Makšķerēšanas noteikumi

Makšķerēšanas noteikumi
zaraza, 19.aprīlis 2015, 10:14

Nevajag sarežģīt lietas un veidot pārgudrās komisijas.
Pietiek ar viena vietējo apstākļu pārzinoša kompetenta cilvēka lēmumu kaut vai no VVD/BIOR.

ps
Starp Ludzu un Liepāju var būt ap 3-4 nedēļu klimatisko apstākļu starpība.

nomads, 19.aprīlis 2015, 12:13


Jā, bet tāda fīča taču jau ir iestrdāta likumdošanā un pagājušogad uz līdaku liegumu tika jau reizi pa ilgiem laikiem izmantota. Ja reģionālās izmaiņas nosaka kompetenta centralizēta valsts struktūra, tad tas ir pilnīgi normāli, mani baida tikai tas, ja šādu lēmumu atļaus vienpersoniski pieņemt vietējam pagastvecim, kurš pēc sadzīves strīda ar vietējo copmani ņepohmeļījies var kaut ko izzīst no pirksta.
19.aprīlis 2015, 13:07 | links
 
2. Liepājā esmu bijis, Ludzā arī, bet ne vienā gadalaikā, tā kā spriest grūti. Par klimatiskajām zonām, tad manuprāt visa latvija atrodas mērenā joslā, jūras klimata zonā, nēmt vērā sīkumus, ka kaimiņa sētā sniegpulkstenīši
uzplaukst pa 2 dienām atrāk ir pārāk traki. Tomēr šo faktu varētu ņemt vērā un atļaut pašvaldībām noteikt kaut kādu termiņliegumu izmaiņas, taču diemžēl viss atduras uz kompetentu kadru trūkumu, liegumu vai atļauju nevar izdomāt no galvas kā kādam patīk, būtu jābūt komptetenta meterologa, biologa u.c. speciālistu komisijas slēdzienam, a kur tādu komisiju minētajos Mazpisāno ņemt un par kādu naudu?

zaraza, 19.aprīlis 2015, 10:14


Nevajag sarežģīt lietas un veidot pārgudrās komisijas.
Pietiek ar viena vietējo apstākļu pārzinoša kompetenta cilvēka lēmumu kaut vai no VVD/BIOR.

ps
Starp Ludzu un Liepāju var būt ap 3-4 nedēļu klimatisko apstākļu starpība.
19.aprīlis 2015, 12:13 | links
 
zaraza-2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".
Tauta ievel pašvaldības, kur iebildumi kad pašvaldības regulē, jo tā ir paša tiešākā varas izpausme, ja Tev nepatīk ko lemj citur, nu ir iespēja to pieņemt, vai pārvākties uz turieni dzīvot un aģitēt par savām idejām.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:19

1.Jā,tauta ievēl,bet vai kāds prasa vēlētāju piekrišanu?
2.Pašvaldībai tiesības rihtēties pa saviem īpašumiem. Publiskie ūdeņi,pagaidām,Valsts pārvaldē.
3.Ja nopietni vēlme ieviest kārtību šai jomā,tad jāķeras,jeb jāiet politikā,ne jāveido biedrības.
Piemērs iz dzīves par MOSP. Reģionu biedrību ierindas biedriem ne informācijas,ne vēlmes un piekrišanas priekšsēžu virzītajiem mērķiem.
19.aprīlis 2015, 10:48 | links
 
\
Latvija ir mazāka par vidēju Amerikas štatu teritoriāli, par iedzīvotāki skaitu nemaz nerunāsim, no robežas līdz robežai tālākajā punktā knapi 500km salasās. Kāda mārrutka pēc te vēl ko dalīt un decentralizēt pēc viduslaiku feodālisma sadrumstalotības principa, kad līdz blakus grāfistes robežai varēja aizčurāt. Pašvaldību mums vienkārši ir pārāk daudz un, salīdzinot ar vidējo pasaulē, tām jau tā ir nenormāli plašas pilnvaras, citur tām galvenokārt ir tīri reprezentatīvas, kultūras un vietējās sociālās aprūpes funkcijas, pie valsts resursu īpašumtiesībām nevienā normālā valstī sīkas municipalitātes klāt nelaiž. Nu kā var kaut ko noteikt un lemt kaut kas, kam nav vismaz 10% no valsts iedzīvotāju kopskaita atbalsta ?! Tad priekš kam tā VALSTS?

zaraza, 18.aprīlis 2015, 22:37

citās valstīs pašvaldībām ir tiesības noteikt ienākuma nodokļa lielumu vietējiem iedzīvotājiem, piemēram SE. Tāpat pašvaldības tur pa publisko naudu var pievilkt infrastruktūru biznesa objektiem radod jaunas darbavietas, vai vienkārši uzdāvināt zemi cilvēkiem kas tur gatavi uzbūvēt māju.

Tu no savas Ikšķiles neesi laikam bijis ne Liepājā ne Ludzā un neesi sapratis ka tās ir divas klimatiskās zonas atbilstoši USDA, attiecīgi starp 5 un 6 vs 4. Aizbrauc tagad apskaties, ar kādu starpību kokiem lapas plaukst.

Kas ir VALSTS- tas ir tavas eksistences garants, ar teritoriju nepietiks. Ja neesi apmierināts ar valsts uzbūvi- aizej patrenējies un pasēdi vienu sasaukumu pašvaldībā vai pamēģini izveidot Ikšķiles republiku :)

nomads, 19.aprīlis 2015, 09:08


1. Šo faktu par SE nezināju, bet esmu gandrīz droši pārliecināts, ka pastāv valsts regulējums, nosacītas robežas kurās pašvaldības kaut ko var noteikt nodokļa apmērā. Ja pie mums pašvaldībām iedotu tiesības noteikt IIN tas gan būtu labs numurs, sāktos konkrēta konkurence un "deklarēto galviņu" piesaistīšana, ar reklāmas akcijām, "a pie mums var maksāt mazāk!" Vo būtu cirks, ja visa Rīga pārdeklarētos uz Mazpisāniem :D

2. Liepājā esmu bijis, Ludzā arī, bet ne vienā gadalaikā, tā kā spriest grūti. Par klimatiskajām zonām, tad manuprāt visa latvija atrodas mērenā joslā, jūras klimata zonā, nēmt vērā sīkumus, ka kaimiņa sētā sniegpulkstenīši
uzplaukst pa 2 dienām atrāk ir pārāk traki. Tomēr šo faktu varētu ņemt vērā un atļaut pašvaldībām noteikt kaut kādu termiņliegumu izmaiņas, taču diemžēl viss atduras uz kompetentu kadru trūkumu, liegumu vai atļauju nevar izdomāt no galvas kā kādam patīk, būtu jābūt komptetenta meterologa, biologa u.c. speciālistu komisijas slēdzienam, a kur tādu komisiju minētajos Mazpisāno ņemt un par kādu naudu?

3. Valsts, pēc vienkāršotas definīcijas ir politiska organizācija, kas, balstoties uz tiesisku varu, nodrošina sabiedrības vadīšanu un esošās politiskās iekārtas pastāvēšanu noteiktā apdzīvotā teritorijā.
Mūsu gadījumā apdzīvotā teritorija saucas Latvija.
Es kā reizi esmu pret jebkuru sadrumstalotību, uzskatu, ka stratēģiskā vadība, kura sevī ietver arī valsts kopējo resursu un infrastruktūras, tostarp ūdeņu, izmantošanas kontroli var būt tikai centralizētas valsts pārvaldes rokās.
19.aprīlis 2015, 10:14 | links
 
Nu ja. Ja jau pašiem tik vien tās pelēkās vielas kā visu sačakarēt, tad atliek tik mērkaķoties pakaļ inosranciem. :)
19.aprīlis 2015, 09:39 | links
 
\
Latvija ir mazāka par vidēju Amerikas štatu teritoriāli, par iedzīvotāki skaitu nemaz nerunāsim, no robežas līdz robežai tālākajā punktā knapi 500km salasās. Kāda mārrutka pēc te vēl ko dalīt un decentralizēt pēc viduslaiku feodālisma sadrumstalotības principa, kad līdz blakus grāfistes robežai varēja aizčurāt. Pašvaldību mums vienkārši ir pārāk daudz un, salīdzinot ar vidējo pasaulē, tām jau tā ir nenormāli plašas pilnvaras, citur tām galvenokārt ir tīri reprezentatīvas, kultūras un vietējās sociālās aprūpes funkcijas, pie valsts resursu īpašumtiesībām nevienā normālā valstī sīkas municipalitātes klāt nelaiž. Nu kā var kaut ko noteikt un lemt kaut kas, kam nav vismaz 10% no valsts iedzīvotāju kopskaita atbalsta ?! Tad priekš kam tā VALSTS?

