Makšķerēšanas noteikumi

Likumā ir rakstīts kājāmgājējiem,pārējās darbības ir jāsaskaņo ar zemes īpašnieku,tātad arī makšķerēšana.

joriks, 25.aprīlis 2024, 11:30

Likumu precizē MK un tiem normatīvo aktu hierarhijā ir augstāks spēks šajā šaurākā konkrētā jomā.
Tā tas ir. Pamats ir Konstitūcija-Satversme. Tad ir "jumta likumi" kā Cilvillikums, Krimināllikums utt. un speciālie likumi dazādās jomās, šajā gadījumā "Zvejniecības likums", kuru, savukārt, makšķerešanas jomā specializē MK noteikumi Nr.800. Neviens no likumiem nevar būt pretrunā ar Satversmi vai augstāku likumu, taču var precizēt un izskaidrot šaurākas konkrētu lietu terminoloģijas interpretācijas. Šajā gadījumā, MN noteikumi, ar iekļauto atsauci uz Zvejniecības likuma 6. pantu precizē, ka makšķerēšana tiek iekļauta tajās kategorijās, kuriem nav jāsaskaņo. attiecīgi, visdrīzāk "iet apakšā" terminam "kājāmgājējiem", vai tam punktam par zvejas rīku menedžmentu, ka ar tiem tut drīkst viss kaut ko darīt.
Tā ir normāla situācija, nevienā konstitūcijā nevar iekļaut visas terminoloģijas un likumdevēja mērķu skaidrojumu pēc būtības, tāpēc normatīvu struktūra ir sazarota.

Tā viss nav, ja ir pamatojums, tad gan var izvilkt, gan šaut gaisā, šaut uz cilvēku tur gan ir jau jābūt pamatotiem pierādījumiem, ka apdraud dzīvību vai īpašumu un radītajām sekām jābūt samērīgām. Šāvējam gan jāatceras, ka otrai pusei ar var būt kāds šaujamais.
Davis-Di, 25.aprīlis 2024, 16:49

Ja ir pašaizsardzībai reģistrēts civilierocis (pistole, revolveris) ar tiesibām to nēsāt tad jā. Lai gan arī problēmu netrūks. Savukārt, ja tas ir medību ierocis, tad problēmas būs pat tajā gadījumā, ja no tanka atšaudīsies. Medību ieroci nedrīkst izmantot pašaizsardzībā vai sava īpašuma aizsardzība, juridiski tas ir tikai un vienīgi medībām. Tad tikai variantā ar otmazku, ka esi medījis ūdensputnus vai ūdeles... Katŗa gadījumā, problēmas būs, un ar pašreizējo politiks tendenci, ka maksimāli cenšas visus atbruņot, jebkuru pat īsti nepierādītu šaubu gadījumā ieroča atļauju anulēs. Un ne sūda nepapīkstēs un nepārsūdzēs, problēma ir tajā, ka tiesības uz ieroci nav noteiktas nekādā konstitūcijā, cilvēkktiesību hartās utt. Tā ir atļauja-privilēģija, grib dod, grib nedod, grib atņem, kaut motivēti, kaut nemotivēti....

A kā zemes īpašnieks var atšķirt makšķernieku no nemakšķernieka, kurš varbūt nodarbojas ar spiegošanu zemes īpašumā?

Dāvi, likumā melns uz balta rakstīts, kam un kā savas darbības jāsaskaņo ar zemes īpašnieku.
Nav tāda tauvas joslas īpašnieka, ir zemes īpašnieks, un publiska ūdenstilpe ar tauvas joslu ir tāds pat apgrūtinājums kā EPL(elektro pārvades līnijas) visas nozīmes ceļi
Tā kā nestāsti pekstiņus, tad jau visi copmaņi sen būtu patriekti no Gaujas, Salacas un citu upju krastiem.

Pagāšnedeļ biju vienā iekoptā privātīpašumā Ventas krastā, domāju tā pļaviņa, kas vienīgā pieejamā vieta tuvumā, makšķerēšanai 20m no mājas logiem klūs populāra. Lidz pēc pusgada sastādīs vilkābeles.

Dāvi, likumā melns uz balta rakstīts, kam un kā savas darbības jāsaskaņo ar zemes īpašnieku.
Nav tāda tauvas joslas īpašnieka, ir zemes īpašnieks, un publiska ūdenstilpe ar tauvas joslu ir tāds pat apgrūtinājums kā EPL(elektro pārvades līnijas) visas nozīmes ceļi
Tā kā nestāsti pekstiņus, tad jau visi copmaņi sen būtu patriekti no Gaujas, Salacas un citu upju krastiem.

BrunoL, 25.aprīlis 2024, 21:29

Tak izlasi likumu:

Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

Makšķerēšana iekrīt pie atpūtas vai citas ar zveju saistītas darbības, grozi kā gribi jāsaskaņo ar zemes īpašnieku!

