Lai nu kā tur dažiem patīk oponēt, arī pats esmu lielaucnieks, pastāvīgs copmanis ilgus gadus, un vēl joprojām neesmu redzējis ka kāds šajā ezerā izvilktu zandartu, arī pašam daudzu gadu garumā nav gadījies to piedzīvot.
Prieks, ka skiperis arī visu to ezera epopeju zina. Zina, ka purvā iepretī Pilij bija ūdens plači, purvā auga daudz puplakšu, ziedēja, rudeņos to sēklas bija lieliska pīļu barība, un arī pīļu bija daudz. Daudziem to tagad nesaprast, jo tagad ezerā vai purvā dzīvojošo putnu daudzums, salīdzinot ar to, kas reiz bija, ir tikai tādas pupu mizas. Rudeņos gājputni noklāja 1/3 un vairāk ezera brīvā ūdens virsmas, tagad - daži zosu bariņi, ziemeļu pīļu tikpat kā neredz.
Jā, zināma nostaļģija jau pārņem, redzot cik sekmīgi cilvēki tiek galā ar dzīvo dabu, lai arī skaitās, ka laiž ezerā zivju mazuļus, no kuriem daudzi aiziet bojā jūras kraukļu vēderos, arī lielāko līdaku un asaru barībā. Taču nedara neko, lai saglabātu un vairotu tieši ezeraā dzīvojošo zivju genofondu, kurš tieši šeit ir visdzīvotspējīgākais.
Bet tās tādas makšķernieka vulgaris pārdomas. Varētu jau rakstīt un rakstīt - taču kam viss tas. Laiks cits, tikumi citi, un nekad nebūs vairs tā, kā kādreiz bija.
3.oktobris 2015, 21:59 |
links