Makšķerēšanas noteikumi

Visus sastāditos adminstratīvos protokolus vajag pārsūdzēt.

Šo visu var sakārtot no augšas valstiskā līmenī, jo izmaiņas jāveic vairākās jomās un vienu jomu kārtojot īsti rezultāts nebūs.

Pirmais aspekts: Ir pierādīts Eiropā un citur ka C&R uzlabo zivju resursu daudzumu.
Manā skatījumā pietiktu jau ja samazinātu loma apjomu un ierobežotu no-līdz izmēru kuru var paturēt. (Cita lieta ka ne vienmēr to lielo ar sanāk reanimēt it sevišķi karstā laikā!)
Neatbalstu pilnīgu plēsīgo zivju vai citu zivju moratoriju, bet saprātīgi aizliedzot paturamo zivju skaitu un izmēru es domāju ka rezultātu var panāk labu.

Otrs lielais aspekts ir drakoniski ierobežot rūpniecisko un pašpatēriņa zveju iekšējos ūdeņos, nav noslēpums ka lomu uzskaites žurnālos neviens reālos skaitļus neraksta, un uz vienu atļauju liek daudz reiz vairāk.

Trešais aspekts ir darbs ar PVD, VID, Policiju - lai ierobežotu nelegālo zivju apriti - tirgū. Tas nozīmē ka tiek veiktas uzskaites pārbaudes, apjoma pārbaudes atbilstoši uzrādītai dokumentācijai, pilnveidota uzskaites likumdošana.

Ceturtais aspekts ir sabiedrības izglītošana, tas lēnām bet nes savus augļus... pirms 25 gadiem neviens īsti nesprādzējās pie stūres un bērnu sēdeklīšus nelietoja - tagad tas jau ir pašsaprotams standarts (protams ir izņēmumi).

Piektais un vissmagākais aspekts ir politiskā griba kaut ko mainīt ilgtermiņā - ņemot vēra dažādu interešu grupu lobijus - kā piemēram daži zvejnieki VARAM un pašvaldībās fīrē kā viņiem izdevīgi, vai kā Centraltirgus zivju paviljona visiem visi papīri ir kārtībā, šaubos ka kaut kas mainīsies kamēr nebūs kāds ar stipru mugurkaulu un pietiekošu politisko aizmuguri!

Diskusija par noteikumiem ir laba lieta, bet tikai tad, ja tad tie reāli praksē arī darbosies. Kamēr kontroles jautājumos vēl ir daudz ko uzlabot, un sabiedrība likumu ievērošanu neuztver kā normu, bet pieiet tai ļoti individuāli (krimināllikumu +/- vairums cenšas ievērot, MN vai CSN savukārt ievērojam selektīvi), nez vai ir liela jēga pastiprināt ierobežojumus. Tad, kad reāli varēs nodrošināt esošo noteikumu ievērošanu var sākt diskutēt par tālāku attīstību.

MV-F rakstītajā man diemžēl daudz, kas nepatika.

Dažādās ūdens tilpnēs (pēc izlases) aizliegt vismaz 3-5 gadus ķert plēsējus.

Nav labākais piemērs.. valstīs , kur ir bagāti zivju resursi(nerunāju par jūras) , tādu likumu nav . Līdz ar to īsti kā risinājumu to piedāvāt ir neprāts, jo mums pie dotās situācijas NAV resursu pat inspektoriem. Viss , ko mēs mēģināsim saglabāt tiks izsmelts ar tīkliem, jo īsti nav kas seko tam līdz , lai tas nenotiktu.
Kā piemērs tā pati Babīte, kā aizliegums copēt ezerā sākas , tā tur tīklinieki katru gadu tiek noķerti ar vairākiem km gariem tīkliem.