Tak saku šis ir malts jau 101 reizi, makšķernieks var iet tikai pa tauvas joslu bez saskaņošanas!

Ir šajā stāstā atslēgas vārds publiskās... tb tās, kuras noteiktas kurā tur civillikuma pantā.
Daudzi to nesaprot, un arī es dabūju izkaroties ar karūsiņu ķērājiem, kuri par katru makti gribēja ķert manā dīķa pusē,(otra puse pieder pašvaldībai) kas pats par sevi pofig... bet kad sāka ar plastmasenēm divlitrīgajām kā uz darbu nākt, un mīzt turpat manas ģimenes acu priekšā, tad tika ātri iestādīta zīme privātīpašums. Bija brēkšana, un ķērkšana, bet ar to arī viss beidzās.. ieiet tu tajā 4 metru zonā vari, bet makšķerēt nedrīksti.
Taisnības labad jāsaka, ka tā bija tikai viena kompaška, bet nu kuras dēļ dabū ciest normālie copmaņi. Un punkts, un āmen. Lai gan normālie tāpat tur tiek :)

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

Ja domā šo, tad nekāda sakara ne saistības ar makšķerēšanu.

BrunoL [25.apr]: 3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

Ja domā šo, tad nekāda sakara ne saistības ar makšķerēšanu.

Diemžēl:
https://www.lad.gov.lv/lv/licenceta-amatierzveja-makskeresana?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

22. Ministru kabinets līdz 2015.gada 31.martam izdod:

1) šā likuma 5.panta piektajā daļā minētos noteikumus;

2) šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 4.punktā minētos noteikumus, lai nodrošinātu termina "amatierzveja" aizstāšanu ar terminu "makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības";

3) šā likuma 19.panta astotajā daļā minētos noteikumus;

4) šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 31.martam ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.381 "Kārtība, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi''.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2014.)

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

Ja domā šo, tad nekāda sakara ne saistības ar makšķerēšanu.

BrunoL, 25.aprīlis 2024, 22:38

Patiešām grūti pat izlasīt likumu? Makšķerēšana ir viens no zvejas veidiem!

https://likumi.lv/ta/id/34871-zvejniecibas-likums
III nodaļa , Zveja
10. punkts un 13. punkts

Skumjākais, ka 80% nespēj iebraukt noteikumos.

Abavnieks, 24.aprīlis 2024, 21:38

Jā, arī mani tas pārsteidz. Mednieku forumos jau līdzīgi. Tagad to nogrozīja, bet iepriekš pīļu medības sākās 2. augusta sestdienā. Kādu strēķīti pirms tam sākās lielie rēķini un panika - kura tad ir 2. augusta sestdiena? :)


P.S. Mednieks neesmu, varbūt ar datumiem kļūdos, bet nu tam nav izšķirošas nozīmes, galvenais - ideja.

7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. panta sesto daļu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

Tad beidzot skaidri uzrakstīts, lai kašķīgiem piekrastes zemju īpašniekiem spalva uz muguras neceļas stāvus un nav sava interpretācija > ja publiska ūdens tilpne, tad makšķerē tauvas joslā bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku, novieto krēslu un makšķerē. Galvenais netaisi nesaskaņotas apmetnes (telts, ugunskura vieta).

Neons [26.apr]: 7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. panta sesto daļu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)

Secīgi ES Regula-LV likums-MK noteikumi. Līdz ar to būtu vēlams nostiprināt šo punktu arī Zvejniecības likumā, jo deleģētajam aktam nevajadzētu būt tiešā pretrunā ar likumu.
Civillikumā ir noteikts daudz vispārīgāk un pēc tā sanāk, ka zvejas tiesības (makšķerēšanas karte) dod iespēju izmantot tauvas joslu zvejas vajadzībām.

Neons [9:22]: 7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. panta sesto daļu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)Secīgi ES Regula-LV likums-MK noteikumi. Līdz ar to būtu vēlams nostiprināt šo punktu arī Zvejniecības likumā, jo deleģētajam aktam nevajadzētu būt tiešā pretrunā ar likumu.
Civillikumā ir noteikts daudz vispārīgāk un pēc tā sanāk, ka zvejas tiesības (makšķerēšanas karte) dod iespēju izmantot tauvas joslu zvejas vajadzībām.

Cope321, 26.aprīlis 2024, 10:02

Nav tiešas pretrunas, bet gan interpretācijas precizējums. Es navaru pateikt kā juristi īsti domājuši vai makškērniekus palikt zem kājāmgājējiem vai tām zvejas darbībām. Nu piemēram, ja zem kājāmgājējiem, tad skaidrs... Latviešu valodā vārds "kājāmgājējs" tiek izmantots plaši, apzīmējot personu, kas pārvietojas bez mehānisko vai citu transporta līdzekļu palīdzības izstieptā laika periodā. Ja kājāmgājējs skrien, vai apsēžas no tā tas pēkšņi terminoloģijā nekļūst par skrējēju vai sēdetāju, bet ir kājāmgājējs, kas skrien, vai apsēdies.
Šajā gadījumā - kājāmgājējs, kas makšķerē. Galvenā pazīme ir transporta līdzekļa neesamība.
A ja makškērēšanu juridiskā terminoloģijā iekļauj jēdzienā "zveja", tad vispār nav jautājumu.

zaraza [26.apr]: Neons [9:22]: 7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas un iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku izmantot tauvas joslu saskaņā ar Zvejniecības likuma 9. panta sesto daļu.

