Atklāju ziemas copi arī Valgumā. Doma bija par brekšiem.
Pašā Valgumā tā arī nesagaidīju copi, tāpēc devos uz Mazezeru, kur pagājušo gadu pavasarī brekšuki atsaucās uz barības. Arī tur pa tukšo, taču bija pārliecība, ka jābūt. Ja sākumā liku 0.12 un palielu disko bumbu, tad pēcāk pārgāju uz 0.08 un mazu kapara krāsas mormeni, jo bija sajūta, ka zivīm šodien mutes ciet. Apmēram stundu pēc iebarošanas sāka parādīties pirmās copes - sīkas raudiņas, daži brekšuki līdz 200 g. Cerīgāk. Tad kāds apstādināja sardziņu, piecirtiens - kā akmenī. Daži kūleņi un zivs aizpeld ar mormeni mutē. Nākamais piegājiens jau atkal ar 0.12 un lielo mormeni - tajā pašā āliņģi pēc neilga laika seko nākamā cope, kas bija negaidīta - biju nolicis makšķerīti uz kājas, kamēr mormene grima, to sagrāba kāds un sāka vilkt makšķerīti. Piecirtiens, jūtu, ka galā ir ļoti cienīgs pretinieks, taču zivs nosprūk no āķa. Tālāk klusums - ne šajā, ne citos āliņģos, ja neskaita dažas sīkas raudiņas.
Neskatoties uz to, ka neizvilki lielos, esmu apmierināts - tomēr piemānīju zivi, lai tā paņemtu. Nākamreiz atgriezīšos jau gatavāks, barošu vairākas dienas. Esmu pārliecināts, ka pie sava virs kilo brekša tikšu. Tāds vismaz ir mērķis. :)
Varbūt kāds var padalīties ar informāciju, kur pašā Valgumā brekši ziemo?
Pašā Valgumā tā arī nesagaidīju copi, tāpēc devos uz Mazezeru, kur pagājušo gadu pavasarī brekšuki atsaucās uz barības. Arī tur pa tukšo, taču bija pārliecība, ka jābūt. Ja sākumā liku 0.12 un palielu disko bumbu, tad pēcāk pārgāju uz 0.08 un mazu kapara krāsas mormeni, jo bija sajūta, ka zivīm šodien mutes ciet. Apmēram stundu pēc iebarošanas sāka parādīties pirmās copes - sīkas raudiņas, daži brekšuki līdz 200 g. Cerīgāk. Tad kāds apstādināja sardziņu, piecirtiens - kā akmenī. Daži kūleņi un zivs aizpeld ar mormeni mutē. Nākamais piegājiens jau atkal ar 0.12 un lielo mormeni - tajā pašā āliņģi pēc neilga laika seko nākamā cope, kas bija negaidīta - biju nolicis makšķerīti uz kājas, kamēr mormene grima, to sagrāba kāds un sāka vilkt makšķerīti. Piecirtiens, jūtu, ka galā ir ļoti cienīgs pretinieks, taču zivs nosprūk no āķa. Tālāk klusums - ne šajā, ne citos āliņģos, ja neskaita dažas sīkas raudiņas.
Neskatoties uz to, ka neizvilki lielos, esmu apmierināts - tomēr piemānīju zivi, lai tā paņemtu. Nākamreiz atgriezīšos jau gatavāks, barošu vairākas dienas. Esmu pārliecināts, ka pie sava virs kilo brekša tikšu. Tāds vismaz ir mērķis. :)
Varbūt kāds var padalīties ar informāciju, kur pašā Valgumā brekši ziemo?
27.janvāris 2014, 22:16 | links