2) par makšķernieku limitu , tas vispār ir vāks un automātiski korupcijas un citu mahināciju perēklis => tās pašas salacas licences nevar dabūt dēļ kvotām. Par šo , kā tagad ir nevaru galvot, bet teiksim pagāšgad , kad pirmo reizi mēģinājām braukt lašos izrādījās ka licences visas izpirktas un vairs nebūs! Godīgi? :) Tas pats notiks arī citur - savējiem/ tuvajiem būs , bet retajam viesim nebūs. Nebūs brīva Latvija , ko gribu to daru :)

Par 3 punktu - piekrītu ka izmērus jāierobežo ar maksimālo atļauto, bet par mānekļa izmēriem nu atkal murgs sanāk.. Kāpēc man jāķer uz to kas man nepatīk?

Par atlaišanu , nebūs tā kā ar karpām "saudzīgi", vienīgi var ievest kā vācijā kursus, tad būtu tīri okay , lai saprot daudz maz kas un kāpēc tas jādara.

1. Jāsnošķir ūdeņi kuri savienojas ar jūru un pārējie (te nav runa par lašiem). Lielupē / Daugavā / Gaujā / Ķīšezerā / Babītē utt mēs pārsvarā ķeram no jūras migrējošās zivis. OK, līņi ir vietējie :) Bet līdakas , asari, brekši utt. tur staigā visos virzienos. Uz to gan taisīt mākslīgus ierobežojumus ir neprāts.
2. Cik tiek legāli / nelegāli ar tīkliem izsmelts (kaut vai Daugavā un Buļļupē)? Protams, arī makšķernieku spiediens ir liels, bet mēs visi kopā esam ļoti tālu no tīklinieku lomiem.

MV-F rosinājumi ir labi kā ideja vispār pievērsties resursu saglabāšanas tēmai un nostiprināt to likumdošanā, bet, manuprāt, pēc satura nav atbalstāmi. Tas, ka pateicoties jaunām tehnoloģijām, zivīm paliek arvien grūtāk izdzīvot, ir fakts. Tas, ka liela daļa atlaisto zivju neizdzīvo arī ir faks, taču tas ka neatlaistās neviena neizdzīvo, arī nav apstrīdams.
Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nav ētiski makškerēt zivis tikai lai noķertu un atlaistu, pieturoties principam "pēc iespējas vairāk un lielākas". Tad ētiskāk ir tomēr ar stingri ierobežotiem rīkiem, stingri ierobežotās vietās un laikos noķert noteiktu daudzumu zivju un tās paturēt pārtikai.
Vispār jau mums to nesaprātīgu ierobežojumu makšķerniekiem tāpat ir par daudz. Skumji, ka šos ierobežojumus parasti "saražo" tieši pašu makškernieku organizācijas, kam pēc būtības būtu jādarbojas lai aizstāvētu VISU makškernieku intereses, mazinātu valsts noteiktos ierobežojumus. Tagad parasti noteik otrādi - sit savējos, lai citi brīnās.
Arī MV-F tagad piedāvātie rosinājumi pirmām kartām trāpīs pa olām tieši mazāk advancētiem makškerniekiem, parasti - vietējiem. Redz atbraucējiem +- ir vienalga uz kuru pusi brīvdienās braukt, bet vietējam kuram laiva piesieta tajā vietā vai posmā un varbū pat nav mašīnas liegt 5 gadi makškerēt viņa "izraudātās vietās" būtu noziegums. Tāpat MV-F noteikti ir pazuduši priekštati par to kā ir makškerēt bez live ehalotes, taču absolūti lielākai daļai makškernieku, t.sk. arī bērniem, supersenioriem, nav tāda aprikojuma un viņi nav tajā kategorijā, kas var nosmelt resursus.

basks, 2.janvāris 2020, 11:15

Tāpēc jau jautāju - kādi citiem varianti.
Varbūt dažās rindās kaut ko par daudz aiziedzošu sarakstīju, bet saprātīga diskusija vienmēr noder.