zaraza, 18.aprīlis 2015, 22:37


citās valstīs pašvaldībām ir tiesības noteikt ienākuma nodokļa lielumu vietējiem iedzīvotājiem, piemēram SE. Tāpat pašvaldības tur pa publisko naudu var pievilkt infrastruktūru biznesa objektiem radod jaunas darbavietas, vai vienkārši uzdāvināt zemi cilvēkiem kas tur gatavi uzbūvēt māju.

Tu no savas Ikšķiles neesi laikam bijis ne Liepājā ne Ludzā un neesi sapratis ka tās ir divas klimatiskās zonas atbilstoši USDA, attiecīgi starp 5 un 6 vs 4. Aizbrauc tagad apskaties, ar kādu starpību kokiem lapas plaukst.

Kas ir VALSTS- tas ir tavas eksistences garants, ar teritoriju nepietiks. Ja neesi apmierināts ar valsts uzbūvi- aizej patrenējies un pasēdi vienu sasaukumu pašvaldībā vai pamēģini izveidot Ikšķiles republiku :)
19.aprīlis 2015, 09:08 | links
 
Par BIOR, arī nebūšu no tiem, kurš visā vainos šo institūtu.
BIOR pakļaujas ZM, attiecīgi BIOR ir ZM apmaksāts speciālists.
Bet ar speciālistiem ir vienkārši, ja vēlies pareizo atbildi, uzdod pareizo jautājumu.
Un, ne mazāk svarīgi, jāmāk lasīt atbildes.
19.aprīlis 2015, 09:02 | links
 
zaraza-2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".
Tauta ievel pašvaldības, kur iebildumi kad pašvaldības regulē, jo tā ir paša tiešākā varas izpausme, ja Tev nepatīk ko lemj citur, nu ir iespēja to pieņemt, vai pārvākties uz turieni dzīvot un aģitēt par savām idejām.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:19

Pašvaldības ievēl proporcionāli to iedzīvotāju skaitam un attiecīgi to ietekme valsts līmenī var būt tikai tik cik % no visas valsts iedzīvotājiem tā pārtsāv. Mums ir vienots valsts modelis nevis federatīvas.

zaraza, 19.aprīlis 2015, 00:32

Nu tur jau tā lieta tie % var un drīkst pieņemt lēmumu, kā grib ķert zivis savos publiskos ūdeņos, jūrā tas būtu nekorekti, jo civillikums nosaka:
1114.Jūras piekrastes ūdeņos zveja ir brīva katram Latvijas pilsonim zvejniecības likumā paredzētā kārtībā.
19.aprīlis 2015, 07:37 | links
 
Nu kas Tev liedz iet un stāties makšķernieku interešu grupā un strādāt un aizstāvēt savas idejas un tālāk pie galda to virzīt uz apstiprināšanu. Tā ir valsts dota iespēja piedalīties MK un likumu pieņemšanā. Nu labi nepatīk MIG iesniedz pa taisno priekšlikumus, bet ja vairākums to noraida tad jāpiekrīt, jo vairākums to nevēlās, ja teiksi tas nav vairākuma viedoklis, tad pierādi to ar parakstiem ar balsošanu kur ir iespēja ierosināt izskatīt saeimai, kas to liedz.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:14