(MK 23.04.2024. noteikumu Nr. 253 redakcijā)Secīgi ES Regula-LV likums-MK noteikumi. Līdz ar to būtu vēlams nostiprināt šo punktu arī Zvejniecības likumā, jo deleģētajam aktam nevajadzētu būt tiešā pretrunā ar likumu.
Civillikumā ir noteikts daudz vispārīgāk un pēc tā sanāk, ka zvejas tiesības (makšķerēšanas karte) dod iespēju izmantot tauvas joslu zvejas vajadzībām.

Cope321, 26.aprīlis 2024, 10:02

Nav tiešas pretrunas, bet gan interpretācijas precizējums. Es navaru pateikt kā juristi īsti domājuši vai makškērniekus palikt zem kājāmgājējiem vai tām zvejas darbībām. Nu piemēram, ja zem kājāmgājējiem, tad skaidrs... Latviešu valodā vārds "kājāmgājējs" tiek izmantots plaši, apzīmējot personu, kas pārvietojas bez mehānisko vai citu transporta līdzekļu palīdzības izstieptā laika periodā. Ja kājāmgājējs skrien, vai apsēžas no tā tas pēkšņi terminoloģijā nekļūst par skrējēju vai sēdetāju, bet ir kājāmgājējs, kas skrien, vai apsēdies.
Šajā gadījumā - kājāmgājējs, kas makšķerē. Galvenā pazīme ir transporta līdzekļa neesamība.
A ja makškērēšanu juridiskā terminoloģijā iekļauj jēdzienā "zveja", tad vispār nav jautājumu.

Agrāk skaitījās amatierzveja un 2015.gadā izmainīja uz makšķerēšanu.
Bet zvejas definīcija ir diezgan skaidra:
4) zveja — darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot zvejas rīkus un paņēmienus;

5) zvejnieks — fiziskā persona, kas tieši veic zveju, tas ir, rīkojas ar zvejas rīkiem, vai juridiskā persona, kuras vārdā un uzdevumā tiek veikta zveja;

6) tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;

7) makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības — zvejas tiesību izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā fiziskajai personai paredzēto makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību tiesību izmantošana atpūtas, sporta vai citā nolūkā zivju vai vēžu ieguvei savam patēriņam ar attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajiem rīkiem bez tiesībām iegūtās zivis vai vēžus piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām labuma gūšanai;

Un tieši ir apmetne? Tauvas joslā novietots krēsls, lietus/saules sargs, tam blakus divas somas, pāris mietiņi un zivju uzglabājamais tīkliņš, un krēslā sēdošs cilvēks - tā jau ir apdzīvota apmetne.
Karpiniekiem tā saimniecība/apmetne mēdz būt dikti plaša.

Un tieši ir apmetne? Tauvas joslā novietots krēsls, lietus/saules sargs, tam blakus divas somas, pāris mietiņi un zivju uzglabājamais tīkliņš, un krēslā sēdošs cilvēks - tā jau ir apdzīvota apmetne.
Karpiniekiem tā saimniecība/apmetne mēdz būt dikti plaša.

Terauds, 26.aprīlis 2024, 10:49

Nu es domāju, ka tur tomēr ir robežas.
Ja cilvēks sēž uz copes krēsla , vai kaut vai fīdera platformas un viņam apkārt ir tikai tieši ar copes procesu siastītas lietas, kaut fīdera platforma, kaut barības spaiņi vai zivju glabāšanas tīkliņš utt., tad pretenzijām nevajadzētu būt.
A par lietām , kuras tieši nav sasiastāmas ar copes procesu, bet tikai cilvēka sadzīvi un papildus ērtībām, gan šis normatīvs neko īsti regulēt nevar. Teltis, raskladušakas, galdi, mangaļi, ugunskuri, šņabis un zacene utt. vairs nekādā mērā nav ar makšķerēšanu tieši saistītas lietas. Arī uz karpām telti celt nav obligāts pasākums, tikai ērtība, ko likums negarantē, var tak gulēt uz zālītes un gaidīt :D

Kā tur bija ar to kājāmgājēju? Sēdošs cilvēks ar mantām apkārt nav kājāmgājējs. Vot spiningotājs vai mušiņotājs, kam visa saimniecība ir uz muguras un rokās - tas ir kājāmgājējs.