MV-F rosinājumi ir labi kā ideja vispār pievērsties resursu saglabāšanas tēmai un nostiprināt to likumdošanā, bet, manuprāt, pēc satura nav atbalstāmi. Tas, ka pateicoties jaunām tehnoloģijām, zivīm paliek arvien grūtāk izdzīvot, ir fakts. Tas, ka liela daļa atlaisto zivju neizdzīvo arī ir faks, taču tas ka neatlaistās neviena neizdzīvo, arī nav apstrīdams.
Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nav ētiski makškerēt zivis tikai lai noķertu un atlaistu, pieturoties principam "pēc iespējas vairāk un lielākas". Tad ētiskāk ir tomēr ar stingri ierobežotiem rīkiem, stingri ierobežotās vietās un laikos noķert noteiktu daudzumu zivju un tās paturēt pārtikai.
Vispār jau mums to nesaprātīgu ierobežojumu makšķerniekiem tāpat ir par daudz. Skumji, ka šos ierobežojumus parasti "saražo" tieši pašu makškernieku organizācijas, kam pēc būtības būtu jādarbojas lai aizstāvētu VISU makškernieku intereses, mazinātu valsts noteiktos ierobežojumus. Tagad parasti noteik otrādi - sit savējos, lai citi brīnās.
Arī MV-F tagad piedāvātie rosinājumi pirmām kartām trāpīs pa olām tieši mazāk advancētiem makškerniekiem, parasti - vietējiem. Redz atbraucējiem +- ir vienalga uz kuru pusi brīvdienās braukt, bet vietējam kuram laiva piesieta tajā vietā vai posmā un varbū pat nav mašīnas liegt 5 gadi makškerēt viņa "izraudātās vietās" būtu noziegums. Tāpat MV-F noteikti ir pazuduši priekštati par to kā ir makškerēt bez live ehalotes, taču absolūti lielākai daļai makškernieku, t.sk. arī bērniem, supersenioriem, nav tāda aprikojuma un viņi nav tajā kategorijā, kas var nosmelt resursus.

irseejs [02.01.20]: Pamuļķis atkal aktivizējies

Paskaidro, lūdzu..!

Pamuļķis atkal aktivizējies

Tā vietā lai kaut ko reāli darītu, jūs tikai smirdat.

Tikko tika izmainīts punkts Dabas resursu nodokļa likumā, ka pašvaldība turpmāk šo naudu drīkst izmantot tikai noteiktiem mērķiem. Tas attiecas arī uz udenu resursiem.

Tagad visi gudrie dirsēji lūdzu rindiņā ar pie pašvaldību priekšnieķeļiem ar parakstītām špargalkām rokās, lai liekēži sāk sakārtot ūdeņus un infrastruktūru ap tiem.

irseejs, 2.janvāris 2020, 09:44

Apbrīnojams analfabēts tu esi irseej!!:))
Dabas resursu nodokļa likumā no 01.01.2020. stājas spēkā šī redakcija:
(2) Pašvaldība var veidot pašvaldības vides aizsardzības fondu, izmantojot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no nodokļa maksājumiem.
(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)
Par to, kādiem mērķiem pašvaldības izlieto nodokļos iekasēto naudu (29.pants (1)), spēkā ir jau no 01.01.2006. un izmaiņas nav veiktas!

Dabas resursa nodoklis ir viens - kurš no uzņēmumu puses bieži netiek korekti maksāts tieši dēļ laikietilpīgās un sarežģītās aprēķināšanas, lielāki uzņēmumi protams noslēdz līgumu ar zaļo punktu un uzmet mīksto vispār. Nākamais nodokļi tiek maksāti pēc juridiskās adreses, nu tad skaidrs kura pašvaldība varēs šeptēt to naudu visvairāk ...

Tā vietā lai kaut ko reāli darītu, jūs tikai smirdat.

Tikko tika izmainīts punkts Dabas resursu nodokļa likumā, ka pašvaldība turpmāk šo naudu drīkst izmantot tikai noteiktiem mērķiem. Tas attiecas arī uz udenu resursiem.

Tagad visi gudrie dirsēji lūdzu rindiņā ar pie pašvaldību priekšnieķeļiem ar parakstītām špargalkām rokās, lai liekēži sāk sakārtot ūdeņus un infrastruktūru ap tiem.

Problēma pastāv ka Latvijā, 99% no upju un ezeru apsaimniekošanas nav veiksmīgas un nauda tiek izsaimniekota utml.
Nosacīti labs piemērs ir Alūksnes ezers, jo attīstījās ne tikai ezera zivju krājums, bet arī infrastruktūra apkārt tam?

MVF savārstījums ir utopija, neskatot visus situāciju kopumā, bet izraujot lietas no konteksta.

Vai tik irseejs nav kāda veca komunista dēlēns, kas ne kādīgi nespēj pieņemt to, ka sociālisma idejas ir tāla pagātne un mēs jau labu laiku dzīvojam neželīgajā kapitālismā! :)

Jā man ir. Cik var aizliegt, ierobežot, licencēt.

Tādu kā tevis dēļ, drīz vairs pie upes nopirsties nedrīkstēs. Kas ir mainījies Salacā uz labo pusi? Nekas. Tāpat viss ir piedirsts, par maksu uz mašīnu drīkst stiept lašus, kontroles nekādas nav.

Visur vieni vienīgi no pirksta izzīsti liegumi, ierobežojumi.

Tagad tu vēl iesaki jāt pauri tiem, kuri zivis iemet atpakaļ upē nevis uz pannas? Tu esi dalbajobs, atvainojos?!

irseejs, 2.janvāris 2020, 08:48

Irseej, tiec galā ar solīto Gaujas LM lietu, tad nebūs pa forumu ko lamāties.

Unnnnnnn atkal aiziet :D

Jā man ir. Cik var aizliegt, ierobežot, licencēt.

Tādu kā tevis dēļ, drīz vairs pie upes nopirsties nedrīkstēs. Kas ir mainījies Salacā uz labo pusi? Nekas. Tāpat viss ir piedirsts, par maksu uz mašīnu drīkst stiept lašus, kontroles nekādas nav.

Visur vieni vienīgi no pirksta izzīsti liegumi, ierobežojumi.

Tagad tu vēl iesaki jāt pauri tiem, kuri zivis iemet atpakaļ upē nevis uz pannas? Tu esi dalbajobs, atvainojos?!

Sveiciens visiem Jaunā Gadā!!!
Palasīju "cepienu" Gaujas sadaļā par licensēm, tāpēc, lai ne pa tēmu nebūtu jāpiesārņo Gaujas sadaļa, tad manis rakstītias vairāk attiektos uz šo sadaļu.
Pirmkārt sākšu ar pasākumu "Atlaid mammu". Kāpēc? Domas radās pēc gada beigās noskatītā Oltes raidījuma, kur tika parādīts, ka arī šī pasākumā ietvaros noķertās zivis "gadās" ka vairs nepeld, un nākas atdot zinātnieku pārziņā.
Viss jau būtu skaisti - braucam, ķeram, atlaižam. Bet te ir cits stāsts.
Cik bieži 1 sezonas laikā tiek noķerta vien un tā pati zivs.
Visi tagad bruņojušies ar modernāmm eholotēm, ka pat var redzēt kā līdaka gremo, tiek meklēta šī lielākā zivs, dien dienā copmaņu brigādes maļ ūdeni dzenoties uz konkrētām vietām lai tiktu pie trofejas.
Tālāk pats ķeršanas process.
Noķeram.
Cik ir tādu, kas to zivi pareizi un saaudzīgi iesmeļ tīkliņā (Vienā no Oltes raidījumiem bija redzams kā paliela līdakā tiek paņemta un izcelta aiz acīm - kur prāts???), cik tādu, kas to pareizi un saaudzīgi atlaiž (pārsvarā tiek sagrābts aiz žaunām, un pozēts fotogrāfam un tad stumdīta ūdenī šurpu turpu).
Tad vēl āķu izņemšana (labi, ka ir ieķēries žokļa malā, bet bieži ir dziļi žaunās). Diez vai no žaunām izķimerēts pamatīgs trijžuburis dod iespēju zivij tālāk dzīvot. Nav pētīts kā pēc tam zivs uzvadas zem ūdens, vai tā turpina dzīvot, vai nobeidzas vēžiem par barību.
No visa šitā secināju, ka būtu ši lieta "nedaudz" jāierobežo, lai vispār varētu arī turpmāk ķert lielas zivis.
1. Dažādās ūdenstipnēs (pēc izlases) aizliegt vismaz 3-5 gadus ķert plēsējus. (t.i. piem Kaņierī neķeram plēsējus 5 gadus, bet Babītē ķeram, pēc tam otrādi, un tā katru gadu mainot ūdenstipnes, lai ūdeņi atpūšas, un lai plesēji pastrādā ezera labā. Td nebūt problēmu, ka kādā ezerā dzīvo tikai sīku raudiņu un maiļu miljardi)
2. Mazākās ūdenstiplnēs ierobežot spiningotāju skaitu 1 dienā (noteikt limitu, lai nav tā ka pus Rīga sabrauc piem. Kaņierī, un ķer vinu un to pašu līdaķu vienā bedrē pa vairākām raizēm)
3. Līdaku ķeršanai noteikt minimālo (t.i ķert ar ne mazāku kā) vizuļa (voblera) lielumu un āķus bez atkarpēm. Pielietot lielas ēsmas (lai izvairītos no ierīšanas).
Kas attiecas tieši uz Gaujas tēmu par licenzēšanau.
Tur bija komentās, ka vajadzētu ieviest upes sadalījumu zonās, un pat sektoros.
Es domāju ka šī doma būtu laba vispār visās upēs, ar tāda veida licenšu, (ne tieki uz lašu zveju), par samērīgu naudu (tā lai var atļauties jebkurš) ieviešanau, plus vēl tas pats ierobežojums pa posmiem atsevišķās upēs uz plēsējiem (kur/kad drīkst, kur/kad nedrīkst). Plus pie tā visā būtu labi, lielāka kontrole no licenšu ieviesēja puses, ne tikai uz MK noteikumiem kas atiecas uz paturamo lomu, bet arī par makšķernieka copes vietas uzturēšanu kārtībā copes laikā un to pametot (lai nebūtu situācija - ja mksāju tad varu arī izmest skārdeni, plastmaseni, barības iepakojumus, ut.t.t. kā teik, lai savāc citi.), tas nebūtu sarežģīti, jo zināms, kas copē, kur copē, kad copē.
Varbūt kādam ir labāki prekšlikumi?

ResnaVobla [16.11.19]: 30. Aizliegts makšķerēt un spiningot (velcēt):
30.1. Daugavas baseinā:
30.1.1. Sausajā Daugavā — no 1.septembra līdz 30.novembrim;

Tas no MK noteikumiem. Tāpēc arī gribu precizēt.
Ceru, kaut ko esmu ne līdz galam sapratis.

Tad... drīkst?

Sapratu! Tu skaties vecos noteikumus! Mk nr.31 no 2006.gada! Tie vairs nav spēkā! Skat jaunos!. Tur par sauso Daugavu aizliegumu naf!

ResnaVobla [16.11.19]: 30. Aizliegts makšķerēt un spiningot (velcēt):
30.1. Daugavas baseinā:
30.1.1. Sausajā Daugavā — no 1.septembra līdz 30.novembrim;

Tas no MK noteikumiem. Tāpēc arī gribu precizēt.
Ceru, kaut ko esmu ne līdz galam sapratis.

Tad... drīkst?

No kuriem noteikumuem šo ņēmi? Makšķerēšanas noteikumu aktuālās versijas (mk nr. 800) 30.punkts runā par ko citu. Par vēžošanas nosacījumiem!