Malikis, cik LV ir makšķernieku, cik no tiem ir biedrībās, cik no biedrībām ir MIG, cik no visiem tad ir tajā MIG? MIG pārstāv niecīgu daļu no makšķerniekiem, MRK arī pārstāv niecīgu daļu no makšķerniekiem, tad kurš ir tas vairākums? Kura ir tā mēraukla, kura pieņem vai noraida? Būsim patiesi - diviem mazākumiem ir atšķirīgi viedokļi, viens mazākums savācis lielāku bariņu un uzdodas par vairākumu tas arī viss. Nu ja neskaita, ka tam ir sekas, citu nobīdīšana no lēmumu pieņemšanas, nepamatotu lēmumu lobēšana, ko pavada augstprātība.
19.aprīlis 2015, 01:37 | links
 
zaraza-2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".
Tauta ievel pašvaldības, kur iebildumi kad pašvaldības regulē, jo tā ir paša tiešākā varas izpausme, ja Tev nepatīk ko lemj citur, nu ir iespēja to pieņemt, vai pārvākties uz turieni dzīvot un aģitēt par savām idejām.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:19


Pašvaldības ievēl proporcionāli to iedzīvotāju skaitam un attiecīgi to ietekme valsts līmenī var būt tikai tik cik % no visas valsts iedzīvotājiem tā pārtsāv. Mums ir vienots valsts modelis nevis federatīvas.
19.aprīlis 2015, 00:32 | links
 
zaraza- Tāds stulbs jautājums, Tev satversmē vai civillikumā garantētas tiesības ķert zivis, publiskos ūdeņos? Man liekas ka nav, atpūsties un pieeja bija, bet ne ķert zivis, tātad nav visu valsts iedzīvotāju tiesības visā valstī uz vienādiem nosacījumiem, to var regulēt dažādi, ar MN ar saistošiem ar LM, palabo ja kļūdos.

Malikis2011, 18.aprīlis 2015, 23:58

Malikis2011... Man pietiek ar 2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Ja ir pietiekam liela pierādāma sabiedrības/tautas daļa, kas tās zivis grib ķert, tad tā ir lieta, ko ignorēt no valsts varas puses būtu nekorekti un var radīt noteiktas konesekvences vēlēšanās utt.

zaraza, 19.aprīlis 2015, 00:07
Nu kas Tev liedz iet un stāties makšķernieku interešu grupā un strādāt un aizstāvēt savas idejas un tālāk pie galda to virzīt uz apstiprināšanu. Tā ir valsts dota iespēja piedalīties MK un likumu pieņemšanā. Nu labi nepatīk MIG iesniedz pa taisno priekšlikumus, bet ja vairākums to noraida tad jāpiekrīt, jo vairākums to nevēlās, ja teiksi tas nav vairākuma viedoklis, tad pierādi to ar parakstiem ar balsošanu kur ir iespēja ierosināt izskatīt saeimai, kas to liedz.

Malikis2011, 19.aprīlis 2015, 00:14


Nu tieši tā, Tev pilnīga taisnība! Likumi ir likumi, tie vai nu jāpilda vai jāmaina. Taču mehānismi ir dažādi. Visādi MIG'i un šmigi ar konsultatīvu, nevis obligātu raksturu var būt tikai ērts pakaļas piesegšanas veids birokrātiem, ja lemj "kā vajag" tā apstiprinam, ja "neder" tad ignorējam un pieņemam "kā vajag". Reāli strādā tikai pa taisno, pietam uzreiz labāk ar atspoguļojumu medijos utt. lai niebāztu "atvilknē" ? Vēl domāju, pirmā pašvaldība, kura atļausies savus lokālos MN mēģināt ieviest konkrēti ielidos uz tiesu darbiem, vismaz es tam točno esmu gatavs principā četrzīmju ciparu juristiem samaksāt, lai "drāž" to pagastveci&co par visa iespējamo pēc pilnas programmas, gan jau vēl pa visiem sametīsim :)
19.aprīlis 2015, 00:29 | links
 
Maliķi tas tik-tiešām bija stulbs jautājums. Civillikumam ir pievienots saraksts ar publiskajām ūdenskrātuvēm. Ir noteikts kādas pazīmes ir privātām ūdenskrātuvēm, kurās zvējas vai makšķerēšanas tiesības ir publiskas. Ne tikai privātīpašniekiem. Ja likumā ir rakstīts, ka noteikta vieta ir publiska, vai tas pēc tavām domām nozīmē, ka likumā būtu jānorāda, ka tu tur arī drīksti staigāt?
19.aprīlis 2015, 00:23 | links
 
Satversmes 115 p.
Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē,sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās SAGLABĀŠANU UN UZLABOŠANU.
Valsts iestāde BIOR,vairākkārtīgi ir abgalvojusi ,ka LV zivju resurs ir pietiekoši stabils...,tā kā ustraukumiem nav pamata...:)
19.aprīlis 2015, 00:21 | links
 
zaraza-2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".
Tauta ievel pašvaldības, kur iebildumi kad pašvaldības regulē, jo tā ir paša tiešākā varas izpausme, ja Tev nepatīk ko lemj citur, nu ir iespēja to pieņemt, vai pārvākties uz turieni dzīvot un aģitēt par savām idejām.
19.aprīlis 2015, 00:19 | links
 
zaraza- Tāds stulbs jautājums, Tev satversmē vai civillikumā garantētas tiesības ķert zivis, publiskos ūdeņos? Man liekas ka nav, atpūsties un pieeja bija, bet ne ķert zivis, tātad nav visu valsts iedzīvotāju tiesības visā valstī uz vienādiem nosacījumiem, to var regulēt dažādi, ar MN ar saistošiem ar LM, palabo ja kļūdos.

Malikis2011, 18.aprīlis 2015, 23:58

Malikis2011... Man pietiek ar 2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Ja ir pietiekam liela pierādāma sabiedrības/tautas daļa, kas tās zivis grib ķert, tad tā ir lieta, ko ignorēt no valsts varas puses būtu nekorekti un var radīt noteiktas konesekvences vēlēšanās utt.

zaraza, 19.aprīlis 2015, 00:07

Nu kas Tev liedz iet un stāties makšķernieku interešu grupā un strādāt un aizstāvēt savas idejas un tālāk pie galda to virzīt uz apstiprināšanu. Tā ir valsts dota iespēja piedalīties MK un likumu pieņemšanā. Nu labi nepatīk MIG iesniedz pa taisno priekšlikumus, bet ja vairākums to noraida tad jāpiekrīt, jo vairākums to nevēlās, ja teiksi tas nav vairākuma viedoklis, tad pierādi to ar parakstiem ar balsošanu kur ir iespēja ierosināt izskatīt saeimai, kas to liedz.
19.aprīlis 2015, 00:14 | links
 
zaraza- Tāds stulbs jautājums, Tev satversmē vai civillikumā garantētas tiesības ķert zivis, publiskos ūdeņos? Man liekas ka nav, atpūsties un pieeja bija, bet ne ķert zivis, tātad nav visu valsts iedzīvotāju tiesības visā valstī uz vienādiem nosacījumiem, to var regulēt dažādi, ar MN ar saistošiem ar LM, palabo ja kļūdos.

Malikis2011, 18.aprīlis 2015, 23:58


Malikis2011... Man pietiek ar 2. pantu "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Ja ir pietiekam liela pierādāma sabiedrības/tautas daļa, kas tās zivis grib ķert, tad tā ir lieta, ko ignorēt no valsts varas puses būtu nekorekti un var radīt noteiktas konesekvences vēlēšanās utt.
19.aprīlis 2015, 00:07 | links
 
Zarāzij,
SWE piemērs.Zviedrija ir gandrīz 10 reiz lielāka par LV,tajā ir tikai 5 publiskie ezeri.Tā sadalās 21 lēnās,kuras savukārt sadalītas 290 komūnās.Lēnu ietvaros veido kopējo reģionālo zivju resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas politiku,komūnās tā īstenojas ņemot vērā vietējās īpatnības ,iespējas un vajadzības.Kā jau agrāk minēju,ir licenzētie ūdeņi un ir arī nelicenzētie .Zvejas tiesības ir apkārtējo zemju īpašniekiem.Bet arī nelicenzētajos ūdeņos var makšķerēt,ja ar savu klātbūtni īpaši neapgrūtini vietējo īpašnieku un tam nav īpašu pretenziju.Manuprāt LV arī būtu jāiet pa līdzīgu ceļu,kur vietējām pašvaldībām ir lielāka teikšana pār tās rīcībā esošajiem ūdeņu resursiem,jo gan klimatiskais, gan sociālais stāvoklis piemēram Kurzemē un Latgalē ir atšķirīgs...Manuprāt LV vajadzētu veidot piecus- Vidzemes,Kurzemes,Zemgales,Latgales un Rīgas reģionālos centrus,kas koordinētu vietējo ūdeņu apsaimniekošanu.

