Papurini ozoli gaujmalītē mājvaboļu laikā, un viss notiekās. Būs vien nākamgad jāizgaismo šī tēma par maijvabolēm un sapalu vai ālantu.

H20, 6.oktobris 2025, 18:25


Maijvaboles, vardītes, sienāži, dēles un dažādi mazi vobleri un arī mušiņmakšķere ar to pašu vaboļu un sienāžu imitācijām ir sapalu klasika.
Bet maz zināma un ļoti efektīva metode ir sapalus ķert uz boilām, bet noteikti nebūs tā sportiskākā.
6.oktobris 2025, 20:47 | links
 
Vai kāds var padalīties ar informāciju kas notiek ar vēdzelēm Līgatnes rajonā vai kāds jau ir mēģinājis ķert.Būšu pateicīgs ja padalītos ar info par kādām vietām.
6.oktobris 2025, 20:18 | links
 
Šo būšu palaidis garām līdz šim. Par ālantiem neko vispār nezinu. Sapalu pieredze bijusi praktiski tikai abavā. Un tā pati bērnībā. Kad pļavā kā sprīdītis ķēru tos, norāvu kājiņas, lai no burciņas neizlec. Un tad, kamēr visi citi peldējās rumbā. Es līdz kulei abavas vidū siseni peldināju. To sienāžu smaržu vēl tagad jūtu. Bij tur viens vīrs, kuru par Pauteli sauca. Atceros kādus tik viņš sapalus tur uz tiem lielajiem sienāžiem ķēra. Pagājuši gadi. Tagad nākas apgūt jaunas vietas. Gauja. Pēdējos gados tik ložņāju starp hesiem. Taustos. Cik saprotu. Tad sapalu te ir. Papurini ozoli gaujmalītē mājvaboļu laikā, un viss notiekās. Būs vien nākamgad jāizgaismo šī tēma par maijvabolēm un sapalu vai ālantu.
6.oktobris 2025, 18:25 | links
 
Salacā šķauni(ālantu) var smuki palasīt maivaboļu laikā.Stiepacis ir baltais sapals.
6.oktobris 2025, 17:15 | links
 
Salacā bija kā dubļi! Staicelieši teica: Ja nav ko darīt, var paķert šķaunīšus.
Ar pludu uz rupjmaizi pa pacerītēm.
Burtniekā par stiepačiem.
6.oktobris 2025, 16:43 | links
 
Karlis_K [6.okt]: Nezinu, man šķiet, ka Ālants ir migrējošā zivs, bet tas kas dzīvo slēgtās ūdens tilpnēs vai ar ierobežotu migrēšanas iespēju sen kā ir pārkrustojies ar sapaliem, raudām...
Davis-Di, 6.oktobris 2025, 09:43

Ālanti Latvijā jau izsenis ir 2 formas, jūras un iekšzemes. Jūrnieki nāk nārstot pa kanāliem un upēm iekšā, iekšzemes arī iet nārsta migrācijās, tikai uz upju augšām vai kā agrāk uz Lubānu un citiem ezeriem. Spēcīgākā populācijas iekšzemē ir Daugavas/Aiviekstes/Pededzes. Saprotams entie hesi pamatīgi noplicinājuši, jo daudz kur uz nārstu šamie vairs netiek.
Man Abavā rekordi 2,2 un 2,3 kg ālanti.
6.oktobris 2025, 15:31 | links
 
Nezinu, man šķiet, ka Ālants ir migrējošā zivs, bet tas kas dzīvo slēgtās ūdens tilpnēs vai ar ierobežotu migrēšanas iespēju sen kā ir pārkrustojies ar sapaliem, raudām...
Davis-Di, 6.oktobris 2025, 09:43


Ālanti Latvijā jau izsenis ir 2 formas, jūras un iekšzemes. Jūrnieki nāk nārstot pa kanāliem un upēm iekšā, iekšzemes arī iet nārsta migrācijās, tikai uz upju augšām vai kā agrāk uz Lubānu un citiem ezeriem. Spēcīgākā populācijas iekšzemē ir Daugavas/Aiviekstes/Pededzes. Saprotams entie hesi pamatīgi noplicinājuši, jo daudz kur uz nārstu šamie vairs netiek.
6.oktobris 2025, 13:01 | links
 
Migrāciju Gaujā atšķirībā no mērsraga kanāla es ļoti apšaubu , kādreiz daudz ķēru sapalus uz plunkšķi,pa Gauju, pie Siguldas simtām reižu braucot 2 nelieli ālanti ir trāpijušies, bet zem tilta ceļam Valka -Smiltene gandrīz katreiz kādi 3-5 bija un Gaujas augštecē (tas gan pirms HESiem) ap Ranku šad tad nelieli trāpijās , kaut arī bija dzirnavu aizsprosti
6.oktobris 2025, 12:59 | links
 
Sapaliņš nav ālantiņš? Bildē zvīņa tāda smalka izskatās
Abavnieks, 5.oktobris 2025, 21:45


Protams ir ālants, skatās uz galveno pazīmi anālo spuru, ieliekta iekšmala, sapalam izliekta. Zvīņas skaita tie kuri nespēj uz aci atšķirt :)
6.oktobris 2025, 12:57 | links
 
Saskaiti zvīņas uz vidus līnijas , ja neviļ atmiņa sapalam 47, ālantam vismaz 64
6.oktobris 2025, 12:46 | links
 
Es esmu redzējis ālantus no vairākām vietām un nevarētu teikt, ka tie būtu bijuši kaut kādā ziņā pēc skata atšķirīgi, tā ka vai tik tas pieņēmums par sakrustošanos mazliet pārspīlēts.

Hotentots, 6.oktobris 2025, 10:34


Es jau teicu, ka uz uz taisnību nepretendēju. Bet mana pieredze ar ālantu ir no Mērsraga ostas, kanāla un Engures ezera un pāris eksemplāri uz mušu trāpījušies, tad citur noķertos un vizuāli salīdzinot grūti saprast, kas tas beigās ir.
6.oktobris 2025, 12:08 | links
 
Es esmu redzējis ālantus no vairākām vietām un nevarētu teikt, ka tie būtu bijuši kaut kādā ziņā pēc skata atšķirīgi, tā ka vai tik tas pieņēmums par sakrustošanos mazliet pārspīlēts.
6.oktobris 2025, 10:34 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager