Zarāzij,
SWE piemērs.Zviedrija ir gandrīz 10 reiz lielāka par LV,tajā ir tikai 5 publiskie ezeri.Tā sadalās 21 lēnās,kuras savukārt sadalītas 290 komūnās.Lēnu ietvaros veido kopējo reģionālo zivju resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas politiku,komūnās tā īstenojas ņemot vērā vietējās īpatnības ,iespējas un vajadzības.Kā jau agrāk minēju,ir licenzētie ūdeņi un ir arī nelicenzētie .Zvejas tiesības ir apkārtējo zemju īpašniekiem.Bet arī nelicenzētajos ūdeņos var makšķerēt,ja ar savu klātbūtni īpaši neapgrūtini vietējo īpašnieku un tam nav īpašu pretenziju.Manuprāt LV arī būtu jāiet pa līdzīgu ceļu,kur vietējām pašvaldībām ir lielāka teikšana pār tās rīcībā esošajiem ūdeņu resursiem,jo gan klimatiskais, gan sociālais stāvoklis piemēram Kurzemē un Latgalē ir atšķirīgs...Manuprāt LV vajadzētu veidot piecus- Vidzemes,Kurzemes,Zemgales,Latgales un Rīgas reģionālos centrus,kas koordinētu vietējo ūdeņu apsaimniekošanu.
Tonis, 18.aprīlis 2015, 23:53
Anton, nesanāks 2 banālu iemslu dēļ:
1. Ūdeņi Zviedrijā ir 8.7% no teritorijas, Latvijā 1.7%
2. Latvijā makškērnieku varētu būt uz ~ 10-15% no iedzīvotāju skaita, Zviedrijā uz aci 1-2%.
atiecīgi stipri mainās kopējais sabiedrības interešu īpatsvars. Zviedrijā pa lielam tas nav aktuāls temats,
jo skar pārāk mazu sabiedrības grupu, da i nav nekāda lobija, kas gribētu cīnīties par makšķernieku tiesībām, visus viss apmierina.