Tonis, 18.aprīlis 2015, 23:53


Anton, nesanāks 2 banālu iemslu dēļ:
1. Ūdeņi Zviedrijā ir 8.7% no teritorijas, Latvijā 1.7%
2. Latvijā makškērnieku varētu būt uz ~ 10-15% no iedzīvotāju skaita, Zviedrijā uz aci 1-2%.

atiecīgi stipri mainās kopējais sabiedrības interešu īpatsvars. Zviedrijā pa lielam tas nav aktuāls temats,
jo skar pārāk mazu sabiedrības grupu, da i nav nekāda lobija, kas gribētu cīnīties par makšķernieku tiesībām, visus viss apmierina.
19.aprīlis 2015, 00:03 | links
 
zaraza- Tāds stulbs jautājums, Tev satversmē vai civillikumā garantētas tiesības ķert zivis, publiskos ūdeņos? Man liekas ka nav, atpūsties un pieeja bija, bet ne ķert zivis, tātad nav visu valsts iedzīvotāju tiesības visā valstī uz vienādiem nosacījumiem, to var regulēt dažādi, ar MN ar saistošiem ar LM, palabo ja kļūdos.
18.aprīlis 2015, 23:58 | links
 
Zarāzij,
SWE piemērs.Zviedrija ir gandrīz 10 reiz lielāka par LV,tajā ir tikai 5 publiskie ezeri.Tā sadalās 21 lēnās,kuras savukārt sadalītas 290 komūnās.Lēnu ietvaros veido kopējo reģionālo zivju resursu saglabāšanas un apsaimniekošanas politiku,komūnās tā īstenojas ņemot vērā vietējās īpatnības ,iespējas un vajadzības.Kā jau agrāk minēju,ir licenzētie ūdeņi un ir arī nelicenzētie .Zvejas tiesības ir apkārtējo zemju īpašniekiem.Bet arī nelicenzētajos ūdeņos var makšķerēt,ja ar savu klātbūtni īpaši neapgrūtini vietējo īpašnieku un tam nav īpašu pretenziju.Manuprāt LV arī būtu jāiet pa līdzīgu ceļu,kur vietējām pašvaldībām ir lielāka teikšana pār tās rīcībā esošajiem ūdeņu resursiem,jo gan klimatiskais, gan sociālais stāvoklis piemēram Kurzemē un Latgalē ir atšķirīgs...Manuprāt LV vajadzētu veidot piecus- Vidzemes,Kurzemes,Zemgales,Latgales un Rīgas reģionālos centrus,kas koordinētu vietējo ūdeņu apsaimniekošanu.
18.aprīlis 2015, 23:53 | links
 
zaraza
Novadā,kurā es makšķerēju, valsts inspektorus redzējis neesmu, tāpat arī cik zinu valsts zivis nepavairo manā pusē, bet pašvaldības inspektori šogad redzēti vairākkārt un arī kkādas zivis ielaiž (LM mums nav). Nu tad labāk tāda sadrumstalotība :)

CakssNoriss, 18.aprīlis 2015, 23:14

Cik Tev "Tavā pusē" ir iedzīvotāju? 100 000 vismaz salasīsies? Ja nē, tad nez vai var runāt par to, ka daži simti vai tūksoši "vietējie" var lemt par visu valsts, kas iespaido visus valsts iedzīvotājus, Tad pasludiniet republiku vai karalisti, tikai par kaut kādu finansējuma pārdali un dotācijām arī aizmirstiet, pierādiet, ka varat būt neakarīfi :) Pēc analoģijas, atzīstu katra tiesības būt saimniekam savā sētā, bet ne uz sētas tuvumā esošās valsts līmeņa maģistrāles likt savus "šlagbaumus" un iekasēt kaut ko. Dabīgās publiskās udenskrātuves, lai kur tās atrastos, tāda pati valsts koplietošanas "maģistrāle " vien ir, tas nav un nevar būt kaut kāda lokāla viedojuma īpašums, tas drīzāk ir apgrūtinājums/servitūts kopējās valsts sabiedrības interešu labā.

zaraza, 18.aprīlis 2015, 23:27

+++++
18.aprīlis 2015, 23:35 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager